Elektrības zudums, bīstamu ķīmisko vielu noplūde, radiācijas avārija un kādas ēkas sagruvums, kurā pašlaik atrodies, ir satricinājumi, kuri var piemeklēt mūs katru. Portāls TVNET, pamatojoties uz sarunu festivālā «Lampa» sniegto informāciju, piedāvā ieskatu viedokļos par sabiedrības gatavību krīzes situācijām un pamācībās, kā rīkoties dažādu nelaimju gadījumā.

Piektdien, 28. jūnijā, piedalījos sarunu festivāla «Lampa» rīkotajā diskusijā «Ko iesākt krīzes situācijā?». Tajā ar savu viedokli uzstājās vadošie valsts institūciju pārstāvji, kuri atbild par sabiedrības drošību. Viņu vidū bija gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs un 13. Saeimas deputāts Mārtiņš Staķis un Rīgas 155. skautu vienības priekšnieks un ārā dzīves centra «Pelēkais vilks» treneris Nils Klints.

Diskusijas ietvaros tika apspriesti jautājumi par iespējamajām krīzēm, kuras var piemeklēt katru no mums. Tāpat visiem diskusijas dalībniekiem tika dalīti Iekšlietu ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta veidoti bukleti ar nosaukumu «Vai tu zini, kā rīkoties ārkārtas gadījumos?».

Portāls TVNET ielūkojas gan izsniegtā bukleta saturā, gan arī vienā no diskusijā apspriestajiem punktiem par sabiedrības vispārīgo gatavību reaģēt krīzes situācijās.

1. Bīstamo ķīmisko vielu noplūde un radiācijas avārija

Ja notikusi bīstamo ķīmisko vielu noplūde un cilvēks atrodas ārpus mājām

  • Atrodoties notikuma epicentrā vai tā tuvumā, nepieciešams nostāties perpendikulāri vēja virzienam (90 grādi, vējš pūš no sāna) un jāiet vismaz 800 metrus uz priekšu, ārā no bīstamās zonas. Par notikušo būtu nepieciešams informēt arī citus.

  • Nedrīkst aiztikt šķidras vai cietas vielas, ieiet dūmu vai ķīmiskās vielas tvaiku (miglas) mākonī. Tāpat, atrodoties piesārņotajā teritorijā, jāaizklāj mute ar audumu vai apģērbu.

  • Ja cilvēks ir ticis pakļauts bīstamo vielu ietekmei un ir slikta pašsajūta, nepieciešams vērsties pēc palīdzības pie medicīnas darbiniekiem.

  • Atgriezties telpās var tikai pēc operatīvo dienestu darbinieku atļaujas. Nepieciešams arī atvērt logus, lai izvēdinātu telpas.

Ja notikusi bīstamo ķīmisko vielu noplūde vai radiācijas avārija un cilvēks atrodas mājās

  • Jāaizver ārdurvis, iekšdurvis, logi un visas iespējamās atveres, lai gaiss no ārpuses neieplūst telpās.

  • Jānoslēdz vai jāizslēdz ventilācija un gaisa kondicionieri. Tie ir jāaiztaisa ar līmlenti, plēvi vai alumīnija foliju atveres nosūces mehānismiem virtuvē, vannas istabās un citās telpās.

  • Jāaiztaisa arī atveres zem durvīm ar mitriem dvieļiem, plēvi vai līmlenti.

  • Jādodas uz telpu, kura atrodas virs zemes līmeņa un kurai ir vismazāk atveru uz ārpusi.

  • Ja gāze vai citu vielu tvaiki iekļūst ēkā, sekli jāelpo caur dvieli vai citu audumu.

FOTO: AFP / Scanpix

Radiācijas avārijas gadījumā, atrodoties ēkā, papildus iepriekš minētajam arī jādara šādas lietas

  • Ja ir būts ārpus telpām, jānovelk drēbes un tās jāieliek noslēgtā polietilēna maisiņā. Rūpīgi jānomazgājas dušā ar lielu daudzumu silta ūdens, lietojot ziepes un mīkstu beržamo sūkli. Nepieciešams arī, spēcīgi berzējot, izmazgāt matus. Visu mazgāšanos jāatkārto 2-3 reizes.

  • Jāsagatavo dzeramā ūdens krājumi slēgtos traukos.

  • Nepieciešams arī sagatavot elpceļu aizsardzības līdzekļus – sejas apsējus (vājā citronskābes šķīdumā samērcētas vates un marles maska), respiratorus, gāzmaskas, kā arī blīva auduma drēbes – apmetņus, cimdus un zābakus.

2. Negaiss

Ja cilvēks negaisa laikā atrodas ēkā

  • Jāpaliek ēkā un jāizvairās no saskares ar elektroierīcēm, vadiem un metāla priekšmetiem. Elektroierīces būtu arī jāatvieno no strāvas.

  • Nevajadzētu mazgāt rokas, traukus un veļu. Tāpat nevajadzētu iet dušā un kurināt plīti vai krāsni.

  • Nevajadzētu iet pie logiem un durvīm. Tāpat nebūtu jāuzturas verandā, uz balkona vai lodžijas.

FOTO: Gatis Dieziņš/LETA

Ja cilvēks negaisa laikā atrodas ārpus telpām

  • Jāpatveras ēkā vai automašīnā. Ja izvēlēta automašīna, tad jāatrod droša vieta, kur apstāties, un tajā arī jāpaliek. Nedrīkst pieskarties metāla virsmām un jāieslēdz gaismas signāli.

  • Ja cilvēks ir mežā, tad jāpatveras zemākā zonā – biezoknī ar zemiem kokiem.

