Bordāna ieskatā Juraša lieta ir "vecās koruptīvās sistēmas paliekas" (2)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns Foto: Valsts kanceleja

Saeimas deputāta Jura Juraša (JKP) lietas safabricēšana, ilgā vilcināšana un tagad nodošana tiesai ir "vecās koruptīvās sistēmas paliekas", tā uzskata viņa partijas biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Viņš intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" pauda, ka ar šīm paliekām "tiksim galā".

Lūgts komentēt Rīgas domes deputātes, no amata atstādinātās Latvijas Universitātes (LU) rektora vietnieces Baibas Brokas (VL-TB/LNNK) aizturēšanu, Bordāns sacīja, ka šī lieta un arī citas viņam liekot aizdomāties, kāpēc šādas aizturēšanas notiek pēc vēlēšanām.

Tāpat Bordāns intervijā pauda: ja kāds uzdod jautājumu, kādēļ pēc desmit gadiem beidzot notiks jaunu vilcienu iepirkšana, tad "tikai tāpēc, ka satiksmes ministrs nepieprasa kukuļus un neizspiež kukuļus".

"Labā ziņa sabiedrībai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir tā, ka šīs valdības laikā ir ļoti laba augsne, lai notiktu korupcijas apkarošana," klāstīja Bordāns.

Kā ziņots, prokurors Māris Urbāns šonedēļ Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai nodevis krimināllietu, kurā Jurašs apsūdzēts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, aģentūru LETA informēja prokuratūras pārstāve Laura Majevska.

Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka, nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību. Tomēr prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Vēlāk Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors minēto Zalužinska lēmumu atcēla kā nepamatotu.

Lieta tika nodota atpakaļ Valsts drošības dienestam, un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

Patlaban Saeimas Kārtības rullī noteikts, ka kriminālvajāšanai izdotiem deputātiem ir liegtas tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs. Vienlaikus parlamentārietis šādos apstākļos var saņemt pusi no deputāta amatalgas.

Jurašs deputāta mandātu nav nolicis. Viņš patlaban ieņem arī Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu