Problēmu nomocītais Krievijas lidmašīnas modelis "Sukhoi Superjet 100" (35)

Vai “Superjet 100” ir vienīgi Krievijas projekts?

Lidmašīna “Superjet 100” tika iecerēta kā starptautisks projekts, jo tā to būtu iespējams vienkāršāk virzīt globālajā tirgū.

Liela daļa šo lidmašīnu detaļu tiek ražota ārzemēs. Piemēram, aptuveni trešdaļa “Superjet 100” detaļu ir ražota Francijā.

Šajā projektā piedalās arī Itālijas, Vācijas un ASV uzņēmumi.

Kā jau ierasts jaunākās paaudzes lidaparātu būvniecībā, arī “Superjet 100” ir izgatavots, plaši izmantojot dažādus kompozītmateriālus.

“Superjet 100” dzinēji ir vieni no ekonomiskākajiem savā klasē, bet lidmašīnas vadības sistēmas ir līdzvērtīgas citu valstu lidaparātos pieejamajām.

Kā ar “Superjet 100” drošību?

Krievijas aviobūves uzņēmums “Sukhoi” līdz šim izgatavojis gandrīz 200 “Superjet 100” vienības.

Tomēr šīs lidmašīnas lido salīdzinoši maz, tāpēc statistika par šo lidmašīnu drošību ir ierobežota.

Civilās aviācijas negadījumu datubāzē ir informācija par vairāk nekā desmit gadījumiem, kas saistīti ar “Superjet 100”.

Lielākā daļa no tiem ir saistīti ar lidmašīnu tehniskajām problēmām.

Pirms avārijas Šeremetjevā, vienīgā aviokatastrofa, kuru piedzīvojusi “Superjet 100” lidmašīna, notika 2012.gadā – tad lidmašīna Indonēzijā avarēja demonstrācijas lidojumā, kura mērķis bija ieinteresēt potenciālos pircējus.

Šīs katastrofas apstākļu izmeklēšanā secināts, ka traģēdijas iemesls bija lidmašīnas apkalpes un dispečeru pieļautās kļūdas, nevis tehniskas problēmas.

Kā iepriekš vēstīja Lielbritānijas raidsabiedrības BBC krievu valodas versija, “Superjet 100” lidmašīnu lielākais lietotājs – Krievijas nacionālā lidsabiedrība “Aeroflot” – šīs lidmašīnas uzskata par drošākajām savā flotē.

Savukārt šā gada februārī vairāk nekā puse no visiem incidentiem, kas saistīti ar “Aeroflot” lidmašīnām, notika tieši ar “Superjet 100”.

“Aeoroflot” floti februārī veidoja 232 lidmašīnas, bet “Superjet 100” veidoja vien mazu daļu no tām – 42 vienības.

Arī “Superjet 100” lidojumu ilgums bija mazāks nekā ārvalstīs izgatavotajām “Aeroflot” lidmašīnām.

Kāpēc citu valstu aviokompānijas atsakās no “Superjet 100”?

“Sukhoi” norāda, ka “Superjet 100” ir par 10% ekonomiskāks un par vismaz 15% lētāks salīdzinājumā ar konkurējošajiem lidaparātiem.

Ņemot vērā īpašas atlaides, “Superjet 100” cena var būt pat vairākas reizes mazāka par konkurentu piedāvāto.

Meksikas lidsabiedrība “Interjet”, slēdzot līgumu par “Superjet 100” iegādi, šo lidaparātu nodēvēja par naudas pelnīšanas mašīnu, norādot, ka desmit “Superjet 100” lidmašīnas “Interjet” izmaksājot tikpat, cik viens Eiropas aviobūves uzņēmuma “Airbus” aviolaineris.

Tikpat atzinīgi par “Superjet 100” lidmašīnām sākotnēji izteicās arī Īrijas lidsabiedrība “CityJet”.

Tomēr ātri vien visi “Superjet 100” lietotāji drīz vien sāka sūdzēties par vienām un tām pašām problēmām.

