Aviokompānijas pasaulē pazaudē 25 miljonus pasažieru somu gadā. Kāpēc? (4)

Starptautiskais informācijas tehnoloģiju uzņēmums “Sita”, kas sniedz pakalpojumus gaisa pārvadājumu nozarei, norāda - lidsabiedrību pazaudēto somu skaits pagājušajā gadā samazinājās līdz 24,8 miljoniem, salīdzinot ar 46,9 miljoniem 2007.gadā. 

Savukārt pasažieru skaits šajā laikā gandrīz dubultojās. 

Tas liek secināt, ka lidsabiedrību veiktās investīcijas somu izsekošanas tehnoloģijās ir sākušas atmaksāties. 

Piemēram, ASV aviokompānija “Delta” svītrkodā, kas tiek pievienots katra pasažiera somai, tagad izmanto arī nelielo radio frekvences identifikācijas birku (RFID), un tas nozīmē, ka katru somu, kas pārvietojas lidostas sistēmā, ir iespējams skenēt automātiski. Tas arī atvieglo somas atrašanu, ja tā tomēr ir pazudusi. 

“Delta” pārstāvji norāda, ka pēc jauninājumu ieviešanas lidsabiedrība tagad pareizi apkalpo 99,9% no visām somām. 

RFID tehnoloģiju ievieš arī citas aviokompānijas, tajā pašā laikā nodrošinot bagāžas krāvējus arī ar mobilajiem skeneriem, tādējādi atvieglojot viņu darbu. 

Tomēr no katru gadu apkalpotajiem aptuveni 4,3 miljardiem somu 25 miljoni joprojām pazūd. 

Kā norāda “Sita” pārstāvji, galvenais iemesls somu nozaudēšanai ir savienotie reisi - šis apstāklis ir atbildīgs par aptuveni pusi pazudušo somu. 

Reisu kavēšanās rada ķēdes reakciju, un pasažieru bagāža bieži vien nepaspēj “ierasties” laikā uz savienoto reisu. 

Vēl liela daļa somu tiek nozaudētas tāpēc, ka paši pasažieri vai bagāžas krāvēji vienkārši paņem nepareizās somas. 

Tajā pašā laikā jāņem vērā bagāžas apkalpošanas sistēmas sarežģītība. 

Daļā lidostu aviokompānijas apkalpo viņu pašu algoti bagāžas krāvēji, savukārt citās lidostās ar bagāžas apkalpošanu nodarbojas neatkarīgi uzņēmumi, kas sniedz pakalpojums vairākām lidsabiedrībām. 

Starptautiskās gaisa satiksmes asociācijas (IATA) standarts bagāžas informācijas kodēšanai tika ieviests 1989.gadā. Savukārt svītrkodu sistēma darbojas jau no pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem. 

Tomēr virknē mazo lidostu svītrkodi joprojām netiek skenēti, bet uzskaite joprojām notiek ar papīru un pildspalvu. 

Pagājušajā gadā IATA ieviesa jaunu regulu, kuras mērķis ir panākt, lai aviokompānijas un lidostas uzlabo bagāžas apkalpošanu. 

Savukārt pagājušajā mēnesī IATA pieņēma lēmumu par RFID birku ieviešanu visā nozarē. 

Paredzams, ka šis solis ļaus ietaupīt trīs miljardus ASV dolāru, pat atskaitot gaidāmās investīcijas jaunā aprīkojumā un monitoringa sistēmās. 

Nozaudēto somu atrašana un nogādāšana klientiem lidostām un lidsabiedrībām prasa daudz laika un izmaksā daudz naudas. 

Šīs problēmas risināšanā lidsabiedrības arī ievieš inovatīvas tehnoloģijas. 

Piemēram, “Delta” šobrīd testē sistēmu, kas apkopos informāciju par pazaudēto bagāžu, lai tādējādi identificētu vājos punktus sistēmā jeb vietas, kur somas pazūd visbiežāk, vai arī to, kāda veida somas tiek nozaudētas visbiežāk. 

Savukārt citas lidsabiedrības piedāvā pasažieriem izmantot mobilās aplikācijas, ar kuru palīdzību viņi var sekot līdzi savas somas atrašanās vietai. 

Šāds pakalpojums gan obligāti nenozīmē, ka uzlabojas bagāžas apkalpošanas kvalitāte, tomēr arī pasažieri vairāk novērtē, ja viņiem tiek sniegta papildu informācija. 

Kā liecina “Sita” dati, visvairāk somu pazūd Eiropā - 7,29 somas uz katriem 1000 pasažierim gadā. Ziemeļamerikā un Āzijā šie skaitļi ir krietni mazāki - attiecīgi 2,85 un 1,77. 

Aptuveni 5% pazaudēto somu tiek pazaudētas pavisam vai tiek nozagtas. 

Vēl daļa pazaudēto somu pēc atrašanās nonāk lidostu nozaudētās bagāžas glabātuvēs. 

Tur tās tiek uzglabātas dažus mēnešus, bet pēc tam tiek vai nu iznīcinātas, vai pārdotas uzpircējiem. 

Piemēram, ASV Alabamas štata uzņēmums “Unclaimed Baggage Center” pārdod bagāžu, kuras īpašnieki tā arī nav ieradušies tai pakaļ. 

“Jūs nekad nezināt, ko atradīsiet,” teikts uzņēmuma tīmekļa vietnē. 

Tomēr, ja lidsabiedrības un lidostas uzlabos bagāžas apkalpošanas kvalitāti, šādu pakalpojumu sniedzēji galu galā būs spiesti pārtraukt savu darbību.