Intensīvi karstuma viļņi Indijā šovasar ir prasījuši jau vairāk nekā simts cilvēku dzīvības, un sagaidāms, ka turpmākajos gados situācija tikai pasliktināsies, potenciāli radot humanitāro krīzi, jo vairākos valsts reģionos būs pārāk karsts, lai tur varētu dzīvot cilvēki, vēsta ASV raidsabiedrība CNN. 

Karstuma viļņi Indiju tradicionāli piemeklē periodā no marta līdz jūlijam un beidzas līdz ar musonu lietus sezonas sākumu. 

Tomēr pēdējos gados šie karstuma viļņi ir kļuvuši intensīvāki, biežāki un ilgāki. 

Kā norāda Starpvaldību klimata pārmaiņu panelis (IPCC), Indija ir viena no valstīm, kuru klimata pārmaiņu krīze skars vissmagāk. 

ASV Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) eksperti pauž viedokli: pat ja pasaulei izdosies būtiski samazināt oglekļa dioksīda emisijas, tādējādi ierobežojot vidējo globālās gaisa temperatūras pieaugumu, atsevišķi Indijas reģioni tik un tā kļūs tik karsti, ka cilvēku pastāvīga dzīvošana tajos būs apdraudēta. 

“Karstuma viļņu nākotne rādās drūma pat ievērojama klimata pārmaiņu seku mazināšanas gadījumā un daudz drūmāka bez seku mazināšanas,” norāda MIY hidroloģijas un klimata profesors Elfatihs Eltahirs. 

Karstuma viļņa iestāšanos Indijas valdība izsludina, ja gaisa temperatūra attiecīgajā reģionā divas dienas pēc kārtas par vismaz 4,5 grādiem pēc Celsija pārsniedz normālo līmeni. 

Karstuma vilnis uzskatāms par smagu, ja gaisa temperatūra normālo līmeni divas dienas pēc kārtas pārsniedz par vismaz 6,4 grādiem. 

Tādējādi karstuma viļņa izsludināšanas slieksnis dažādos Indijas reģionos ir atšķirīgs. 

Piemēram, Indijas galvaspilsētā Deli karstuma vilnis tiek izsludināts, ja gaisa temperatūra divas dienas pēc kārtas ir vismaz 45 grādi pēc Celsija. 

Pagājušajā gadā Indijā tika reģistrēti 484 oficiāli karstuma viļņi, salīdzinot ar 21 2010.gadā. Kopš 2010.gada karstuma viļņos Indijā dzīvību ir zaudējuši vairāk nekā 5000 cilvēku. 

Sagaidāms, ka šogad situācija ar karstuma viļņiem valstī būs vēl sliktāka. 

Jūnijā gaisa temperatūra Deli sasniedza 48 grādus pēc Celsija, kas ir visu laiku augstākā šajā pilsētā reģistrētā temperatūra. 

Tikmēr Radžastānas štata pilsētā Čuru jūnijā tika fiksēta gaisa temperatūra 50,6 grādu apmērā, kas tikai nedaudz atpaliek no visu laiku augstākās Indijā reģistrētās gaisa temperatūras, kas fiksēta 2016.gadā Radžastānas pilsētā Falodi, termometra dzīvsudraba stabiņam pakāpjoties līdz 50,6 grādiem pēc Celsija. 

Tikmēr Indijas nabadzīgākajā štatā Bihārā, kur no karstuma jūnijā mira vairāk nekā simts cilvēki, uz piecām dienām tika slēgtas visas mācību iestādes. 

Štata varas iestādes arī izplatīja brīdinājumu, aicinot iedzīvotājus dienas karstākajā laikā neiet ārā. 

Tā gan ir nereāla prasība, jo miljoni štata iedzīvotāju, lai nopelnītu iztiku, strādā ārpus telpām. 

Eksperti prognozē, ka nākotnē karstuma viļņi tiks reģistrēti visā Indijas teritorijā. 

Indijā vērojamā situācija gan nav unikāla. Karstuma viļņi šogad reģistrēti arī citviet pasaulē, tostarp atsevišķos reģionos Spānijā, Ķīnā, Nepālā un Zimbabvē. 

Galerija: Karstuma vilnis Indijā

IPCC ir prezentējusi divus scenārijus vidējam gaisa temperatūras pieaugumam pasaulē līdz šā gadsimta beigām. 

Optimistiskais scenārijs paredz, ka vidējā temperatūra pasaulē līdz 2100.gadam palielināsies par 2,25 grādiem, bet saskaņā ar pesimistisko scenāriju temperatūras pieaugums būs 4,5 grādu apmērā. 

Šie abi scenāriji pārsniedz 2015.gadā pieņemtās Parīzes Klimata vienošanās izvirzīto mērķi, kas paredz līdz gadsimta beigām ierobežot vidējas temperatūras pieaugumu zem diviem grādiem pēc Celsija. 

Optimistiskā scenārija gadījumā neviens reģions Dienvidāzijā 2100.gadā nekļūs cilvēku dzīvošanai nepiemērots, uzskata MIT eksperti, kas izvērtēja IPCC scenārijus. 

Savukārt pesimistiskā scenārija gadījumā situācija būs daudz dramatiskāka - šajā gadījumā pārāk karsts, lai tur pastāvīgi dzīvotu cilvēki, varētu būt vairākos reģionos Indijas ziemeļos un ziemeļaustrumos, kā arī Bangladešā. 

Savukārt tuvu dzīvošanai nepiemērotam klimatam varētu nonākt lielākā daļa Dienvidāzijas, ieskaitot Indijas Gangas ieleju, Indijas ziemeļaustrumu un austrumu piekrasti, kā arī Šrilankas ziemeļu daļu un Indas ieleja Pakistānā.  

Reģioni Indijā, kas līdz gadsimta beigām varētu kļūt neapdzīvojami jau šobrīd ir klimata ziņā ļoti ievainojami – tajos ir miljoniem iedzīvotāju, kas galvenokārt nodarbojas ar zvejniecību un lauksaimniecību. 

Indija strādā pie ilgtermiņa risinājumiem cīņā ar klimata pārmaiņām. 

Saskaņā ar Parīzes klimata vienošanos, Indija ir apņēmusies līdz 2030.gadam samazināt oglekļa dioksīda emisijas par 33-35% zem 2005.gada līmeņa. 

Līdz 2030.gadam Indija plāno vismaz 40% no izmantotās enerģijas iegūt no atjaunojamiem resursiem. 

Tomēr Indija joprojām ir ļoti atkarīga no ogļu enerģijas izmantošanas un arī 2030.gadā aptuveni puse Indijas enerģijas pieprasījuma nodrošinās no oglēm iegūta enerģija. 

Ņemot vērā arvien biežākos karstuma viļņus un drūmās nākotnes prognozes, cīņa ar klimata pārmaiņām nākamajās desmitgadēs var kļūt par svarīgāko Indijas izaicinājumu. Indijā dzīvo miljards cilvēku - tas nozīmē, ka klimata problēma skar ļoti lielu skaitu cilvēku.