Lielbritānijā lietu par Asanža izdošanu ASV sāks izskatīt februārī

FOTO: AP/Scanpix

Lielbritānijas tiesa jautājumu par tīmekļa projekta "WikiLeaks" dibinātāja Džūljena Asanža izdošanu ASV sāks izskatīt nākamā gada februārī, piektdien nolēma tiesnese.

Anglijas galvenā tiesnese Emma Orbatnota nolēma, ka pilna izdošanas lietas izskatīšana sāksies 25.februārī. Gaidāms, ka lietas izskatīšana turpināsies piecas dienas, bet viss process var ilgt vairākus mēnešus, jo ir iespējamas pārsūdzību iesniegšanas.

Asanža advokāts Marks Sammerss tiesai sacīja, ka saistībā ar viņa klienta izdošanu ir "daudz nopietnu problēmu".

"Mēs sakām, ka tas ir nedzirdēts un klajš uzbrukums žurnālistu tiesībām," paziņoja advokāts.

Runājot tiesā pirmo reizi kopš aprīļa, kad atstāja Ekvadoras vēstniecību Londonā, Asanžs sacīja, ka "likme praktiski ir 175 manas dzīves gadi". ASV izvirzītajās apsūdzībās par spiegošanu viņam draud šāds cietumsods.

Videosavienojumā no Belmaršas cietuma Londonas dienvidaustrumos Asanžs tiesai teica, ka ""WikiLeaks" ir tikai un vienīgi izdevējs".

Aprīlī Asanžam ASV tika izvirzīta pirmā apsūdzība par to, ka viņš 2010.gadā slepus sadarbojies ar bijušo ASV armijas izlūkošanas analītiķi Čelsiju Meningu, lai uzlauztu paroles, kas bija izvietotas Aizsardzības ministrijas datoros.

Maijā Asanžam tika izvirzītas 17 jaunas apsūdzības par ASV Spiegošanas likuma pārkāpšanu, 2010.gadā iegūstot un publicējot slepenu informāciju. Jaunajās apsūdzībās teikts, ka Asanžs bijis Meningas līdzdalībnieks slepenu ASV nacionālās aizsardzības dokumentu nozagšanā un publicēšanā, pārdroši atmaskojot un apdraudot konfidenciālus ziņu avotus Tuvajos Austrumos un Ķīnā, kas šajos dokumentos bija nosaukti vārdā.

Starp šiem dokumentiem bija ASV Valsts departamenta ziņojumi par karadarbību Irākā un Afganistānā. Apsūdzības rakstā teikts, ka Asanžs ar savām darbībām "riskējis nodarīt nopietnu kaitējumu" Savienotajām Valstīm.

47 gadus vecais Asanžs pašlaik atrodas apcietinājumā Londonā pēc tam, kad Lielbritānijas policija viņu 11.aprīlī aizturēja un aizveda no Ekvadoras vēstniecības Londonā, kur viņš bija pavadījis septiņus gadus. Tas notika pēc tam, kad Ekvadoras prezidents Lenins Moreno atcēla Asanžam piešķirto diplomātisko aizsardzību.

Asanžs Londonā izcieš 50 nedēļu cietumsodu par atbrīvošanas nosacījumu pārkāpšanu 2012.gadā. Zviedrijas prokuratūra 13.maijā atsāka izmeklēšanu pret Asanžu saistībā ar aizdomām par izvarošanu 2010.gadā.

Pagājušajā nedēļā tiesa Zviedrijā noraidīja prokuratūras lūgumu aizturēt Asanžu šajās apsūdzībās. Šāds spriedums atvieglo procesu Lielbritānijā par izdošanu ASV.

ASV oficiālu izdošanas lūgumu Lielbritānijai iesniedza uzreiz pēc tam, kad Asanžs atstāja Ekvadoras vēstniecību.

Preses brīvības un cilvēktiesību aizstāvji uzskata, ka lieta ASV pret Asanžu nav taisnīga.

"WikiLeaks" sākotnējās publikācijās, kas notika sadarbībā ar tādiem laikrakstiem kā "The New York Times" un "The Guardian", dati par civiliedzīvotāju upuriem ārvalstu misijas un ASV amatpersonu neglaimojoši izteikumi par ārvalstu līderiem tika publicēti, aizklājot ASV amatpersonu un vietējo informācijas avotu vārdus un citus personas datus, kas varētu apdraudēt viņu dzīvības.

Tomēr vēlāk vietne secināja, ka tāds process ir pārāk ierobežojošs un sāka publicēt simtiem tūkstošu nerediģētu dokumentu.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo aprīlī pēc Asanža aizturēšanas paziņoja, ka "WikiLeaks" uzvedas kā "naidīgs izlūkošanas dienests".

"Ir laiks saukt "WikiLeaks" īstajā vārdā: nevalstisks naidīgs izlūkošanas dienests, kuru nereti uzkūda tādas valstis kā Krievija," viņš piebilda.

Vairāki ASV izdevumi ir pauduši atbalstu Asanžam.

"The New York Times" redaktora slejā maijā rakstīja, ka apsūdzības pret austrālieti "varētu baisi ietekmēt žurnālistiku ASV", jo apsūdzības ir par slepenas informācijas, kas saņemta no avota valdības struktūrās, publicēšanu, bet "žurnālisti to dara nepārtraukti".

Tradicionāli Republikāņu partijas konservatīvos uzskatus atbalstošais "The Wall Street Journal" atzina, ka ASV ir likumīgas tiesības vērsties pret "WikiLeaks" dibinātāju.

Tomēr laikraksts noradīja, ka Asanža lietu bīstamu padara tas, ka tā rada precedentu "labēji vai kreisi noskaņotām valdībām vajāt žurnālistus, kuri tām nepatīk slepenas informācijas publiskošanas dēļ".

Laikraksts aicināja ASV Kongresu precizēt Spiegošanas likumu, lai tas vērstos konkrēti pret tādiem "sliktiem darboņiem", kāds ir Asanžs.

Savukārt cilvēktiesību aktīvisti bažījas, ka ASV varasiestādes vēlas panākt Asanžam mūža ieslodzījumu vai pat nāvessodu.

"Amnesty International" ceturtdien aicināja Lielbritāniju ievērot apņemšanos neizdot Asanžu, ja viņam draud spīdzināšana, slikta izturēšanās vai nāvessods.

"WikiLeaks" advokāts Kristofs Maršāns apsūdzēja ASV varasiestādes par atriebību.

Uz augšu