2001.gada 11.septembrī teroristi nolaupīja četras pasažieru lidmašīnas. Ar divām no tām viņi ietriecās Pasaules tirdzniecības centra torņos Ņujorkā. Pasaules nāvējošākajā teroraktā bojā gāja gandrīz 3000 cilvēki, un ASV pieteica karu terorismam.

Bija skaidrs - pasaule vairs nekad nebūs tāda, kāda bijusi līdz šim.

Dažas no izmaiņām skāra ikdienas dzīvi - stingra drošības kontrole lidostās un daudz grūtāk pieejamas pilotu kabīnes lidmašīnās.

Citas pārmaiņas bija ģeopolitiskas. Nepilnu mēnesi pēc 11.septembra teroraktiem ASV iebruka Afganistānā un ar šo notikumu ievadīja savu karu pret terorismu.

Jautājums par to, vai cīņa pret terorismu nesusi augļus, ir strīdīgs. Arī TVNET aptaujāto ekspertu vērtējumi dalījās, lai gan galvenie secinājumi bija vienādi: šo 18 gadu laikā faktiski sagrauta "Al-Qaeda" un kā organizācija lielā mērā arī "Islāma valsts", tomēr islāmistu terorisms ideoloģiskā līmenī turpina dzīvot.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieka Māra Andžāna vērtējumā ASV karš pret terorismu nav bijis tik veiksmīgs, kā varētu vēlēties. Lai gan "Islāma valsts" zaudējusi teritorijas, tomēr mūsdienās joprojām darbojas daudzas radikālās reliģisko fundamentālistu organizācijas.

Tikmēr politologs Mārtiņš Hiršs norāda - cīņa ar lielajām teroristiskajām organizācijām un līderiem ir bijusi samērā veiksmīga, taču to ideoloģija joprojām ir "samērā dzīva".

FOTO: AFP/SCANPIX

Kā 11.septembris izmainīja pasauli

11.septembra terorakti izjauca pasaulē un Eiropā valdošo pārliecību, ka esam iestūrējuši miera ostā un notiek mazāk konfliktu nekā iepriekš. "Izrādījās, ka tā nav. Ģeopolitiskie izaicinājumi un draudi ir aktuāli arī 21.gadsimtā," uzsver Hiršs.

Ja kādreiz karošana un uzbrukumi ar lielu upuru skaitu bija valstu "lauciņš", tad mūsdienās situācija ir mainījusies - jebkurš var interneta atrast informāciju par to, kā izgatavot spridzekli vai Molotova kokteili. Tas ļauj mazām radikālām organizācijām veikt masveida vardarbīgus uzbrukumus.

"Ir parādījies jauns drauds - cilvēki, kas dzīvo vienā pasaules malā, var radīt lielu postu citā," skaidro Hiršs. "Viennozīmīgi - mēs dzīvojam citādākā pasaulē nekā kādreiz."

"11.septembra atstātās sekas uz Rietumu pasauli un NATO bijušas ļoti lielas," norāda Andžāns. "ASV un NATO dalībvalstis savu uzmanību pārnesa no kolektīvās aizsardzības jautājumiem uz aizsardzību pret teroristiem."

FOTO: Reuters/ScanPix

Fokusa maiņa deva priekšrocību tādām valstīm kā Ķīna un Krievija. Kamēr ASV attīstīja metodes cīņai ar teroristiem, piemēram, pret sprāgstvielām izturīgus militārā transporta līdzekļus, tikmēr Krievija un Ķīna turpināja testēt un attīstīt gaisa kuģus, raķešu sistēmas, kodolieročus, tankus un tamlīdzīgi, uzskaita Andžāns. Pēc Krievijas 2014.gada iebrukuma Ukrainā gan Rietumvalstu fokuss atkal mainījās.

