Pēdējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vēlētāju aktivitāte bija ārkārtīgi zema - savu balsi nodeva tikai 30% balsstiesīgo. No tā var secināt, ka ievērojama daļa iedzīvotāju neredz, kā viņu balsojums ietekmē Eiropas Savienības līmenī notiekošos procesus.
EP vēlēšanas Latvijā notiks 25.maijā. Lai arī Latvijai ir tikai astoņi krēsli Eiropas Parlamentā, tomēr tur tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmē visus ES pilsoņus, - tāpēc ir jo īpaši svarīgi piedalīties vēlēšanās un atdot balsi par kandidātu, ar kuru saskan uzskati.
Portāls TVNET atskatās uz pašreizējā EP sasaukuma nozīmīgākajiem lēmumiem un kādu iespaidu tie atstājuši vai atstās uz mūsu ikdienas dzīvi.
Viens no visstrīdīgāk vērtētajiem šī EP sasaukuma lēmumiem ir jaunā autortiesību direktīva, ko šonedēļ apstiprināja ES dalībvalstis. Divu gadu laikā dalībvalstīs būs jāievieš direktīvā noteiktās prasības.
Direktīva novedusi pie asām diskusijām. EP norāda, ka jaunie noteikumi ļaus autortiesību turētājiem - žurnālistiem, mūziķiem, satura veidotājiem - saņemt godīgu atlīdzību par savu darbu. Direktīvas kritiķi savukārt uzskata, ka direktīvas 13.panta prasības ir neīstenojamas un novedīs pie cenzūras. lai arī vēl ir daudz neskaidrību par to, kādā veidā varētu nodrošināt direktīvas ieviešanu, skaidrs ir tas, ka ievērojami mainītos pašreizējā informācijas aprites kārtība digitālajā vidē.
Pret jaunajiem noteikumiem kampaņas sākuši tīmekļa platformas "Google" un "YouTube", kuras vislielākajā mērā skars jaunie noteikumi. Reformu apstiprinājušas 19 dalībvalstis, sešas balsojušas pret to, bet trīs balsojumā atturējušās.
Kopš 2017.gada 15.jūnija Eiropas Savienībā ir spēkā princips "Viesabonē kā mājās". Tas nozīmē, ka ceļojumu, komandējumu un tamlīdzīgu īslaicīgu braucienu laikā ES un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs mobilo sakaru pakalpojumi viesabonēšanā izmantojami bez papildu maksas.
Tas ir viens no iedzīvotāju vidū populārākajiem EP lēmumiem, jo ļauj izvairīties no papildu izmaksām ceļojot. Lielbritānijā izskanējis satraukums, ka pēc "Brexit" tūristiem būs atkal jāsaskaras ar augstām viesabonēšanas pakalpojumu cenām, kas varētu nostādīt britus un Lielbritānijas uzņēmumus neizdevīgākā pozīcijā.
Pagājušā gada 25.maijā visā Eiropas Savienībā (ES), tostarp arī Latvijā, spēkā stājās Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR). GDPR ir visā Eiropas Savienībā saistoša regula, kas nosaka juridiskos principus, kā uzglabāt, nodot, izmantot un iznīcināt jebkurus personu identificējošus datus, kas ir vai var atrasties uzņēmuma īpašumā.
Datu regula un tās ieviešana izpelnījās neviennozīmīgu vērtējumu. No vienas puses, uz to varētu attiecināt teicienu "liela brēka, maza vilna", jo neīstenojās dramatiskie scenāriji, kas izskanēja publiskajās diskusijās. No otras puses, vairākas ārvalstu vietnes uz laiku slēdza pieeju ES valstu iedzīvotājiem, kā arī pilnīgu juridisko atbilstību GDPR prasībām ir nodrošinājuši vien 39,3% Latvijas uzņēmumu, liecina pētījumu kompānijas SKDS dati.
Eiropas Savienība ir trešais lielākais siltumnīcas efekta gāzu ražotāja pēc Ķīnas un ASV. Par to galvenokārt atbildīgi ES enerģētikas un transporta sektori.
2016.gadā Eiropas Parlamentā tika ratificēts Parīzes nolīgums klimata pārmaiņu jomā. ES apņēmusies līdz 2030.gadam ievērojami samazināt siltumnīcas efekta gāzu izmešu daudzumu.
Apmēram 80% no jūrās un okeānos nonākušajiem atkritumiem ir plastmasa. Lēnās noārdīšanās dēļ plastmasas atkritumi ilgstoši piesārņo ūdeņus un kaitē to iemītniekiem. Lai cīnītos ar plastmasas atkritumiem un novērstu plastmasas daļiņu nonākšanu cilvēku barības ķēdē, EP 2019.gada martā pieņēma vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu - dzeramo salmiņu, ausu kociņu, šķīvju un ēdamrīku - aizliegumu, kas spēkā stāsies 2021.gadā.
Savukārt 2015.gadā pieņemtie noteikumi paredz, ka ES dalībvalstīm līdz 2019.gada beigām jānodrošina, ka gadā uz vienu iedzīvotāju tiek izlietoti ne vairāk kā 90 viegli plastmasas maisiņi. Līdz 2025.gada beigām tiem jau vajadzētu būt ne vairāk kā 40 plastmasas maisiņiem gadā.
Šim lēmumam ir reālas sekas - 2018.gadā 72% eiropiešu teica, ka lietojot mazāk plastmasas maisiņu, liecina "Eurobarometer" dati.
2018.gada nogalē stājās spēkā EP pieņemtais interneta veikalu regulējums, kas tirgotājiem uzlika pienākumu patērētājiem visā ES piedāvāt preces un pakalpojumus ar vieniem un tiem pašiem noteikumiem, neatkarīgi no kuras valsts viņi pieslēdzas. Līdz ar to tika aizliegts tā dēvētais geo-blocking - patērētāja bloķēšana vai pārvirzīšana no interneta veikala, balstoties uz tā ģeogrāfisko atrašanās vietu.
2019.gada februārī EP deputāti vienojās aizliegt ES teritorijā veikto pārrobežu naudas pārskaitījumu aplikšanu ar pārmērīgām nodevām, kā arī iekasēt pārmēru lielu komisijas maksu par valūtas maiņu.
Pasažieru vārdu reģistra (PNR) direktīva uzliek lidsabiedrībām pienākumu ievākt un uzglabāt datus par visiem lidojumiem uz un no trešajām valstīm. Dalībvalstīm ir iespēja šos noteikumus attiecināt arī uz ES iekšienē veiktajiem lidojumiem.
PNR dati tiek izmantoti teroristu uzbrukumu identificēšanā, novēršanā un izmeklēšanā. Šādi mēri tika pieņemti pēc teroraktiem Briselē un Parīzē.
2017. un 2018. gadā Eiropā plosījās mežu ugunsgrēki, vētras un plūdi, pārbaudot dalībvalstu gatavību savaldīt šāda veida katastrofas. 2019.gadā Eiropas Parlaments vienojās par Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma papildinājumu "RescEU", ar kuru tiks izveidoti visas ES teritorijā pieejami resursu krājumi - sākot ar ugunsdzēsēju lidmašīnām un beidzot ar medicīnisko personālu, kas varēs doties palīgā uz dabas katastrofu vietām.
/nginx/o/2021/09/22/14085528t1h446f.jpg)