"Re Rīga!" direktors Ķibers: Rīgai un Rīgas cirkam ir jākļūst par reģiona centru
Intervija

Mārtiņš Ķibers

FOTO: publicitātes

20. un 21. augustā notiks laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivāls "Re Rīga!", kura laikā Rīgas cirka pagalmā un iekštelpās notiks starptautisku mākslinieku izrādes ar jaunākajiem žonglēšanas un akrobātikas atklājumiem, kā arī sarunas par cirku un Rīgas cirka skolas nodarbības bērniem. Par to, ko pilsētai un cilvēkiem dod laikmetīgais cirks un kas šogad gaidām festivāla programmā, stāsta festivāla radošais direktors Mārtiņš Ķibers.

Skaidrs, ka tev patīk cirks, bet  — vai tev cirks patīk jau kopš bērnības?

Atceros, kā bērnībā ar mammu apmeklējām cirku, un viņa nesen atgādināja gadījumu ar ziloņa lielo muguru. Biju maziņš, bet zilonis izrādes otrajā cēlienā tika apsēdināts uz arēnas apmales tieši pretī manai sēdvietai. Attiecīgi neko daudz vairs no tālākā neredzēju, un šī ir arī kļuvusi par manu spilgtāko bērnības atmiņu saistībā ar cirku. Tāpēc, atbildot uz jautājumu, vai man cirks patīk jau kopš bērnības, jāsaka, ka drīzāk kopš tā laika cirks mani stipri intriģē.

Šogad laikmetīgā cirka festivāls notiek Rīgas cirkā. Kāpēc?

Gan Rīgas cirkam, gan festivālam ir kopīgi mērķi, un svarīgākais būtu veicināt cirka nozares atpazīstamību un attīstību reģionā. Tāpēc šogad festivāla vietas izvēle par labu Rīgas cirkam likās loģiska. Gribam pievērst uzmanību faktam, ka Rīgas cirka ēka ir atvērta, pieejama skatītājiem, un šī ir iespēja pirms rekonstrukcijas izmantot visu —  gan iekštelpas, gan pagalmu ar ieeju no A. Kalniņa ielas tādus, kādi tie ir šobrīd — pilni pagātnes auras un vienlaikus ar nākotnes solījumu.

"Re Rīga!" šogad notiek septīto gadu. Vai laikmetīgais cirks, tavuprāt, pa šo laiku ir mainījies?

Laikmetīgais cirks nav statisks, tas ir ļoti dzīvs, impulsīvs, tā ir māksla, kas pastāvīgi mainās, vēl joprojām nav prognozējama un turpina izaicināt. Tas, kas notiek laikmetīgajā cirkā, ļoti lielā mērā ir reakcija uz dažādām strāvām pasaulē. Piemēram, šobrīd mākslinieki piedāvā dažādas savstarpējās sadarbības formas — miksējot cirka  disciplīnas un citas skatuves mākslas, viņi meklē veidus, kā realizēt sevi jaunā formātā. Dažās izrādēs cirks tiek kombinēts ar mūziku, citās ar dzeju, bet vēl citās ar deju. Laikmetīgais cirks nepārtraukti ir meklējošs un izzinošs. Tā ir tā nemainīgā žanra kvalitāte.

Ir dzirdēts, ka katrai pilsētai vajag operu, kinoteātri, bet — vai un kāpēc Rīgai vajag savu cirku?

Pēdējie gadi pierāda, ka Rīgā ir labi apmeklētas cirka izrādes. Tas savukārt liek secināt, ka ir vajadzība gan pēc regulāri notiekošām izrādēm un pasākumiem, ko nodrošinātu Rīgas cirks, gan arī pēc eksperimentālāka formāta, ko nodrošina festivāls. Rīga vienmēr ir bijusi populārs tūrisma galamērķis, un cirks ir tā mākslas forma, kas ļauj izbaudīt priekšnesumu, izmantojot neverbālu komunikāciju.

Viens no festivāla un Rīgas cirka mērķiem ir pievērst starptautisku uzmanību, jo Rīgai un Rīgas cirkam ir jākļūst par reģiona centru, kur var apgūt, iepazīt un piedzīvot cirku.

Ko tu izceltu no šā gada festivāla programmas?

Īpaši gribētos ieteikt franču kompānijas Defracto izrādi Dystonie. Nevajag baidīties no nosaukuma, jo aiz tā atklājas super humors, meistarība un izdoma.

Man pašam bija iespēja vēlreiz redzēt izrādi Ģentē, festivālā Miramiro un pārliecināties, ka skatītāju sajūsma un stāvovācijas bija neviltotas. Trīs mākslinieki ir atraduši veidu, kā ar žonglēšanas palīdzību izspēlēt jautājumus, kas acīmredzot ir svarīgi mums katram. Man ir reāls prieks, ka tagad izrādi varēs redzēt skatītāji arī Rīgā.

Ar festivāla programmu var iepazīties www.reriga.lv.

Foto: Izrādes "Trīs vīri no ziemeļiem" mēģinājums.

Uz augšu