/nginx/o/2019/01/18/11722785t1h9480.jpg)
Ar vācu valodas vārdu Spitzenkandidaten apzīmē Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu vadošos kandidātus. Tie ir seši cilvēki, kurus kā savas lokomotīves ir izvēlējušās EP pārstāvētās politiskās grupas. Vienlaikus šie vadošie kandidāti ir pretendenti uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu. Debašu uzdevums ir padarīt EK prezidenta izvēli caurspīdīgāku un iepazīstināt ar potenciālo EK vadītāju vīzijām vēl pirms EP vēlēšanām. TVNET piedāvā atskatu uz svarīgāko vadošo kandidātu debatēs.
Vadošo kandidātu debatēs piedalījās seši cilvēki: Niko Kijē no Eiropas kreiso partijas (EL); Ska Kellere no Eiropas zaļās partijas (EGP); Margrēte Vestagere no Eiropas liberāļu un demokrātu alianses (ALDE); Jans Zahradils no Konservatīvo un reformistu alianses (ACRE); Frans Timmermans no Eiropas sociālistu partijas (PES), kā arī Eiropas tautas partijas (ETP) vadošais kandidāts Manfrēds Vēbers.
Migrācija: “Nē – bēgļu kvotām” vai “lielāku solidaritāti!”
Pirmais debašu raunds bija veltīts migrācijas tematam. Pirmais atbildēja Jans Zahradils (ACRE). Debatēs viņš ieņēma eiroskeptisku pozīciju. Piemēram, iestājās pret obligātām bēgļu kvotām, tā vietā piedāvājot cīnīties ar cilvēku tirdzniecību,un stabilizēt situāciju valstīs, no kurienes nāk patvēruma meklētāji.
Viņam oponēja Eiropas kreiso (EL) pārstāvis Niko Kijē. Eirodeputāts dalījās ar savas ģimenes pieredzi, atklājot, ka paša vecāki esot bijuši “nelegālie imigranti”. Politiķis ir pārliecināts, ka
migrācija paver plašas attīstības iespējas, jo iebraucēji varot “uzlabot” Eiropu.
Līdzīgās domās bija arī MargrēteVestagere (ALDE) un Frans Timmermans (PES): abi iestājas par “lielāku solidaritāti” bēgļu uzņemšanā.
Jauniešu bezdarbs: nacionāli vai pārnacionāli risinājumi?
Uz jautājumu, kā risināt bezdarba problēmu jaunu cilvēku vidū, vairākums kandidātu uzskata:
jaunas darba vietas rada uzņēmēji, tāpēc arī jāatbalsta tieši uzņēmējdarbība.
Visspilgtākais piedāvājums izskanēja no sociālistu kandidāta Fransa Timmermaņa (PES).
Politiķis piedāvāja paplašināt Erasmus programmu uz visiem jauniešiem, neatkarīgi no viņu nodarbošanās.
Tāpat viņš piedāvāja noteikt balsošanas vecumu visā Eiropas Savienībā (ES) līdz 16 gadiem, lai arī šie jaunie civlēki varētu piedalīties politikas veidošanā.
Timmermanim iebilda Jans Zahradils (ACRE). EK prezidenta amata kandidāts uzskata, ka nacionālās valdības var izdomāt labākus nosacījumus, lai risinātu nodarbinātības problēmu.
Pēc debatēm Zahradils atklāja TVNET, ka, pēc viņa domām, vairākām dzīves jomām, jāpaliek tieši nacionālo valdību pārraudzībā.
“Es domāju, ka nodokļu jautājumiem būtu jāpaliek [nacionālā līmenī]. Tādēļ es nepiekrītu balsošanas ieviešanai ar kvalificētu balsu vairākumu nodokļu jomā. Tāpat es domāju, ka lēmumi par pensiju, labklājības un veselības aprūpes sistēmu būtu jāpieņem nacionālā līmenī.
"Esmu pārliecināts, ka mums būtu jāsaglabā vienprātība attiecībā uz ārpolitikas problēmām. Ja mēs ieviesīsim balsošanu ar kvalificētu balsu vairākumu attiecībā uz ārpolitikas jautājumiem, es neticu, ka mēs sasniegsim pieņemamus rezultātus,” pauda politiķis.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka ir Eiropas ekonomiskās integrācijas piekritējs, taču ir skeptisks attiecībā uz integrācijas poitisko kontekstu.
Vairāk naudas videi draudzīgām tehnoloģijām
Debatētājiem tika jautāts: ko viņi, ja kļūtu par EK prezidentu, darītu, lai tiktu galā ar vides piesārņojuma problēmu. Margrēte Vestagere (ALDE) piedāvātu izmantot vairāk dzelzceļa transportu lidmašīnu vietā, savukārt eiroparlamentāriete Ska Kellere no Eiropas zaļajiem, vispirms, piedāvātu pārskatīt ES kopējā budžeta tēriņus videi nedraudzīgām tehnoloģijām.
“Pirmais uzdevums būtu paskatīties uz budžetu, un pārbaudīt, cik daudz naudas mēs patiesībā tērējam, kaitējot apkārtējai videi.
"Patlaban nodokļu maksātāju nauda subsīdiju veidā tiek ieguldīta videi kaitējošās tehnoloģijās, enerģētikā utt. Tas ir prātam neaptverami! Mums ir tikai viena planēta. Kāpēc lai mēs tērētu naudu, lai to iznīcinātu? Drizāk mums ir jāiegulda šī nauda klimatam draudzīgajās tehnoloģijās, enerģētikā un pētniecībā. Tādējādi tiktu radītas daudzas darbavietas,” TVNET pateica Kellere.
