EP vēlēšanu rezultāti sašūpo Merkeles valdību
Papildināts

Angela Merkele

FOTO: EPA/Scanpix

Svētdien notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās abas Vācijas lielākās tradicionālās partijas saņēmušas kārtējo triecienu, kas varētu sašūpot kancleres Angelas Merkeles vadīto "lielo koalīciju".

(Papildināta ziņa.)

Merkeles pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas māsaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU) - ieguvuši tikai 28,9% balsu, kas ir par septiņiem procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās EP vēlēšanās, kas notika 2014.gadā.

Tas konservatīvajiem ir vājākais sniegums, kādu tie jebkad guvuši kopš Otrā pasaules kara valsts mēroga vēlēšanās.

Tomēr vēl smagāku triecienu saņēmuši CDU/CSU koalīcijas partneri sociāldemokrāti (SPD), kas, iegūstot tikai 15,8% balsu, salīdzinājumā ar 2014.gadu zaudējuši 11 procentpunktus.

Tādējādi sociāldemokrāti noslīdējuši trešajā vietā, atpaliekot no "zaļajiem", par kuriem svētdien balsojuši 20,5% vāciešu.

Saskaņā ar politikas un vēlēšanu analīzes institūta "Infratest dimap" aplēsēm, "zaļajiem" izdevies atņemt vairāk nekā miljonu vēlētāju katrai no abām lielajām tā dēvētajām tautas partijām.

Tikmēr eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) ieguvusi 11% balsu, kamēr par kreiso ekstrēmistu partiju "Die Linke" ("Kreisie") balsojuši 5,5% vāciešu, bet liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP) atbalstījuši 5,4% vēlētāju.

Taču kārtējā sociāldemokrātu pazemojošā sakāve šoreiz var izrādīties daudz sāpīgāka Merkelei.

Atbalsta mazināšanās SPD pēdējo gadu laikā, ko atspoguļo arvien sliktākie vēlēšanu rezultāti, vairo nemieru sociāldemokrātu rindās, īpaši partijas kreisajā spārnā, kur jau gadiem gruzd neapmierinātība ar iesaistīšanos Merkeles vadītajā "lielajā koalīcijā".

EP vēlēšanu rezultāti tikai vairos šo neapmierinātību, ko papildus pastiprina SPD sakāve arī Brēmenē, kur sociāldemokrāti atradušies pie varas 73 gadus.

Brēmenes federālās zemes reģionālā parlamenta vēlēšanās, kas notika vienlaikus ar EP vēlēšanām, sociāldemokrāti ieguvuši tikai 23,9% balsu, demonstrējot vājāko sniegumu kopš 1946.gada. Viņus pirmo reizi apsteigusi CDU, par kuru šoreiz balsojuši 25,2% vēlētāju.

Līdzšinējais zemes premjers un Brēmenes mērs Karstens Zēlings atzinis, ka vēlēšanu rezultāti ir "pilnīgi neapmierinoši", kamēr CDU kandidāts uz premjera krēslu Karstens Meiers-Hēders jau paziņojis, ka CDU saņēmusi mandātu varas pārņemšanai pilsētā.

Ja SPD iekšējā cīņā uzvarēs partijas kreisais spārns, sociāldemokrāti varētu pamest "lielo koalīciju", izraisot pirmstermiņa vēlēšanas.

Žurnāls "Der Spiegel" atzinis, ka pēc svētdienas vēlēšanām koalīcija ir "apdraudēta".

"Šī nestabilitāte var jebkurā brīdī novest pie [koalīcijas] sabrukuma. CDU un SPD ir ļoti nestabilas partijas. Ja, piemēram, SPD līdere [Andrea] Nālesa kritīs, nekavējoties parādīsies jautājums par koalīcijas tālāku pastāvēšanu," raksta ietekmīgais izdevums.

Merkele jau paziņojusi, ka vairs nekandidēs uz vēl vienu pilnvaru termiņu kanclera amatā, un atstājusi CDU priekšsēža krēslu, partijas vadības grožus nododot Annegrētai Krampai-Karenbauerei.

Jau iepriekš klīdušas runas, ka EP vēlēšanu rezultāti varētu pasteidzināt Merkeles aiziešanu, taču vadošie CDU pārstāvji centušies kliedēt bažas par iespējamo valdības sabrukumu.

CDU ģenerālsekretārs Pauls Cīmiaks sarunā ar raidorganizāciju ZDF uzsvēris, ka valdībai jāturpina strādāt, lai "nodrošinātu stabilitāti". Viņš gan atzinis, ka vēlēšanu rezultāti nav attaisnojuši konservatīvo cerības, vienlaikus norādot, ka CDU/CSU devusi savu ieguldījumu, lai par nākamo Eiropas Komisijas (EK) prezidentu kļūtu Manfrēds Vēbers.

