Vēja enerģijas asociācija neatbalsta KEM likvidāciju

VEA vadītājs Toms Nāburgs norāda, ka pašlaik nozarē ir sajūta, ka vēja enerģijas attīstība Latvijā beidzot ir sākusies, notiek virzība arī uz atkrastes vēja projektu īstenošanu, pakāpeniski ir radīta ārvalstu investoru paļāvība uz esošo enerģētikas politiku, tādēļ šajā brīdī likvidēt kvalitatīvi strādājošu institūciju būtu aplami.

"Ja mērķis ir mazināt birokrātiju, mūsuprāt, notiks pretējais - visdrīzāk tā pieaugs," prognozē Nāburgs.

Viņš norāda, ka, ja valsts pārvalde enerģētisko drošību, neatkarību un klimatneitralitāti politiskajā dienas kārtībā uzstādījusi kā prioritāti, ir svarīgi rīkoties, lai šos mērķus sasniegtu un stiprinātu institucionālo kapacitāti.

VEA akcentē, ka KEM rīcība un tās veidotā enerģētikas politika, kopš tās izveidošanas 2023.gadā, ir bijusi proaktīva, vērsta uz jēgpilnu nozares attīstību un dialoga veidošanu ar nozari. KEM divu gadu laikā ir apliecinājusi gatavību ieklausīties nozares viedoklī un rast labākos risinājumus arī sarežģītās situācijās, ievērojot dažādu pušu intereses.

Ministrijā ir izstrādāti vairāki nozīmīgi likumu grozījumi, Ministru kabineta noteikumi un iniciatīvas, lai risinātu problēmjautājumus un veicinātu vēja enerģijas attīstību Latvijā.

Tostarp, ir veikti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas veicina efektīvāku elektroapgādes tīkla darbību, kā arī paredz risinājumus kritiskajam jautājumam par jaudas pieejamību augstas gatavības zaļās enerģijas projektiem.

Tāpat ir notikusi sinhronizācija ar Eiropas elektroapgādes tīklu, ir izstrādāti un apstiprināti Ministru kabineta noteikumi "Vēja elektrostaciju maksājumu kārtība vietējās kopienas attīstībai", kas veicinās iedzīvotāju atbalstu vēja parku būvniecībai.

VEA akcentē, ka KEM vadībā ir izveidota Enerģētikas un vides aģentūra, kur centralizēti ir iespējams saņemt visu nepieciešamo informāciju par enerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai un ekspluatācijas uzsākšanai nepieciešamajām atļaujām un tehniskajām prasībām. Tāpat paralēli sadarbībā ar Aizsardzības ministriju ir rasti risinājumi militāro radaru jautājumā, lai "atvērtu" teritorijas vēja parku būvniecībai.

Vienlaikus ir sākts darbs pie grozījumiem Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā.

VEA uzsver, ka ir būtiski saglabāt KEM kā neatkarīgu institūciju, kas nav kāda nozares spēlētāja - valsts kapitālsabiedrības - akciju turētāja, tādējādi saglabājot vienlīdzīgu attieksmi gan pret valsts, gan privātā kapitāla uzņēmumiem.

LETA jau ziņoja, ka opozīcijā esošais "Apvienotais saraksts" (AS) aicina likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju (KEM). AS deputāti iesnieguši grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, paredzot likvidēt KEM, jo šāds solis mazinātu birokrātiju, administratīvo slogu un sniegtu papildu līdzekļus valsts aizsardzības spēju vairošanai.

Vērtējot KEM darbību gandrīz pusotra gada laikā, secināms, ka šāda ministra amata un ministrijas izveidošana ir bijusi dārga kļūda, nesasniedzot jebkādu lietderīgu rezultātu. Tā nav arī atrisinājusi kompetenču pārklāšanās problēmu, jo joprojām dublējas KEM, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Ekonomikas ministrijas (EM) funkcijas gan saistībā ar klimata, gan enerģētikas jautājumiem, norāda deputāti.

KEM sāka darboties 2023.gada sākumā.

KEM no EM pārņēma enerģētikas politikas jomu, izņemot naftas produktu rezervju uzturēšanu un uzraudzību. Savukārt no VARAM tā pārņēma klimata politikas jomu.

Klimata un enerģētikas ministrs ir Kaspars Melnis (ZZS).