Frans Timmermans (PES) piedāvātu aplikt visas ES kompānijas ar oglekļa dioksīda nodokli.
Savukārt Jans Zahradils (ACRE) piedāvātu izmantot jau esošos politikas instrumentus, lai tiktu galā ar klimata izmaiņām un apkārtējās vides piesārņojumu, piemēram, Parīzes vienošanos. Niko Kijē no Eiropas Kreisajiem (EL) aicināja vērsties pret lielajiem uzņēmumiem, kas piesārņojot vidi, piemēram, “Airbus”. ETP kandidāts Manfreds Vēbers pateica, ka iestājoties par “oglekļa neitrālu eiropu”. Viņš uzsvēra, ka ar vides problēmām jācīnās tā, lai nekaitētu citām nozarēm.
Nodokļu iekasēšana no lielajiem uzņēmumiem un vienots korporatīvais nodoklis
Kandidātiem tika jautāts, kuras ES valstis viņi uzskata par “nodokļu paradīzēm”. Neviens uz šo jautājumu konkrēti neatbildēja. Savukārt atbildes uz jautājumu, kas būtu jādara, lai lielajiem uzņēmumiem būtu tikpat liels nodokļu slogs kā privātpersonām, bija dažādas.
Ska Kellere (EGP) ir pārliecināta, ka vairāk ar nodokļiem jāapliek tā dēvētie “tehnoloģiju milži”.
Viņasprāt, ir jābūt lielākai caurspīdībai, kā šie uzņēmumi maksā nodokļus.
Frans Timmeramans (PES) piedāvāja iet vēl tālāk un noteikt vienotu korporatīvā nodokļa likmi visā ES – 18 %.
Šim priekšlikumam asi iebilda eiroskeptiķis Jans Zahradils (ALDE). Savukārt Manfreds Vebers (ETP) ir pārliecināts, ka jāturpina esošais darbs pie nodokļu piedzīšanas no lielajiem uzņēmumiem, līdzīgi kā tas izdevās ar kompāniju Apple, no kuras ES iekasēja iepriekš neiekasētos nodokļus 13 miljardu ASV dolāru apmērā 2016.gadā.
Brīvā tirdzniecība starp ES un ASV: drauds vai ieguvums?
Kandidātiem jautāja, vai viņi būtu gatavi atvērt ES vienoto tirgu ASV lauksaimniecības produktiem, ieskaitot ģenētiski modificētos produktus.
Izņemot Ska Kelleri no Eiropas zaļo partijas (EGP), kura uzreiz atbildēja ar skaidru “nē”, citi kandidāti bija piesardzīgāki savos izteikumos.
Piemēram, Frans Timmermans atbildēja: “pirmo reizi ASV prezidents ir cilvēks, kura interesēs ir sašķelta Eiropa. Mums jābūt vienotiem. Mums jāpretojas Putinam un Trampam!”
Pēc Manfreda Vēbera (ETP) domām, lai gan pašreizējā Baltā nama pieeja esot nepatīkama, tomēr “amerikāņi vēl aizvien ir mūsu draugi”.
Niko Kijē (EL) uzskata, ka tridzniecības nolīgums starp ES un ASV var vājināt Eiropu, savukārt konservatīvo un reformistu alianses parstāvis Jans Zahradils ir pārliecināts, ka jāturpina pārrunas par tirdzniecības nolīgumu, jo ASV tirgus esot ļoti svarīgs ES. Viņaprāt, ir jāiet vēl tālāk, un jānoslēdz vairāk brīvās tirdzniecības līgumu. Piemēram, ar Āzijas valstīm.
Populisms, Breksits un demokrātijas problēmas
Kandidātiem taujāts, kā viņi skaidro eiroskepticisma “uzvaras gājienu,” un kas būtu jādara, lai tam pretotos?
Ska Kellere aicināja arī turpmāk stingri uzstāt uz Eiropas vērtībām.
Daiļrunīgs bija Frans Timmermans no PES. Komentējot Lielbritānijas vēlmi izstāties no Eiropas Savienības, poltiķis pauda: “Breksits ir "Troņu spēles" uz steroīdiem”.
Manfreds Vēbers (ETP) piedāvāja ieviest ekonomiskās sankcijas pret tām valstīm, kurās tiek pārkāptas Eiropas vērtības.
Eiroskeptiķis Jans Zahradils, atbildot uz šo jautājumu, pateica, ka vairākums viņa dzimtās valsts Čehijas iedzīvotāju atbalsta dalību ES, tomēr neatbalsta eiro valūtas ieviešanu. Tas, pēc politiķa domām, nozīme, ka ir jāatrod līdzsvars.
Debašu noslēgumā - kandidātu vērtības
Noslēguma uzrunu laikā katrs kandidāts astpoguļoja viņam vistuvākās vērtības. Sociālistu Frans Timmermans aicināja cilvēkus nebūt vienaldzīgiem un balsot, Manfreds Vēbers aicināja iestāties par spēcīgu un demokrātisku Eiropu. Margrēte Vestagera teica, ka jābūt vienādam vīriešu un sieviešu skaitam uzņēmumos, Jans Zahradils uzsvēra, ka ir jāatrod veids, kā eiropiešiem sadzīvot kopā, savukārt Ska Kellere aicināja politiķus darbos, nevis vārdos pierādīt, ka Eiropas Parlamentam rūp cilvēki.