“Superjet 100” tiešām bija ekonomiskākas degvielas patēriņa ziņā, tomēr tās ievērojami atpalika citā būtiskā ekonomiskuma rādītājā – vidējā nolidojumā.

Piemēram, “Aeroflot” iepriekš norādīja, ka tā rīcībā esošās “Superjet 100” lidmašīnas lidojot vien vidēji 3,3 stundas dienā.

Salīdzinājumam, pat krietni vecākas Brazīlijas ražotāja “Embraer” lidmašīnas Krievijā lido vidēji piecas līdz sešas stundas dienā.

Galvenā problēma ar “Superjet 100” lidmašīnām ir grūtības ar to remontiem.

Šā gada sākumā no “Superjet 100” lidmašīnām attiecās “CityJet” - vienīgā Eiropas lidsabiedrība, kas izmantoja šos lidaparātus.

“CityJet” piederošo lidmašīnu “Superjet 100” lietotājs – Beļģijas aviokompānija “Brussels Airlines” - pagājušā gada pavasarī ziņoja, ka “Superjet 100” tehnisko problēmu dēļ tai 22 dienu laikā nācies atcelt 92 lidojumus.

Katrai “Superjet 100” lidmašīnas salūšanai gandrīz droši sekoja ilgstoša lidaparāta dīkstāve, jo visos astoņos gados kopš “Superjet 100” projekta sākuma, tā arī nebija izdevies izveidot nevainojamu šo lidmašīnu apkopes sistēmu.

Meksikas lidsabiedrība “InterJet” pat pieņēma lēmumu izjaukt vairākas “Superjet 100” lidmašīnas, lai tai būtu rezerves daļas pārējo lidmašīnu remontam.

Šo problēmu dēļ “Sukhoi” samaksāja Meksikas uzņēmumam kompensāciju 40 miljonu ASV dolāru apmērā.

Galu galā “InterJet” pārtrauca izmantot visas lidmašīnas “Superjet 100”. Pavisam no šīm lidmašīnām meksikāņi gan atteikušies neesot, cerot, ka Krievijas puse tās kādreiz salabošot.

Atteikšanos no “Superjet 100” lidmašīnām apsver arī vairākas Krievijas privātās aviokompānijas.

Tomēr valsts acīmredzami neplāno šo projektu slēgt - tā vietā izvēloties subsidēt “Superjet 100” lidmašīnu iegādi valsts līzinga kompānijām un valsts vai reģionālajām lidsabiedrībām.

Pirms Šeremetjevas katastrofas valstij piederošā “Aeroflot” plānoja iegādāties vēl 100 “Superjet 100” lidmašīnas.

Kā sokas ar tehnisko problēmu risināšanu?

“Superjet 100” lidmašīnām ir vismaz viens nopietns trūkums – to dzinējiem ir mazs darbības resurss. Tas gandrīz droši nozīmē, ka šie dzinēji ir pavisam nolietoti vien pēc dažiem gadiem, dažreiz pat pēc gada lietošanas.

“Sukhoi” uzsver, ka šī problēma galvenokārt esot Francijas uzņēmuma “Safran” atbildība. Šis uzņēmums kopā ar Krievijas kompāniju “Saturn” ražo dzinējus “Superjet 100” lidmašīnām.

Problēmu ar dzinējiem visām projektā iesaistītajām pusēm pagaidām nav izdevies novērst.

Francijas uzņēmums ir veicis vairākus dzinēja uzlabojumus, tāpēc sagaidāms, ka jaunākas paaudzes dzinēji nolietoties lēnāk.

Savukārt “Sukhoi” jau strādā pie lidmašīnas modifikācijas “Superjet SV”, kurā tiks izmantoti Krievijā izgatavoti dzinēji.

“Sukhoi” arī sola, ka jau drīz tikšot sakārtota lidmašīnu apkopes un remonta sistēma, kas ļaus salūzušo lidmašīnu remontu paveikt ātrāk.