Ekonomists, sirdī rietumnieks. Jaunievēlētais Lietuvas prezidents Gitans Nausēda

Gitans Nausēda un Daļa Grībauskaite

FOTO: AP/Scanpix

Kamēr visur Eiropā vēlēja Eiropas Parlamentu (EP), Lietuvas vēlētājiem sava balss bija jāatdod arī par nākamo valsts prezidentu, kurš jūlijā nomainīs par "dzelzs lēdiju" iesaukto Daļu Grībauskaiti. Lietuvas prezidenta vēlēšanu otrajā raundā ar 65,8% balsu uzvarēja ekonomists Gitans Nausēda.

"Nausēdas uzvara bija gaidāma," skaidro Lietuvas ziņu portāla "15min.lt" politikas ziņu nodaļas vadītāja Liepa Želniene. Lietuvas prezidenta vēlēšanu otrajā raundā viņam pretī stājās konservatīvo izvirzītā kandidāte Ingrīda Šimonīte. Viņai par sliktu nospēlēja tas, ka viņa tieši pēckrīzes laikā bija Lietuvas finanšu ministre.

FOTO: AP/Scanpix

"Īpaši reģionos cilvēki viņu atceras kā ļaundari, kas atņēma viņiem pensijas un algas," norāda Želniene. "Tas bija šīs kandidātes tēls, ko viņai bija grūti izmainīt. Viņai tas neizdevās."

Nausēda vēlēšanās izcīnīja apmēram divas trešdaļas balsu. Jūlijā viņš nomainīs līdzšinējo Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti, kura valsts galvas amatā aizvadīja maksimālo likumā atļauto laiku - divus termiņus jeb desmit gadus.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma Nausēda devās studēt Vācijā, un tieši tur esot veidojušies viņa uzskati par politiku un ekonomiku.

"Vācijā es sapratu, ka Rietumu dzīvesveids un tirgus ekonomika ir pareizais ceļš. Naivas idejas par "pusceļu" vai "trešo virzienu" ir pilnīgas muļķības," kampaņas laikā sacīja Nausēda.

Viņš norādīja, ka kopš tā laika viņa rietumnieciskie uzskati esot kļuvuši tikai spēcīgāki. Nausēda ir liels Eiropas Savienības (ES) un NATO atbalstītājs.

55 gadus vecais  neatkarīgais kandidāts Nausēda līdz šim galvenokārt strādājis banku sektorā kā ekonomists un padomnieks. Viņš ieņēmis augstus amatus gan Lietuvas Centrālajā bankā, gan "Vilniaus Bankas", gan SEB bankā.

Līdz ar to Lietuvā tiks turpināta prezidentu-ekonomistu tradīcija, jo tāda bija arī Grībauskaite. 

FOTO: AP/Scanpix

Tāpēc priekšvēlēšanu laikā Nausēda koncentrējās uz savu jājamzirdziņu - ekonomiku. "Viņš no vienas puses solīja padarīt Lietuvu par labklājības valsti, bet no otras puses - prezidentam nav tādu pilnvaru, kas ļautu izlemt ekonomikas jautājumus. Tādā ziņā viņš bija nedaudz populistisks," norāda Želniene.

"Viņš ļoti nekonkrēti runāja par cilvēktiesībām, piemēram, par LGBT vai minoritāšu tiesībām," uzskaita Želniene. "Viņš bija nedaudz nacionālistisks - tādā nozīmē, ka mums jālepojas ar savu vēsturi."

Nausēda solījis prezidenta amatā saglabāt "dzelzs lēdijas" Grībauskaites iedibināto lomu - Lietuva kā viena no lielākajām Kremļa kritiķēm Eiropas Savienībā.

Nausēda priekšvēlēšanu laikā nāca klajā ar solījumu atbalstīt tā dēvēto "Trampa fortu" - pastāvīgas ASV militārās bāzes izveidi Polijā. Viņš norādījis, ka vēloties stiprināt NATO un palielināt ASV militāro klātbūtni Lietuvā.

Jaunievēlētajam pusprezidentālās republikas prezidentam būs nozīmīga loma Lietuvas ārpolitikas un aizsardzības politikas veidošanā, kā arī viņš iecels valsts galvenās amatpersonas, piemēram, premjerministru, tiesnešus, ģenerālprokuroru un Centrālās bankas vadītāju.

Nausēdas pirmais uzdevums, kad viņš jūlijā stāsies Lietuvas prezidenta amatā, būs valdības krīzes atrisināšana. Lietuvas premjerminists Sauļus Skvernelis, kurš arī kandidēja prezidenta vēlēšanās, bet netika tālāk par pirmo kārtu, plāno atkāpties no amata Nausēdas inaugurācijas dienā.

Uz augšu