Pasaulē jau līdz 2030.gadam var izveidoties “klimata aparteīda” režīms, kas nošķirs bagātos, kuri spēs tikt galā ar klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, un nabadzīgos, kuri tiks pamesti likteņa varā, teikts jaunā ANO ziņojumā. Ziņojuma autori prognozē, ka globālās sasilšanas sekas tuvākajā desmitgadē novedīs nabadzībā vismaz 120 miljonus cilvēku, ziņo ASV raidsabiedrība CNN.

Klimata pārmaiņu rezultātā bieži un regulāri būs vērojamas ekstrēmas klimata izpausmes, tostarp sausuma un karstuma periodi, plūdi un viesuļvētras.

Tā rezultātā daļa pasaules nabadzīgāko iedzīvotāju nonāks skarbas izvēles priekšā – bads vai migrācija.

“Mēs riskējam ar “klimata aparteīdu”, kur bagātie maksā, lai izbēgtu no pārkaršanas, konfliktiem un bada, bet pārējā pasaule tiek pamesta likteņa varā,” norāda ANO īpašais ziņotājs nabadzības un cilvēktiesību jomā Filips Alstons.

Viņš uzsver, ka jau šobrīd ir skaidri redzamas atšķirības klimata pārmaiņu ietekmē uz bagātajiem un nabadzīgajiem iedzīvotājiem.

FOTO: AFP/SCANPIX

Kā piemēru eksperts min 2012.gada viesuļvētru Sendija, kas skāra Ņujorku.

Pēc vētras tūkstošiem pilsētas iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem vairākas dienas nebija piekļuves elektrībai un veselības aprūpei. Tajā pašā laikā bankas “Goldman Sachs” galvenā biroja ēkā Manhetenā elektroenerģiju nodrošināja privāts ģenerators, bet ēku no plūdiem sargāja smilšu maisu barjera.

Stenforda Universitātes pētnieki jau iepriekš brīdinājuši, ka klimata izmaiņas nabadzīgās valstis padarīs vēl nabadzīgākās, tādējādi vēl vairāk palielinot nevienlīdzību starp dažādām pasaules valstīm.

Tomēr ekstrēmas laikapstākļu izpausmes, ko rada klimata pārmaiņas, arī padziļina plaisu starp dažādām sabiedrības grupām arī valstu iekšienē.

2017.gadā žurnālā “Science” publicētā rakstā eksperti prognozēja, ka nabadzīgākie ASV apgabali plūdu vai viesuļvētru gadījumā cietīs lielākos ekonomiskos zaudējumus.

Foto: Kūstošā Grenlande 

Ziņojumā uzsvērts, ka nabadzīgākos pasaules iedzīvotājus klimata izmaiņas apdraud visvairāk, jo nabadzība neļauj cilvēkiem no potenciālām klimata katastrofām aizbēgt. Tajā pašā laikā nabadzība sarežģī atgūšanos no ekstrēmu laikapstākļu negatīvās ietekmes, kā rezultātā nabadzīgie kļūst vēl nabadzīgāki, tādējādi radot apburto loku, no kura nav iespējams izkļūt. 

“Nabadzībā dzīvojošie cilvēki ir atbildīgi tikai par nelielu daļu [siltumnīcas efektu izraisošo gāzu] emisijām, tomēr klimata izmaiņas viņus skars visvairāk un viņiem būs vismazākās iespējas sevi aizsargāt,” norāda eksperts. 

ANO eksperti arī brīdina, ka globālās gaisa temperatūras pieauguma ierobežošana atbilstoši 2015.gadā noslēgtajam Parīzes klimata līgumam, nebūs pietiekama, lai pasargātu cilvēkus, kuri jau tagad cieš no klimata pārmaiņu ietekmes. 

“Pat visoptimistiskākais scenārijs sasilšanas ierobežošanai 1,5 grādu [pēc Celsija] apmērā līdz 2100.gadam radīs ekstremālu karstumu daudzos reģionos, radot pārtikas sagādes nedrošību mazāk aizsargātākos sabiedrības slāņos, atņemot tiem ienākumus, kā arī pasliktinot [šo cilvēku] veselību,” norādīts ziņojumā. 

Foto: Postošs sausums Austrālijā 

Neskatoties uz ekspertu nemitīgajiem brīdinājumiem, lielākā daļa pasaules vadošo valstu nav pietuvojušās pašu izvirzīto klimata izmaiņu novēršanas mērķu sasniegšanai. 

Šonedēļ publiskotais ANO ziņojums ir kārtējais atgādinājums pasaulei apzināties, ka, ja nesekos tūlītēja rīcība, klimata pārmaiņas sāks būtiski ietekmēt pasaules iedzīvotāju pamata cilvēktiesības - tiesības uz dzīvi, mājokli, pārtiku un dzeramo ūdeni. 

“Valdību amatpersonu drūmajām runām regulārajās konferencēs neseko jēgpilna rīcība. Trīsdesmit gadus ilgušās runas [klimata pārmaiņu novēršanas jomā] ir devušas visai maz,” skeptisks ir Alstons.