Ielu muzikanti nedēļu terorizē Marijas ielas biroju darbiniekus

FOTO: TVNET

Nedēļas garumā Rīgā, Marijas ielas sākumā izvietoto biroju darbinieki bija spiesti klausīties gan PSRS laiku melodijas, gan 9.maija uzvaras maršus, gan latviešu šlāgerus – visbiežāk atskaņotus trīsreiz pēc kārtas. Divi ielu muzikanti bija iekārtojušies uz “salas” starp gājēju pārēju, kas ved uz “Origo”. Šķiet, ka bizness bija ienesīgs, jo “mūziķi” dragāja bez apstājas, līdz pašvaldības policija koncertēšanu pārtrauca.

Pa atvērto logu klausoties eklektiskās melodijas, šķita, ka Rīgā ieradies kāds Emira Kusturicas orķestra pabērns. Brīžiem repertuārā iekļuva latviešu šlāgeri, ko “mūziķi” mēdza sirsnīgi nospēlēt trīsreiz, mūzikas estētus novedot līdz riebuma asarām. Tiem sekoja cīņā saucošas padomju laiku dziesmas, kas trokšņu novārdzinātos vedināja pielēkt kājās un sākt maršēt.  Muzikanti – viens gados jaunāks, otrs vecāks vīrietis spēlēja saksofonu un trompeti, bet blakus bija novietots skaņas pastiprinātājs.

Kāpēc biroju planktonu kaitina, ka cilvēki nopelna naudiņu, izklaidējot garāmgājējus? Turklāt muzikanti pieskandina ielas un laukumus visās lielajās pasaules pilsētās.

Skaņa ir nesaudzīga

Trokšņu līmenis strauji pieaug visā pasaulē, un kopumā var teikt, ka Latvija salīdzinoši vēl ir labā situācijā.

Trokšņu piesārņojums rada ne tikai diskomfortu, pazemina darba produktivitāti un vienkārši izved no pacietības, tas atstāj nopietnu ietekmi uz veselību.

Trokšņu ietekmē var paaugstināties asinsspiediens, pieaug nervozitāte, var rasties bezmiegs, vēl ilgstošs troksnis izraisa sirds asinsvadu saslimšanas, skaidro Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis. Trokšņa ietekmē pasliktinās dzirde, bet īpaši negatīvu iespaidu tas atstāj uz bērniem un gados vecākiem cilvēkiem.

FOTO: TVNET

Ar skaņu ir sarežģīti - to raksturo frekvence – augsta vai zema, ko mēra hercos, spiediens, ko mēra paskālos, un skaņas ātrums. Lai viestu skaidrību, troksni pieņemts novērtēt decibelos.

Pieļaujamais trokšņu līmenis ir 35 decibeli dienā un 30 decibeli naktī.

Kad jauka melodija kļūst par skaņas piesārņojumu?

Likums "Par piesārņojumu" troksni skaidro kā gaisa vidē nevēlamas, traucējošas visu veidu skaņas, kas rada diskomfortu, ietekmē dzirdi un traucē akustisko saziņu. Trokšņa avoti ir divējādi – vidē radīts troksnis un sadzīves troksnis. Vides troksni rada ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme, gaisa satiksme, dažādas iekārtas, rūpniecība. Vides trokšņa novērtēšanai ir izstrādātas trokšņa stratēģiskās kartes. Savukārt sadzīves troksni rada, piemēram, kaimiņi, kas remontē dzīvokli, vai kafejnīca, kurā viesi līksmo, klausoties skaļu mūziku.

Veselības inspekcija visbiežāk izskata sūdzības, kas saistītas ar vides troksni, ko rada garām braucoši transporta līdzekļi, ventilācijas vai saldēšanas iekārtas.

Mērījumi tiek veikti iekštelpās pie aizvērtiem logiem, skaidro Normunds Kadiķis. Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai notiek trokšņu kartēšana, un vietās, kur trokšņu līmenis ir pārsniegts, pašvaldībai jāizstrādā plāns tā samazināšanai. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta mājaslapā atrodamas trokšņu kartes, kurās norādīts trokšņu līmenis dažādos pilsētas rajonos. Kā var pārliecināties, tikpat kā visi pilsētas rajoni pakļauti dažāda līmeņa trokšņu piesārņojumam.

Rūpniecisko trokšņu piesārņojums salīdzinoši nav izteikts, bet satiksmes trokšņu karte ir visai raiba. Kluso rajonu ir pavisam nedaudz - zaļās zonas un kapsētas.

Vides veselības nodaļas vadītājs saka, ka Rīga ir vienīgā no Latvijas pilsētām, kas izstrādājusi trokšņu kartes. “Saruna jau ir 60 decibeli, skaļa mūzika austiņās – 90 decibeli,” skaidro speciālists.

Vislielāko kaitējumu veselībai nodara nakts troksnis. Ja cilvēku bieži pamodina troksnis, viņa veselība ir apdraudēta.

Gada laikā Veselības inspekcija saņem vairākus desmitus sūdzību – pamatā no Rīgas iedzīvotājiem par industriālā trokšņa radītu diskomfortu. “Tie ir gadījumi, kad, piemēram, traucē lifts vai ventilācijas iekārta. Visbiežāk troksnis pazūd, tehniski noregulējot iekārtas.”

FOTO: TVNET

Kāpēc muzikanti pazuda?

Pēc sarunas ar pašvaldības policiju, ielu muzikanti no krustojuma pazuda – cerams, ka uz ilgu laiku. Tomēr noteikumu, kas regulētu muzicēšanu uz ielas, nav, līdz ar to, lai pūstu tauri tunelī vai trinkšķinātu ģitāru parka zālājā, pašvaldības atļauja nav vajadzīga.

“Ja ir izsaukums par to, ka muzikanti traucē iestāžu darbu, tiek veiktas pārrunas. Ja tiek novērota ļaunprātība, tas jau ir sīkais huligānisms,” skaidro Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis. Tomēr, ja apkārtējiem vienkārši nepatīk konkrētā mūzika, tas nav iemesls padzīt muzikantus.

“Mēs neesam “gaumes policija” un nevērtējam, vai tas ir hiphops vai kas cits. Ja dziesmā katrs otrais vārds ir lamuvārds, to var uzskatīt par aizskarošu un attiecīgi sīko huligānismu.”

Īpašu uzmanību pašvaldības policija pievērš nepilngadīgajiem, kas muzicē uz ielas. Šajā gadījumā policijas pārstāvji, iespējams, sazināsies ar vecākiem un vajadzības gadījumā pārbaudīs, kādos apstākļos bērns dzīvo. “Nepilngadīgais drīkst muzicēt, bet tas var radīt aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā, un bērnu drošība ir viena no mūsu prioritātēm,” skaidro pašvaldības policijas pārstāvis.

FOTO: TVNET

Savukārt, ja trokšņo kaimiņš, kārtības sargi iesaka vispirms cilvēcīgi parunāties – tas ļaus saglabāt labas kaimiņattiecības. Ja vienošanos panākt neizdodas, jāizsauc pašvaldības policija. Tomēr, ņemot vērā, ka Satversmes tiesa atcēla domes saistošo noteikumu punktu, kas noteica trokšņošanas aizliegumu pēc 23.00, policija sākotnēji veic pārrunas ar nekārtību izraisītāju. Tikai tad, ja tajā pašā vakarā saņemts atkārtots izsaukums, var tikt sastādīts administratīvais protokols par sīko huligānismu.

Uz augšu