Vēbers, kurš pārstāv CSU, ir centriski labējās Eiropas Tautas partijas (EPP) vadošais kandidāts, ka pretendē uz pašreizējā EK prezidenta Žana Kloda Junkera pēcteča godu.

Tikmēr SPD ģenerālsekretārs Larss Klingbeils "lielās koalīcijas" jautājumā ir daudz izvairīgāks, vienīgi atzīstot, ka vēlēšanu rezultāti "nevar palikt bez sekām".

Viņš piebildis, ka SPD tuvākajās stundās un dienās daudz kas pārrunājams.

Savukārt partijas līdere Nālesa izteikusies, ka "ārkārtīgi neapmierinošie" vēlēšanu rezultāti apliecina, ka sociāldemokrātiem ir "daudz darāmā". Taču pazemojošā sakāve liek uzdot jautājumus par viņas pašas nākotni SPD priekšsēža krēslā.

Jau vēlēšanu priekšvakarā laikraksts "Bild am Sonntag", atsaucoties uz vārdā neminētiem avotiem, vēstīja, ka politikas veterāns Martins Šulcs esot gatavs septembrī mest izaicinājumu Nālesai.

Cenšoties kliedēt šādas runas finanšu ministrs Olafs Šolcs brīdinājis, ka "aicinājumi uz personīgām konsekvencēm" partijai nepalīdzēšot.

Tikmēr Krampa-Karenbauere atzinusi, ka arī CDU sniegums nav bijis apmierinošs, norādot, ka vēlēšanu rezultāti neattaisno kristīgo demokrātu pretenzijas uz "tautas partijas" statusu.

Tomēr jaunā CDU līdere uzsvērusi, ka partija izpildījusi abus galvenos svētdienas uzdevumus - uzvarējusi EP vēlēšanās un sakāvusi SPD Brēmenē.

Taču ievērojamais atbalsta kritums konservatīvajiem, domājams, iedragās Krampas-Karenbaueres kā partijas jaunās līderes reputāciju, jo Merkele šajā kampaņā faktiski vairs neiesaistījās.

Arī CDU līdere konservatīvo vājajā sniegumā netieši vainojusi "lielo koalīciju", norādot, ka valdībai Berlīnē trūkst dinamisma un apņēmības.

Tikmēr "zaļie" neslēpj prieku, ka tiem pirmo reizi nacionālā līmenī izdevies pārspēt SPD.

Savus panākumus vides aizstāvji skaidro ar sabiedrībā pieaugošajām bažām par klimata pārmaiņām, kā arī ar jaunatnes protestu kustības "Piektdienas par nākotni" radīto impulsu.

"Zaļajiem" izdevās EP vēlēšanas pārvērst "Svētdienā par nākotni", atzinis partijas izpilddirektors Mihaels Kelners.

SPD līdere Nālesa novēlējusi "zaļajiem" veiksmi, atzīstot, ka daudzu vēlētāju acīs klimata pārmaiņas kļuvušas par izšķirošu faktoru. Tomēr viņa brīdinājusi "zaļos", ka tiem jāsaglabā modrība, jo sociāldemokrāti pieņems viņu mesto izaicinājumu.

Arī ietekmīgi CDU pārstāvji svētdien atzinuši, ka konservatīvie nav pietiekami novērtējuši jautājumu par klimata pārmaiņām, kas vāciešu rūpju lokā pēdējā laikā aizēnojuši imigrāciju.

Aplēses liecina, ka svētdien katrs trešais vācietis, kas jaunāks par 30 gadiem, balsoja par "zaļajiem", kamēr par CDU šajā vecuma grupā balsoja tikai 13%, bet par SPD - vien desmit procenti.

Tikmēr CSU līderis Markuss Zēders jau pasludinājis "zaļos" par saviem galvenajiem politiskajiem pretiniekiem.

"Lielākais nākotnes izaicinājums ir intensīvas debates ar "zaļajiem"," atzinis Zēders, piebilstot, ka "vecie instrumenti, kādi mums bijuši iepriekš, vairs nav derīgi".

Savukārt AfD līdzpriekšsēdētājs Aleksandrs Gaulands partijas relatīvi pieticīgos panākumus skaidrojis ar politisko skandālu, kas satricinājis Austriju un padarījis eiroskeptiķu kampaņu "problemātisku".

Tomēr vienlaikus viņš paudis apmierinājumu, ka AfD izdevies iegūt vairāk nekā desmit procentus balsu.

Gaulands atkārtoti arī uzsvēris gatavību turpināt sadarbību ar Austrijas Brīvības partiju (FPOe), kuras līdzšinējam līderim Heincam Kristiānam Štrahem tikko nācās demisionēt, atklātībā nonākot videoierakstam, kurā viņš kādai sievietei, kas uzdodas par krievu oligarha radinieci, šķietami piedāvā dalību valsts iepirkumos apmaiņā pret politisko atbalstu.

Uz augšu