  • Ja cilvēks atrodas atklātā teritorijā, tad jāpatveras zemā vietā (piemēram, ielejā).

  • Jāizvairās no patveršanās nojumē, sīku konstrukciju ēkās vai arī zem lieliem atsevišķi augošiem kokiem atklātā teritorijā.

  • Atrodoties uz ūdens, nekavējoties jāmeklē veids, kā nokļūt krastā, un jāmeklē patvērums.

  • Nedrīkst sēdēt uz betona virsmas vai pieslieties betona sienām.

  • Jāizvairās no saskaršanās ar metāla priekšmetiem – tehniku, velosipēdu un citiem.

3. Elektrības piegādes traucējumi

Ja elektrības nav ēkā

  • Jānoskaidro, vai elektrības nav tikai tavā mājoklī, visā ēkā, vai arī tās nav arī tuvumā esošajās kaimiņu mājās.

  • Ja konstatēts, ka elektrības nav visā dzīvojamā mājā vai plašākā apkārtnē, jāzvana uz AS «Sadales tīkls» bezmaksas tālruni bojājumu pieteikšanai 80200404.

  • Jāizslēdz vai jāatvieno ierīces, kas patērē elektroenerģiju, lai tās droši darbinātu tad, kad elektroenerģijas piegāde tiks atjaunota.

  • Mobilais tālrunis būtu jālieto tikai ārkārtas gadījumos un jāzvana uz numuru 112 tikai situācijās, kad ir apdraudēta dzīvība vai veselība. Ilgstošu elektrības piegādes traucējumu gadījumā telefons ir nepieciešams, lai sazinātos un saņemtu palīdzību.

  • Laikus iespējams nodrošināties ar bezpārtraukuma barošanas avotiem (UPS), kas paredzēti dažādu elektroierīču darbības nodrošināšanai elektroenerģijas piegādes pārtraukuma laikā.

FOTO: Pixabay

4. Ēkas sagruvums

Ja grūst ēka un tajā atrodas cilvēks

  • Jāmēģina patverties zem stingras aizsargbarjeras (piemēram, nesošās iekšējās sienas durvju aile, pagalde).

  • Jānometas uz ceļiem un jāaptver galva un kakls ar rokām. Šī poza pasargā no pakrišanas un daļēji aizsargā arī dzīvībai svarīgus orgānus.

  • Jāpaliek uz vietas līdz pat sagruvuma beigām.

  • Kad sagruvums ir beidzies, māja ir jāpamet un jāizvairās no nestabiliem objektiem un konstrukcijām. Kategoriski nedrīkst izmantot liftu.

FOTO: EPA/AFI

Ko par sabiedrības sagatavotību krīzes situācijām saka eksperti?

Rīgas 155. skautu vienības priekšnieks un āra dzīves apmācību centra «Pelēkais vilks» treneris Nils Klints uzsver, ka cilvēki nerēķinās ar savām dzīvībām un būtu kardināli jāmaina sabiedrībā ierastais uzskats, ka visu izdarīs glābšanas dienesti un valsts kopumā. Īpaši tas attiektos uz vīriešiem, kuriem būtu jāzina pamatlietas izdzīvošanas kontekstā.

«Mājās katram būtu jābūt mugursomai, kurā ir pārnēsājamā baterija un citas izdzīvošanai vitāli nepieciešamas lietas.

Dienesti mums darīs un arī dara visu labāko, taču tas nav risinājums. Es nesen biju Izraēlā, un tur man stāstīja: ja bērnam dienas laikā nav līdzi ūdens, tad to sūta uz mājām. Lūk, tā ir izpratne par drošību, kura sākas jau ar ūdeni. Mēs skautos un gaidās cenšamies ieaudzināt cilvēkiem domāt par savu ikdienas piemēru un pēc tam to nodot citiem cilvēkiem,» saka Klints.

Līdzīgās domās ir arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule. Viņa norāda, ka cilvēkiem ikdienā vajadzētu vairāk padomāt par to, ka notikt var ļoti daudz kas. Kaut vai, ja mēs runājam par ugunsgrēka izcelšanās iespējamību, jāaizdomājas par to, vai lietojam dūmu detektorus un citas lietas, kuras varētu novērst ugunsgrēku. «Sākumā būtu jārunā par individuālo izpratni un tikai pēc tam jājautā attiecīgajiem glābšanas dienestiem – kam jūs esat gatavi?»

Piebalso arī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs un 13. Saeimas deputāts Mārtiņš Staķis. Viņš vērš uzmanību uz to, ka sabiedrībā vēl nav apdraudējuma gatavības kultūras un mums no pagātnes nāk līdzi tas, ka uzskatām, ka par mūsu drošību būtu jādomā un jāparūpējas valstij. «Šobrīd Zviedrija, Norvēģija, Somija, Igaunija ir sākusi piekopt tā saucamo 72h principu.

Tā ietvaros valsts godīgi saviem iedzīvotājiem pasaka, ka faktiski pirmās trīs dienas ir jāvar izdzīvot pašiem.

Savukārt ikdienā tiek audzināts, ka šīs 72h var pienākt jau rīt. Tas palīdzot izvairīties no panikas pašā krīzes situācijā,» saka Staķis.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis apgalvo, ka pirmais reaģētājs jebkurā krīzes situācijā vienmēr ir pats cilvēks, nevis ugunsdzēsējs vai mediķis. «Ja apdraudējums tev notiek tuvu, tad tu būsi pirmais, kas piezvanīs, uzliks apsēju vai paņems rokās ugunsdzēšamo aparātu un nodzēsīs liesmas. Valsts iesaistīsies tikai vēlāk,» norāda Baltmanis.