Dzīve pilnīgā vienkāršībā. Īrs, kurš atteicās no naudas un tehnoloģijām

FOTO: publicitātes

Īrs Marks Boils 2008.gadā veica savdabīgu eksperimentu, trīs gadus dzīvojot bez naudas. Ar to nebija diezgan, un drīz vien viņš nolēma atteikties no tehnoloģijām - ne vien datora, viedtālruņa un interneta, bet arī gāzes, elektrības un ūdensapgādes. Sarunā ar izdevumu "The Independent" Boils stāsta par šo mūsdienu pilsētniekam neaptveramo dzīvesveidu.

Ironiskā kārtā par lēmumu atteikties no tehnoloģijām un sociālajiem tīkliem Boils saviem draugiem paziņoja ar e-pasta palīdzību. Viņš vēlējās atstāt savu adresi, lai draugi varētu viņam rakstīt vēstules. "Tobrīd sapratu, ka neviens no viņiem nezina, kur dzīvoju, - pat kurā valsts daļā," saka Boils.

Kamēr arvien vairāk cilvēka dzīves aspektu pāriet digitālajā plānā, šķiet, ka ikviens kaut uz mirkli ir gribējis sadumpoties pret to - izdzēsties no sociālajiem tīkliem, atvaļinājumā pat nepieskarties datoram, nopirkt "dumjo" vecās paaudzes telefonu, doties dabā, socializēties klātienē, nevis caur viedierīces ekrānu.

Vairumam cilvēku mūsdienās nav iespējams iztikt bez tehnoloģijām vai arī tas sagādātu pārāk lielas neērtības. Taču Boila dzīvē šādā atturēšanās ir loģisks turpinājums pirms desmit gadiem veiktajam eksperimentam, kurā viņš atteicās no naudas. Viņš tam liek izklausīties vienkārši: pārtiku varēja izaudzēt, pārvietoties varēja ar velosipēdu un dabisko vajadzību nokārtošanai izmantot sirsniņmājiņu, lai nebūtu jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem.

Lai arī Boils eksperimentu ir izbeidzis, kopš tā laika viņš dzīvo ļoti taupīgi, tērē pavisam nedaudz naudas un iztiek ar pašu mazumiņu.

Jauno eksperimentu - dzīvi bez tehnoloģijām - viņš sāka 2016.gada decembrī. No rīta Boils savāc malku un iesmeļ ūdeni no avota, kas atrodas netālu no viņa būdiņas. Bieži vien viņš visu dienu pavada "ogu, lapu un skaidrības" meklējumos.

Boilam nav ne viedtālruņa, ne pat pulksteņa. Viņš ceļas līdz ar saullēktu un gulēt dodas tad, kad paliek tumšs.

Boils pieļauj vienu izņēmumu: viņš lasa grāmatas. Tomēr viņa rimto ikdienu vairākas reizes dienā neiztraucē ziņu virsraksti un jaunākie notikumi. Tāpat viņš nav lietas kursā par jaunākajiem populārās kultūras fenomeniem - spēlēm, Holivudas grāvējiem, mūzikas izpildītājiem.

"Tehnoloģijas patiesi mums neļauj atrasties tagadnē," saka Boils, pārlaižot skatu kafejnīcai, kurā sarunāta intervija. Daudzi pie galdiņiem sēdošie ieurbušies tālruņu ekrānos.

Boils uzskata, ka nevajadzētu tik kāri nojaukt robežas starp cilvēku un tehnoloģijām. Lielā mērā tāpēc, ka tas sašķoba mūsu domāšanu par vidi, ko apdzīvojam.

"Izjaucot mobilo tālruni, var redzēt, ka tas sastāv no plastmasas, vara, PVC, minerāliem. Tos apstrādā rūpnīcu kompleksos, kam apkārt apbūvē ceļus, lai savienotu tos ar guļamrajoniem. Tam vienmēr ir sociālas sekas. Bet mūs no šīm zināšanām sargā," norāda Boils.

Viņa ilggadējās attiecības izjuka, jo partnere, kura pati ļoti mīlēja dabu un vienkāršību, nevēlējās dzīvot nošķirti no pārējās pasaules. Boils prātoja, vai atradīs jaunas attiecības - kur gan klajuma vidū lai atrod mīlestību?

Tomēr viņam palaimējās. Ar pašreizējo draudzeni viņš iepazinās, uzstājoties ar runu kādā pasākumā. Viņi tiekas piecus mēnešus, taču vēl nav sākuši dzīvot kopā. 

Boils joko, ka diez vai būtu veiksmīgs mūsdienu virspusīgajā iepazīšanās un randiņu kultūrā. "Ja viņa mani būtu ieraudzījusi aplikācijā "Tinder", droši vien būtu aizšķīrusi manu profilu... Uz kuru pusi nu to dara, ja otrs tev nepatīk," viņš saka.

Taču tas nenozīmē, ka Boilam nav sabiedriskās dzīves. Viņš ar labu draugu vienojies, ka viņi katru nedēļu noteiktā laikā satiekas bārā. Tikšanos drīkst izlaist tikai tad, ja notiek kas ārkārtīgi svarīgs - "nomirst mamma vai salauz kāju". Tā kā Boils dzīvo bez tehnoloģijām, plānu atcelšana pēdējā brīdī nav iespējama.

Boila vecāki dzīvo 200 kilometru attālumā. Viņš augstu novērtē to, ka saziņa notiek ar pārdomātu, ar roku rakstītu vēstuļu starpniecību, nevis aprautām ziņām sociālajos tīklos. 

"Mammas dzimšanas dienā man būtu gribējies piezvanīt, bet es to nevarēju izdarīt," stāsta Boils. "Es viņai nosūtīju vēstuli. Bet par to jāpadomā iepriekš un jācer, ka svētki neiekritīs nedēļas nogalē."

Šāds dzīvesveids nav domāts visiem. Boils saprot, ka daudzi viņa dzīves aspekti ir "ekstrēmi", taču pagaidām viņš neplāno no tiem atteikties. 

"Patiesībā es gribu dzīvot vēl minimālāk," viņš atzīst. No kā vēl varētu atteikties - Boils nezina.

Uz augšu