Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir jau pēc dažām dienām. Portāls TVNET piedāvā trīs iemeslus, kāpēc doties balsot, un arī praktisku informāciju par vēlēšanu norisi.

Iemesls Nr. 1: Eiropas Parlaments ir galvenais pilsoņu pārstāvis organizācijā

Neskatoties uz to, ka Eiropas Parlamentam pašam par sevi nav īpaši nozīmīga loma ES kopējajā lēmumu pieņemšanā, šī institūcija ir vienīgais Eiropas pilsoņu tieši vēlētais pārvaldes orgāns ES līmenī.

Eiropas Parlamenta galvenais uzdevums ir uzturēt saikni ar savu vēlētāju un darboties tieši visu ES ietilpstošo valstu pilsoņu (respektīvi, mūsu) interesēs. Parlaments principā ir mūsu iespēja sniegt viedokli par aktuālajiem organizācijas jautājumiem un vienlaicīgi arī labākā cerība, ka šo viedokli sadzirdēs arī tādas ietekmīgākas ES institūcijas kā Eiropas Komisija un Eiropadome. Ne velti katras valsts pārstāvjiem Eiropas Parlamentā vismaz teorētiski būtu pienākums regulāri diskutēt ar saviem vēlētājiem, lai saprastu, kurus jautājumus ir nepieciešams izrunāt un risināt.

Tādējādi šīs vēlēšanas ir mūsu iespēja ievēlēt tādus kandidātus, kuri būtu gan ieinteresēti, gan arī nekautrētos Briselē aizstāvēt tieši tautas viedokļus.

Iemesls Nr. 2: Eiropas Parlaments sniedz iespēju ES līmenī uzrunāt arī Latvijas intereses

Šis iemesls zināmā mērā ir papildinājums pirmajam iemeslam. Jāatceras, ka daļa no tiem pilsoņiem, par kuriem runāju iepriekšējā sadaļā, ir arī no Latvijas. Līdz ar to mūsu astoņi deputāti ir arī tieši Latvijas iedzīvotāju interešu pārstāvji. Lai gan šis skaits, nenoliedzami, ir ļoti mazs, tomēr vismaz kaut kādu pārstāvniecību tas sniedz. Katrā gadījumā ir labāk, ja mums Briselē šāda pārstāvniecība ir, nekā tad, ja tās nav.

Papildus tam Eiropas Parlamenta deputātu darbības efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no to spējas izmantot gan 2007. gadā pieņemtā Lisabonas līguma iespējas, gan arī dažādus citus neformālākus ietekmes instrumentus. Turklāt Eiropas Parlamenta iespējas veidot ES politiku nav arī tik ļoti mazas kā, iespējams, dažiem šķita no mana pirmā argumenta.

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Iemesls Nr. 3: Eiropas Parlaments arī nav pilnībā «​bez zobiem»

Pievēršoties šim iemeslam, jāatzīmē, ka Eiropas Parlaments ir ļoti iesaistīts jautājumā par visas organizācijas budžeta pieņemšanu. Pamatojoties uz Eiropas Komisijas mājaslapā pieejamo informāciju, Eiropas Parlamentam ir iespēja ierosināt labojumus Komisijas ierosinātajam un Eiropas Savienības padomes izskatītajam budžeta projektam, kā arī budžeta galīgajai pieņemšanai ir nepieciešama tā piekrišana.

Turklāt tam arī ir atsevišķos gadījumos iespējams budžetu pieņemt pat tad, ja tam nepiekrīt Eiropas Savienības padome.

Tiesa, šajā gadījumā par to ir jānobalso 3/5 no Eiropas Parlamenta deputātiem pēc tam, kad tā sauktā samierināšanās procedūra, kuras mērķis ir panākt izlīgumu starp Eiropas Savienības padomi un Eiropas Parlamentu, ir nākusi klajā ar savu budžeta variantu, teikts Eiropas Komisijas mājaslapā.

