Lietuvas Seimā pietrūkst balsu senās baltu reliģijas kopienas atzīšanai

Lietuvas Seims. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Reuters/Scanpix

Lietuvas Seimā ceturtdien pietrūcis balsu, lai senās baltu reliģijas kopienai "Romuva" noteiktu valsts atzītas netradicionālas reliģiskās kopienas statusu.

Par "Romuvas" atzīšanu Seima sēdē nobalsojuši 40 deputāti, pret - 31, bet 15 parlamenta locekļi no balsošanas atturējušies. Noraidījums nozīmē, ka jāpaiet vēl desmit gadiem, lai "Romuva" varētu iesniegt atkārtotu pieteikumu.

"Romuvas" vadītāja Inija Trinkūniene šo balsojumu vērtējusi kā cilvēktiesību pārkāpumu, norādīdama, ka tiks domāts par turpmāko rīcību, kā vienu no iespējām apsverot arī vēršanos Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

"Žēl, ka tā noticis, jo mēs atbilstam visām likuma prasībām attiecībā uz reliģisko kopienu atzīšanu. Uzskatām, ka Seims ar šādu balsojumu pārkāpj cilvēktiesības. Tiktu atzīta mūsu sentēvu ticība, kura dzimusi šai zemē un pastāv joprojām. (..) Domāju, ka ikvienam lietuvietim šīs ticības atbalstīšana ir goda un cieņas lieta, un man žēl, ka Seima deputātu vairākums to nesaprot," viņa sacījusi ziņu aģentūrai BNS.

"Viens variants ir vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tā varētu būt, jo nevienam izteiktajam pretargumentam nav nekāda pamata. Bija arī liels baznīcas spiediens, deputāti pirms tam saņēma vēstuli no arhideiecēzes, kurā viņiem sniegta maldinoša informācija," norādījusi "Romuvas" vadītāja.

Netradicionālu reliģisko kopienu valsts Lietuvā var atzīt kā daļu no sava vēsturiskā, garīgā un sociālā mantojuma, ja sabiedrība šo kopienu atbalsta un tās mācība un rituāli nav pretrunā ar valsts likumiem un morāles normām. Lēmumu par kādas reliģiskās kopienas atzīšanu pieņem Seims, ja Tieslietu ministrija sniegusi attiecīgu atzinumu.

Tieslietu ministrijas vērtējumā "Romuva" kā reliģiskā kopiena, kas kopj lietuviešu tautas kultūru, uzskatāma par būtisku Lietuvas kultūras un reliģiskās dzīves daļu. Tās atzinumos arī uzsvērts, ka "Romuva" ir sestā lielākā reliģiskā kopiena valstī, kas šai ziņā apsteigusi grieķu katoļus, jūdaistus, karaīmus un musulmaņus sunnītus. Ministrija arī norādījusi, ka pēdējā laikā "Romuva" bijusi visstraujāk augošā reliģiskā kopiena Lietuvā. 2001.gada tautskaitē savu piederību baltu ticībai atzina 1270 Lietuvas iedzīvotāji, bet desmit gadus vēlāk - jau 5118.

Kā uzskata Trinkūniene, aizvadītajos gados šis skaitlis varētu būt krietni audzis. "Tuvojas jauna tautskaite, bet domāju, ka šai laikā mūsu skaits būs pieaudzis - vismaz pieckāršojies vai pat desmitkāršojies," viņa spriedusi.

Ja valsts kādu reliģisko kopienu atzīst, tā iegūst tiesības slēgt laulības, saņemt zemes nodokļa atvieglojumus un valsts sociālo apdrošināšanu saviem vadītājiem, bet Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai jāparedz raidlaiks tās rituālu translēšanai.

Reliģiskā kopiena var lūgt valsti to atzīt, kad pagājuši vismaz 25 gadi, kopš tā pirmo reizi reģistrēta Lietuvā.

"Romuvas" pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta sešdesmito gadu vidū, kad tās dibinātājs Jons Trinkūns kopā ar domubiedriem Lietuvas senās galvaspilsētas Ķernaves pilskalnā atsāka vasaras saulgriežu - Rasas svētku - svinēšanu, kas patiesībā aizsāka plašu lietuviešu garīgās atmodas kustību, pamudinot apzināt un atjaunot senās tradīcijas.

Par "Romuvas" reliģiskās darbības sākumu tiek uzskatīts 1992.gads, kad Lietuvā tika uzsākta reliģisko kopienu reģistrēšana.

Pērn Latvijas Dievturu sadraudzes un "Romuvas" vadītāji Lietuvā parakstīja vienošanos par seno baltu ticības kopības izveidošanu.

Pagājušajā pavasarī grupa Lietuvas Seima deputātu aicināja parlamentu pasludināt "Romuvu" par valsts atzītu netradicionālo reliģisko organizāciju, kas pavērtu tai plašākas iespējas pievērsties seno tautas tradīciju kopšanai un identitātes stiprināšanai, taču jūnija beigās jautājuma izskatīšanu Seimā tika nolemts atlikt. Parlaments pie šā jautājuma atgriezās tikai šonedēļ un otrdien notikušajā iepriekšējā likumprojekta lasījumā "Romuvas" atzīšanu atbalstīja.

Uz augšu