Zīle: EK prezidenta amatam būs jāmeklē kompromisa kandidāts

Roberts Zīle

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatam būs jāmeklē kompromisa kandidāts, iespējams, izskatot arī kādus vēl oficiāli neizvirzītus pretendentus, aģentūrai LETA prognozēja saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Eiropas Parlamentā atkārtoti ievēlētais Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).

Kā viens no iespējamajiem kandidātiem varētu būt "Brexit" sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē, kurš iepriekš pārstāvēja Eiropas Tautas partijas (ETP) politisko grupu un pašlaik ir pietuvināts arī Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, kura partijas pārstāvji būs starp EP liberāļiem, norādīja Zīle.

Vēl iespējamā kompromisa kandidāte varētu būt jau nosauktā Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības jeb ALDE pārstāve Margrēte Vestagere. Kā mazāk ticams, bet reizē iespējams variants būtu kāda premjera izvēle atstāt savu posteni par labu EK prezidenta vietai, norādīja Zīle, kā piemēru minot liberāļu grupas pārstāvi, Nīderlandes premjerministru Marku Ruti.

Savukārt līdz šim potenciālajiem kandidātiem no lielākajām ES mēroga partijām - Manfrēdam Vēberam no ETP un Fransam Timmermansam no sociālistu grupas - varētu tikt piedāvāta Eiropas Parlamenta vadīšana, piemēram, dalot vadīšanas laiku uz pusēm, pauda politiķis.

Zīle norādīja, ka attiecībā uz politisko grupu sadalījumu vēl būtu jāsagaida precīzāki vēlēšanu rezultāti. Politiķis norādīja, ka saskaņā ar vienu no prognozēm viņa pārstāvētajai Eiropas Konservatīvo un reformistu (EKR) grupai tiek rēķinātas apmēram 60 deputātu vietas jaunajā EP sasaukumā. Taču attiecīgā prognoze veikta, neņemot vērā atsevišķu jaunu partiju pārstāvjus, kas vēl varētu pievienoties EKR, skaidroja politiķis.

Kā ziņots, EP vēlēšanās vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi "Jaunā Vienotība", liecina CVK publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas "Saskaņa", par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - 16,4% vēlētāju.

Apvienību "Attīstībai/Par!" (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju "Latvijas Krievu savienība" (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, "Saskaņa" un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34%, tuvu 5% robežai ir arī Latvijas Reģionu apvienība un Jaunā konservatīvā partija, taču šīs partijas mandātus EP neiegūs.

Līdz ar to EP ir ievēlēts Valdis Dombrovskis (JV), Sandra Kalniete (JV), Nils Ušakovs (S), Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ijabs (AP) un Tatjana Ždanoka (LKS).

Uz augšu