/nginx/o/2019/08/08/12446510t1hc312.jpg)
Tipisks rīts 1. tramvajā, braucot no Juglas uz centru. Uz divām sēdvietām guļošais bezpajumtnieks siekalojas un smird. Pasažieri bezcerīgi nolūkojas un iekārtojas patālāk. Lai gan Rīgas pašvaldībā lēš, ka bezpajumtnieku Rīgā kļuvis mazāk, tik un tā dzīves pabērnu skaits sasniedz vairākus tūkstošus. Vasarā viņi no patversmēm un dārza mājiņām ir pārcēlušies uz pilsētas parkiem un sabiedriskā transporta pieturām. 12% bezpajumtnieku ir garīgās attīstības traucējumi.
Lai gan smakojošā apģērbā un apreibinošo vielu ietekmē sabiedriskajā transportā braukt aizliegts, piedzērušies bezpajumtnieki, kas ož pēc urīna, alkohola un netīrības, ne reizi vien ir sabojājuši braucienu. Ja ir jābrauc tālu, jāizvēlas – ciesties vai izkāpt un gaidīt nākamo transporta līdzekli. “Rīgas satiksmes” kontrolieri un pašvaldības policija neko daudz izdarīt nevar – izsēdina smirdošo, kas aiziet uz nākamo pieturu un turpina ceļu.
Pat ja "bomzim" vadītājs liek izkāpt no tramvaja, salons vēl ilgi smird. Ja nejauši gadās iesēsties bezpajumtnieka atstātā slapjumā, ilgi nepazūdošas emocijas garantētas.
“Rīgas satiksme” skaidro, ka ir divas risinājumu iespējas:
1. Pasažieris var iet uzreiz pie transportlīdzekļa vadītāja un ziņot par problēmu. Šādā gadījumā vadītāja pienākums ir par to informēt dispečeru, kurš pieņem lēmumu, kā tālāk rīkoties;
2. Pasažieris var zvanīt arī policijai un informēt par situāciju. Pašvaldības policija ir izveidojusi speciālu aplikāciju, ko var izmantot, ziņojot par nevēlamām personām sabiedriskajā transportā.
Kopējais bezpajumtnieku skaits Rīgā precīzi nav zināms, skaidro Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice.
Pirms pieciem gadiem, kad dzīves pabērni tikai skaitīti, cipars sasniedza 3000. Šobrīd viņu skaits ir samazinājies, pateicoties tam, ka audzis vispārējais labklājības līmenis, skaidro Brice.
”Vasarā viņi ir vairāk pamanāmi, jo uzturas ārā, sabiedriskās vietās. Ziemā bezpajumtnieki laiku pavada patversmēs un pārceļas uz dārza mājiņām.” Pagājušajā ziemas sezonā septiņās pilsētas patversmēs vidēji uzturējās 585 personas dienā – par 3% mazāk nekā iepriekšējā sezonā. Vislielākais klientu pieprasījums ir patversmēs, kuras atrodas tuvāk pilsētas centram un nodrošina pakalpojumu arī personām alkohola reibumā.
12% bezpajumtnieku ir garīgās attīstības traucējumi.
Vasarā patversmju klientu skaits ievērojami samazinās. Augusta sākumā visās Rīgas nakts patversmēs kopā nakšņoja vidēji 200 cilvēki dienā. 92 atveda pašvaldības policija.
Savukārt, piemēram, jūnijā naktspatversmes pakalpojumus vidēji dienā izmantoja 313 personas, kas salīdzinoši ir par 30 personām jeb 11% vairāk nekā 2018. gada jūnijā.
Rīgas Pašvaldības policija jūnijā uz naktspatversmēm personas nogādāja 440 reizes. Salīdzinoši 2018.gada jūnija mēnesī policija uz naktspatversmēm “bēdubrāļus” veda 359 reizes.
Kopumā patversmēs ir nodrošinātas 885 vietas, ko līdzfinansē Rīgas dome, bet nepieciešamības gadījumā vietu skaitu var palielināt līdz 1000.
Rīgā darbojas četras zupas virtuves, kas ziemas periodā nodrošina līdz 650 porcijām dienā piecas reizes nedēļā. Zupas virtuvēs nav jāuzrāda nekādi dokumenti. Ēdienu var baudīt uz vietas vai arī ņemt līdzi uz mājām.
