Jauniešu bezdarbs: nacionāli vai pārnacionāli risinājumi?
Uz jautājumu, kā risināt bezdarba problēmu jaunu cilvēku vidū, vairākums kandidātu uzskata:
jaunas darba vietas rada uzņēmēji, tāpēc arī jāatbalsta tieši uzņēmējdarbība.
Visspilgtākais piedāvājums izskanēja no sociālistu kandidāta Fransa Timmermaņa (PES).
Politiķis piedāvāja paplašināt Erasmus programmu uz visiem jauniešiem, neatkarīgi no viņu nodarbošanās.
Tāpat viņš piedāvāja noteikt balsošanas vecumu visā Eiropas Savienībā (ES) līdz 16 gadiem, lai arī šie jaunie civlēki varētu piedalīties politikas veidošanā.
Timmermanim iebilda Jans Zahradils (ACRE). EK prezidenta amata kandidāts uzskata, ka nacionālās valdības var izdomāt labākus nosacījumus, lai risinātu nodarbinātības problēmu.
Pēc debatēm Zahradils atklāja TVNET, ka, pēc viņa domām, vairākām dzīves jomām, jāpaliek tieši nacionālo valdību pārraudzībā.
“Es domāju, ka nodokļu jautājumiem būtu jāpaliek [nacionālā līmenī]. Tādēļ es nepiekrītu balsošanas ieviešanai ar kvalificētu balsu vairākumu nodokļu jomā. Tāpat es domāju, ka lēmumi par pensiju, labklājības un veselības aprūpes sistēmu būtu jāpieņem nacionālā līmenī.
"Esmu pārliecināts, ka mums būtu jāsaglabā vienprātība attiecībā uz ārpolitikas problēmām. Ja mēs ieviesīsim balsošanu ar kvalificētu balsu vairākumu attiecībā uz ārpolitikas jautājumiem, es neticu, ka mēs sasniegsim pieņemamus rezultātus,” pauda politiķis.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka ir Eiropas ekonomiskās integrācijas piekritējs, taču ir skeptisks attiecībā uz integrācijas poitisko kontekstu.
Vairāk naudas videi draudzīgām tehnoloģijām
Debatētājiem tika jautāts: ko viņi, ja kļūtu par EK prezidentu, darītu, lai tiktu galā ar vides piesārņojuma problēmu. Margrēte Vestagere (ALDE) piedāvātu izmantot vairāk dzelzceļa transportu lidmašīnu vietā, savukārt eiroparlamentāriete Ska Kellere no Eiropas zaļajiem, vispirms, piedāvātu pārskatīt ES kopējā budžeta tēriņus videi nedraudzīgām tehnoloģijām.
“Pirmais uzdevums būtu paskatīties uz budžetu, un pārbaudīt, cik daudz naudas mēs patiesībā tērējam, kaitējot apkārtējai videi.
"Patlaban nodokļu maksātāju nauda subsīdiju veidā tiek ieguldīta videi kaitējošās tehnoloģijās, enerģētikā utt. Tas ir prātam neaptverami! Mums ir tikai viena planēta. Kāpēc lai mēs tērētu naudu, lai to iznīcinātu? Drizāk mums ir jāiegulda šī nauda klimatam draudzīgajās tehnoloģijās, enerģētikā un pētniecībā. Tādējādi tiktu radītas daudzas darbavietas,” TVNET pateica Kellere.
Frans Timmermans (PES) piedāvātu aplikt visas ES kompānijas ar oglekļa dioksīda nodokli.
Savukārt Jans Zahradils (ACRE) piedāvātu izmantot jau esošos politikas instrumentus, lai tiktu galā ar klimata izmaiņām un apkārtējās vides piesārņojumu, piemēram, Parīzes vienošanos. Niko Kijē no Eiropas Kreisajiem (EL) aicināja vērsties pret lielajiem uzņēmumiem, kas piesārņojot vidi, piemēram, “Airbus”. ETP kandidāts Manfreds Vēbers pateica, ka iestājoties par “oglekļa neitrālu eiropu”. Viņš uzsvēra, ka ar vides problēmām jācīnās tā, lai nekaitētu citām nozarēm.
Nodokļu iekasēšana no lielajiem uzņēmumiem un vienots korporatīvais nodoklis
Kandidātiem tika jautāts, kuras ES valstis viņi uzskata par “nodokļu paradīzēm”. Neviens uz šo jautājumu konkrēti neatbildēja. Savukārt atbildes uz jautājumu, kas būtu jādara, lai lielajiem uzņēmumiem būtu tikpat liels nodokļu slogs kā privātpersonām, bija dažādas.