Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Ugunsgrēks Parīzes Dievmātes katedrālē kā dūriens ikviena francūža sirdī (20)

TVNET no Francijas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP / Scanpix

Pirmdienas vakarā visu pasauli satricināja ziņas par ugunsgrēku Parīzes Dievmātes katedrālē. Lai gan sākotnējās prognozes par iespējamajām ugunsgrēka sekām bija arī ļoti drūmas (pastāvēja iespēja, ka katedrāle var sabrukt), tomēr ugunsdzēsēju profesionālā rīcība ļāva saglābt ievērojamu daļu no slavenās celtnes. Parīzes Dievmātes katedrālei ir liela simboliska nozīme visā pasaulē. Portāls TVNET devās Strasbūras ielās, lai noskaidrotu, ko frančiem nozīmē Parīzes Dievmātes katedrāle.

Students Ogists Žistēns stāsta, ka viņš vienmēr, kad ierodas Parīzē, ir izmantojis iespēju apmeklēt Parīzes Dievmātes katedrāli. Šo vietu viņš uzskata par galveno svētvietu Francijā, un, viņaprāt, šis dievnams ieņem būtisku lomu ikviena Francijas iedzīvotāja apziņā, neatkarīgi no tā, kurā pilsētā un cik tālu no Parīzes dzīvo.

„Mums šeit [Strasbūrā] arī ir sava Dievmātes katedrāle, bet Parīzē – tā ir galvenā katedrāle, ja tā var teikt. Frančiem jau kopš bērnības vecāki māca, ka Parīze – tā ir kā Francijas smadzenes, bet Parīzes Dievmātes katedrāle – tā ir kā sirds. Tieši tāpēc mēs arī ļoti pārdzīvojam un ciešam. Ugunsgrēks katedrālē ir kā neliels dūriens sirdī ikvienam, kurš šeit dzīvo.”

Jautāts par to, kas nākotnē varētu notikt ar slaveno ēku, Ogists Žistēns ir pārliecināts, ka ilgi nebūs jāgaida līdz brīdim, kad sāksies dievnama atjaunošana.

„Reliģijā un dzīvē tā ir iekārtots, ka nereti kaut kas iet bojā, lai pēc tam atdzimtu jaunā kvalitātē. Jā, protams, daudz kas tur ir sadedzis, tornis ir nobrucis, taču nekas nav neatjaunojams. Es ticu, ka katedrāle tiks atjaunota. Vienalga, cik ilgu laiku tas prasīs, bet arī nākamajām paaudzēm būs iespēja sajust spēcīgo Dievmātes katedrāles garu,” sacīja students.

Pilsētas ielās izdevās sastapt arī skolotāju Vivjēnu, kurai notikušais bija radījis spēcīgu personisku pārdzīvojumu, jo vēl pagājušajā nedēļā bija apmeklējusi dievnamu. Viņa stāsta, ka vairākas reizes gadā brauc no Strasbūras uz Parīzes piepilsētu Korbjē Esonu (Corbeil-Essonnes) ciemos pie radiem, un nereti ciemošanās laikā apmeklē arī Parīzes centru. Tā tas bijis arī aizvadītajās brīvdienās.

„Vakar bija tik burvīgs vakars – bet tad zvanīja tēvs un pateica, ka Parīzes Dievmātes katedrāle liesmās. Sākumā nespēju tam noticēt. Domāju – kā tas varbūt, ja pirms divām dienām tur biju un nekas neliecināja par tādu nelaimi. Man personīgi tas bija ļoti sāpīgi, jo bieži apmeklēju baznīcas. Bet Parīzes Dievmātes katedrāle – tas ir kas ļoti īpašs. Tā ir daļa no mūsu identitātes,” stāstīja Vivjēna.

Runājot par Dievmātes katedrāles nākotni, skolotāja saka, ka tā noteikti tiks atjaunota, taču, ņemot vērā postījumu smagumu, tas pilnīgi noteikti nenotiks tuvākajā laikā.

„Ne tikai Francija, bet visa Eiropa un pasaule ir gatava palīdzēt, lai atjaunotu katedrāli. Tā ir nozīmīga vieta ne tikai mums, bet arī visiem pārējiem. Jā, būs ilgi jāgaida, bet šādas vietas nevar aizlaist zudībā. To mūsu sabiedrība vienkārši nepieļaus,” tā Vivjēna.

Vietējais žurnālists Remī pauž, ka Parīzes Dievmātes katedrālē notiekošais ir „traģēdija bez upuriem”, ko izraisījusi cilvēku nolaidība. Pēc sākotnējās informācijas, ugunsgrēks izcēlies remontdarbu laikā. Viņš pieļauj, ka tas varētu būt saistīts ar darba drošības pārkāpumiem.

„Nevēlos izplatīt konspirācijas teorijas, bet manā skatījumā – ja tik tiešām ugunsgrēks izcēlās būvdarbu laikā, tad tur kāds ir pārkāpis noteikumus. Bet neesmu izmeklētājs, tāpēc lai šo traģēdiju izmeklē neatkarīgi izmeklētāji. Man kā francūzim tas tik tiešām ir sāpīgi, jo vairākus gadu simtus šī vieta ir bijusi nozīmīga Francijas kultūrā un ikviena francūža dzīvē. Tas, kas būvēts gadu simtiem, gandrīz aizgāja bojā dažu stundu laikā,” sacīja Remī.

Par nākotnes perspektīvām viņa domas daudz neatšķiras no Ogista Žistēna un Vivjēnas. Tomēr viņš pauda bažas, ka šī nelaime tagad var tikt izmantota arī citos nolūkos.

„Jau šodien Eiropas Parlamentā politiķi, runājot par dažādām tēmām, tās sasaistīja kopā ar ugunsgrēku Parīzē. Baidos, ka nākotnē šis ugunsgrēks tiks lietots dažādās politiskajās nokrāsās un retorikā, lai gan iespējams, ka tas ir tikai liela mēroga nelaimes gadījums. Bet pozitīvi, ka arī politiķi ir pauduši vēlmi atjaunot dievnamu. Jācer, ka tam sekos reāli darbi, ne tikai vārdi,” saka žurnālists.

Jau vēstīts, ka pirmdienas pēcpusdienā Parīzes Dievmātes katedrālē izcēlās ugunsgrēks. Liesmas apņēma tās jumtu, un ugunsgrēkā sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile, kas bijusi pārāk augsta, lai ugunsdzēsēji varētu to dzēst.

Kā norādīja ugunsdzēsības dienests, ugunsgrēka izcelšanās varētu būt saistīta ar veikto renovāciju. Parīzes prokuratūra sākusi izmeklēšanu par ugunsgrēka izcelšanos.

Policija pavēstīja, ka neviens cilvēks ugunsgrēkā nav gājis bojā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja reportieriem notikuma vietas tuvumā, ka viņš lūgs starptautisku palīdzību katedrāles atjaunošanai, iesaistot arī pasaules "dižākos talantus".

Aktuālais šodien
Svarīgākais