Lietuvā rosina atzīt seno baltu ticību

Brīvdabas muzeja teritorija.

FOTO: Zane Bitere/LETA

Lietuvas Seims atgriezies pie likumprojekta par senās baltu ticības atzīšanu, kura izskatīšana pirms gada tika atlikta.

Par to, lai Lietuvas valsts atzītu senās baltu reliģijas kopienu "Romuva", otrdienas Seima sēdē balsoja 46 parlamenta deputāti, pret - 19, bet vēl 18 parlamenta locekļi no balsošanas atturējās. Lai attiecīgs likumprojekts tiktu pieņemts, deputātiem par to jānobalso vēl vienā lasījumā.

Netradicionālu reliģisko kopienu valsts var atzīt kā daļu no sava vēsturiskā, garīgā un sociālā mantojuma, ja sabiedrība šo kopienu atbalsta un tās mācība un rituāli nav pretrunā ar valsts likumiem un morāles normām. Lēmumu par kādas reliģiskās kopienas atzīšanu pieņem Seims, ja Tieslietu ministrija sniegusi attiecīgu atzinumu.

Tieslietu ministrijas vērtējumā "Romuva" kā reliģiskā kopiena, kas kopj lietuviešu tautas kultūru, uzskatāma par būtisku Lietuvas kultūras un reliģiskās dzīves daļu. Ministrija arī norāda, ka pēdējā laikā "Romuva" bijusi visstraujāk augošā reliģiskā kopiena Lietuvā. 2001.gada tautskaitē savu piederību baltu ticībai atzina 1270 Lietuvas iedzīvotāji, bet desmit gadus vēlāk - jau 5118.

Ministrijas atzinumos uzsvērts, ka "Romuva" ir sestā lielākā reliģiskā kopiena valstī, kas šai ziņā apsteigusi grieķu katoļus, jūdaistus, karaīmus un musulmaņus sunnītus.

Ja valsts "Romuvu" atzītu, tā drīkstētu slēgt laulības, iegūtu tiesības uz zemes nodokļa atvieglojumiem un valsts sociālo apdrošināšanu saviem vadītājiem, bet Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai būtu jāparedz raidlaiks tās rituālu translēšanai.

Reliģiskā kopiena var lūgt valsti to atzīt, kad pagājuši vismaz 25 gadi, kopš tā pirmo reizi reģistrēta Lietuvā, bet noraidījuma gadījumā jāpaiet vēl desmit gadiem, lai varētu iesniegt atkārtotu pieteikumu.

"Romuvas" pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta sešdesmito gadu vidū, kad tās dibinātājs Jons Trinkūns kopā ar domubiedriem Lietuvas senās galvaspilsētas Ķernaves pilskalnā atsāka vasaras saulgriežu - Rasas svētku - svinēšanu, kas patiesībā aizsāka plašu lietuviešu garīgās atmodas kustību, pamudinot apzināt un atjaunot senās tradīcijas.

Par "Romuvas" reliģiskās darbības sākumu tiek uzskatīts 1992.gads, kad Lietuvā tika uzsākta reliģisko kopienu reģistrēšana.

Pērn Latvijas Dievturu sadraudzes un "Romuvas" vadītāji Lietuvā parakstīja vienošanos par seno baltu ticības kopības izveidošanu.

Pagājušajā pavasarī grupa Lietuvas Seima deputātu aicināja parlamentu pasludināt "Romuvu" par valsts atzītu netradicionālo reliģisko organizāciju, kas pavērtu tai plašākas iespējas pievērsties seno tautas tradīciju kopšanai un identitātes stiprināšanai, taču jūnija beigās jautājuma izskatīšanu Seimā tika nolemts atlikt.

Uz augšu