"Mūsu planētas pukstošā, zilā sirds." Seišelu prezidents teic runu no okeāna dzelmes

FOTO: AP/Scanpix

Seišelu salu prezidents Denijs Faure neparastā uzrunā no okeāna dzelmes aicinājis rūpīgāk sargāt "mūsu planētas pukstošo, zilo sirdi", vēsta aģentūra AP. Seišelas ir salu valsts, ko apdraud klimata pārmaiņas.

Tā bija pirmā šāda veida runa, kas teikta no zemūdenes. 

Faure bija pievienojies Lielbritānijas vadītai zinātnieku ekspedīcijai Indijas okeāna dzīlēs.

Okeāni klāj apmēram divas trešdaļas planētas virsmas, taču tie ir salīdzinoši maz pētīti. Mums ir labākas Marsa kartes nekā priekšstats par to, kas slēpjas okeāna dibenā, norāda Faure.

"Šī problēma ir lielāka par mums visiem. Mēs nevaram gaidīt, ka nākamā paaudze to atrisinās. Mums sāk aptrūkties aizbildinājumu, lai nerīkotos. Mums sāk aptrūkties laika," sacīja Faure, atrodoties okeāna dibenā 121 metra dziļumā netālu no Seišelu salām.

Ūdenslīdēji var ienirt apmēram 30 metru dziļumā. Britu zinātniskā ekspedīcija, kurai pievienojās Faure, bija pirmā, kas varēja pētīt okeāna dzīles līdz pat 500 metru dziļumā. Iegūtie dati tiks izmantoti Seišelu nacionālo ūdeņu aizsardzības politikā un stiprinās "zilo ekonomiku" - mēģinājumu panākt līdzsvaru starp valsts attīstību un dabas aizsardzību.

Pētnieki cer, ka viņu padarītais palīdzēs ANO sarunās par pirmo starptautisko ūdeņu aizsardzības līgumu. Gaidāms, ka sarunas noslēgsies šogad.

"Mums jādara, kas darāms. Zinātnieki ir runājuši," norādīja prezidents. 

Faure norādīja uz okeānu lomu klimata regulācijā un to, ka tie saražo "pusi no skābekļa, ko elpojam".

Klimata pārmaiņas sevišķi apdraud mazās salu valstis, jo noved pie jūras līmeņa celšanās.

Faure nav pirmais salu pārstāvis, kurš radošā veidā aktualizējis klimata pārmaiņu jautājumu. Pirms apmēram desmit gadiem Maldīvijas augstākās amatpersonas ūdenslīdēju tērpos noturēja sanāksmi zem ūdens, sazinoties ar žestiem. Tādā veidā viņi pievērsa uzmanību draudiem, ko globālā sasilšana rada pasaules zemākajai valstij, kas atrodas vien pusotru metru virs jūras līmeņa.

Augsnes noplicināšanās, mirstošie koraļļu rifi un ekstrēmi laika apstākļi apdraud šādu valstu eksistenci.

Uz augšu