Papildus tam Eiropas Parlaments ir arī iesaistīts likumprojektu pieņemšanā (un spēj likumdošanas pieņemšanas procedūru arī bloķēt) jautājumos, kuri Lisabonas līgumā ir noteikti ES kompetencē. Pie šīm divām kategorijām pieder gan jautājumi par organizācijas muitas ūniju, gan patērētāju aizsardzību, gan vidi, gan enerģētiku, gan transportu, gan pētniecību, attīstības sadarbību un citām svarīgām sfērām, kuras ietekmē mūsu ikdienas dzīvi. Šāda ietekme eksistē vismaz vairumā likumdošanas gadījumu. Tiesa, eksistē arī gadījumi, kad minētajai institūcijai ir tikai konsultatīva loma, teikts Eiropas Parlamenta mājaslapā. Papildus tam visam Parlamentam arī ir tiesības ieteikt Eiropas Komisijai ieteikt virzīt konkrētus likumprojektus pieņemšanai. Ja šis ieteikums tiek noraidīts, tad Komisijai ir pienākums paskaidrot šā noraidījuma iemeslus.

Vienlaikus nedrīkstam arī aizmirst, ka Eiropas Parlamenta deputāti arī ir redzamas amatpersonas.

Tiem ir iespēja pievērst Eiropas un arī pasaules līmeņa mediju uzmanību jautājumiem, kurus vajadzētu risināt Eiropas Savienības līmenī.

Šīs mediju uzmanības dēļ var tikt izdarīts spiediens uz daudz ietekmīgākajiem lēmumu pieņēmējiem un veiktas pārmaiņas par spīti Eiropas Parlamenta šķietajamajam «bezzobainumam». Visbeidzot, neviens arī neliedz Eiropas Parlamenta deputātiem veidot plašas savstarpējas alianses par kādu konkrētu jautājumu un iet pie konkrētajiem cilvēkiem, lai pārliecinātu tos par konkrēta lēmuma nepieciešamību.

Kad un kur balsot?

Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 2019. gada 25. maijā. Pamatojoties uz Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā pieejamo informāciju, Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl jau minētie 8 deputāti.

Tiesības piedalīties vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem un citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas mūsu valstī, ir reģistrēti Latvijas Iedzīvotāju reģistrā un Latvijas vēlētāju reģistrā. Lai piedalītos vēlēšanās, vēlētājam vēlēšanu dienā jābūt vismaz 18 gadus vecam un līdzi jāņem personu apliecinošs dokments – pase vai personas apliecība.

CVK norāda, ka katrs vēlētājs ir reģistrēts konkrētā iecirknī, kurā vēlēšanu dienā ir iespējams balsot 7:00 – 20:00. Tomēr, ja daži vēlētāji šajā laikā nobalsot nespēj, tad tiek piedāvāta iespēja to izdarīt jebkurā vēlēšanu iecirknī 22. maijā 17:00 – 20:00; 23. maijā 9:00 – 12:00 un 24. maijā 10:00 – 16:00.

Savukārt tie, kuri nespēj nobalsot vēlēšanu iecirknī veselības stāvokļa, ieslodzījuma vai slimnieku aprūpes dēļ, var pieteikt balsojumu savā atrašanās vietā, iepriekš sazinoties ar CVK. Tiem, kuri ir iepriekš pieteikušies balsošanai pa pastu (termiņš aprīlis) un balsošanai Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās (termiņš 7. maijs), būs to iespējams izdarīt arī ārvalstīs.

CVK arī īpaši norāda, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo kādā no ES dalībvalstīm, ir tiesības izvēlēties balsot arī par šīs valsts deputātu kandidātu sarakstiem. Jāņem vērā, ka, izvēloties šo iespēju un tiekot iekļautam šīs valsts vēlētāju sarakstos, vēlētājs zaudē tiesības balsot par Latvijas deputātu kandidātu sarakstiem.

Ja ir tiesības balsot citā ES dalībvalstī un vēlēšanās šo iespēju izmantot, tad nepieciešams sazināties ar attiecīgās valsts par vēlēšanu rīkošanu atbildīgo iestādi, vēsta CVK.

Savu vēlēšanu iecirkni ir iespējams noskaidrot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumā: https://epak2.pmlp.gov.lv/vrepak/IecNoskaidrosana/Iec00 vai arī zvanot uz tālruni 67049999

Noderīga informācija par vēlēšanu iecirkņiem gan Latvijā, gan ārvalstīs ir pieejama saitē: https://www.cvk.lv/lv/velesanas/velesanu-iecirkni

FOTO: Reuters/ScanPix