Eiropas Parlamentā ievēlētajai Latvijas Krievu savienības (LKS) līderei Tatjanai Ždanokai aizvien ir personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss Valsts drošības dienesta (VDD) izmeklētajā lietā par LKS rīkoto sapulci pret pakāpenisku pāreju uz latviešu mācību valodu vispārējās izglītības iestādēs, aģentūra LETA noskaidroja VDD.
Kopumā šajā kriminālprocesā figurē viena persona, kurai piemērots aizdomās turētā statuss, un četri cilvēki ar statusu - persona, pret kuru sākts kriminālprocess.
TVNET jau ziņoja, ka aizdomās turētais ir prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans, kuram inkriminēts Krimināllikuma pants par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu. Tāpat viņam inkriminēta darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu. Viņu tur aizdomās arī par masu nekārtību organizēšanu.
Lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD plašākus komentārus nesniedz, līdz ar to nav zināms, vai un kad lietu varētu nodot apsūdzību celšanai prokuratūrā.
Lai netraucētu izmeklēšanai, VDD arī neatklāja, kāds statuss Ždanokai ir piemērots šī gada sākumā ierosinātajā kriminālprocesā, kurā tiek vērtēti viņas februārī paustie izteikumi LKS rīkotajā diskusijā EP.
Saskaņā ar likumu, ja kriminālprocesā iegūtas ziņas, ka, iespējams, konkrēta persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, tā iegūst tādas personas statusu, pret kuru sākts kriminālprocess. Nopietnāku statusu, proti, aizdomās turētā statusu, piemēro, ja pierādījumu kopums dod pamatu procesa virzītāja pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrētā persona.
EP biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele aģentūrai LETA norādīja, ka par EP deputātu izdošanu kriminālvajāšanu jālemj visam EP.
Viņa piebilda, ka jaunievēlētie deputāti šo amatu oficiāli sāks ieņemt no jūlija.
Jau ziņots, ka VDD pērn 18.aprīlī sāka kriminālprocesu, jo dienestam ir aizdomas par iespējamām prettiesiskām darbībām 31.martā notikušās "Vislatvijas vecāku sapulces" laikā. Šīs sanāksmes deklarētais mērķis bija vērsties pret plānoto pakāpenisko pāreju uz latviešu mācību valodu vispārējās izglītības iestādēs, un to faktiski organizēja LKS, iepriekš norādīja VDD.
Kriminālprocess sākts pēc noziedzīgu nodarījumu pazīmēm, par kuriem kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma desmitajā nodaļā "Par noziegumiem pret valsti", kā arī citu noziedzīgu nodarījumu pazīmēm. VDD kriminālprocess sākts, "lai novērstu iespējamu mēģinājumu šķietami leģitīmu darbību aizsegā veikt prettiesiskas darbības vai sasniegt prettiesisku mērķi, kā arī ievērojot apstākli, ka VDD iegūtās ziņas iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm".
Kriminālprocesā VDD vērtē arī iespējamas prettiesiskas darbības 2018.gada 1.maijā Rīgā notikušā gājiena laikā, kuru arī organizēja LKS pārstāvji.
Ždanokas vadītā LKS savā mājaslapā publicējusi 31.martā partijas organizētajā "Vislatvijas vecāku sapulcē" pieņemtu aicinājumu latviešu skolu un mazākumtautību audzēkņu vecākiem. Tajā pausts, ka "nepārdomātā un nesagatavotā visu mazākumtautību skolu pāreja tikai latviešu mācību valodā vedīs pie tā, ka mūsu bērni nespēs apgūt mācību programmu valodā, kas nav viņu dzimtā".
Tāpat šogad 28.februārī VDD sāka kriminālprocesu saistībā ar Ždanokas februārī paustajiem izteikumiem LKS rīkotajā diskusijā Eiropas Parlamentā. Par Ždanokas izteikumiem drošības iestādē bija vērsusies toreizējā EP deputāte Inese Vaidere (JV). 20.februārī EP notikušajā diskusijā "Politiskā vajāšana Baltijas valstīs" Ždanoka bija teikusi: "Mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka krievi un krieviski runājošie [Latvijā] ir tādā pašā situācijā, kā ebreji pirms Otrā pasaules kara. Mēs tiekam sodīti."
Kriminālprocess sākts par darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā naida vai nesaticības izraisīšanu.
LKS valdes līdzpriekšsēdētāja Ždanoka iepriekš ir darbojusies kā EP deputāte un tagad šo amatu ieņems atkal.