Afganistānas jautājums

2001.gada oktobrī ASV iebruka Afganistānā pēc tam, kad tur valdošais talibu režīms atteicās izdot 11.septembra teroraktu rīkotāju Osamu bin Ladenu. Talibu režīms tika gāzts, taču cīņa ar talibu nemierniekiem turpinās joprojām.

"Ja 2000.gadu sākumā kāds būtu teicis, ka tā ilgs 18 gadus un tad vēl neredzēs galu, šāda misija, iespējams, nebūtu uzsākta vai vismaz ne tādā veidā," saka Andžāns. 

FOTO: Reuters/ScanPix

Afganistānas nākotne ir atkarīga no Rietumvalstīm un jo īpaši no ASV, uzsver Andžāns.

Pagājušonedēļ Donalds Tramps tviterī paziņoja, ka esot atcēlis slepenu tikšanos ar Afganistānas prezidentu un talibu līderiem Kempdeividā - ASV prezidenta lauku rezidencē. Tramps gandrīz gadu ilgušo sarunu izjukšanā vaino talibus, bet talibi - Trampu.

"Sarunas acīmredzot nav bijušais veiksmīgas, un no šī procesa cieta arī ASV tēls Tuvajos Austrumos, Afganistānā un ne tikai," sacīja Andžāns. "Tās tikai nosacīti var dēvēt par miera sarunām, jo miers nebūtu garantēts. Talibi bija piekrituši nodrošināt to, ka Afganistāna netiks izmantota kā bāze jauniem teroraktiem, savukārt ASV - samazināt savu bruņoto spēku apmēru.

Acīmredzot talibi gribētu atgriezt savu kārtību, kāda tā bija pirms ASV iebrukuma - gan striktu sieviešu tiesību ierobežošanu, gan stingras islāma izpratnes normu ieviešanu."

Viņš uzskata, ka ASV un NATO sabiedrotajiem būtu jāapdomā bruņoto spēku palielināšana Afganistānā un jaunas metodes, jo Afganistānas valdība pati galā netiek. Nežēlīgus uzbrukumus Afganistānā veic ne vien talibi, bet arī "Islāma valsts". Vardarbības dēļ pastiprinās Afganistānas iedzīvotāju migrācija uz Eiropu.

FOTO: AFP/SCANPIX

"Pat ja miera sarunas būtu noslēgušās pozitīvi, tas nebūtu nekāds miers. Nāktos uzdot jautājumus par to, kāda ir Rietumu atbildība, ja afgāņi tiktu atstāti vieni paši cīnīties pret atjaunotu talibu barbarisko režīmu," saka Andžāns.

Tomēr Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Toms Rostoks ir optimistiskāks. "Afganistānas nākotne agrāk vai vēlāk atkal nonāks afgāņu pašu rokās, kā tam arī būtu jābūt," viņš uzskata.

Pasaule bez 11.septembra

Teorētisks domas eksperiments: kāda būtu mūsdienu pasaule, ja 11.septembra terorakti nebūtu notikuši? Nebūtu ne iebrukuma Afganistānā, ne, visticamāk, arī kara Irākā, uzskata Rostoks.

"Pasaule bez 11.septembra būtu tāda pasaule, kurā terorisms kādu laiku netiktu uzskatīts par problēmu numur viens," skaidro Rostoks.

"Ja ASV nebūtu pievērsusies terorisma apkarošanai, tā ilgāk būtu spējusi saglabāt neapstrīdamā līdera lomu pasaulē, jo būtībā gan iebrukums Afganistānā, gan arī karš Irākā ievadīja procesu, kura gaitā ASV līderpozīcijas sašķobījās. Radās šaubas par to, cik kompetenti ārpolitikā ir ASV līderi.

Ja terorisms kādu laiku nebūtu izvirzījies kā galvenā problēma, tad mēs, visticamāk, daudz loģiskākā veidā būtu nonākuši pie tās situācijas, kas faktiski pasaulē ir šodien - ka lielākā uzmanība tiek pievērsta lielvaru uzvedībai."