Eksperts: “Pašreizējā demogrāfiskā situācija ir traģiska Latvijas valstij”

FOTO: Pixaby

“Situācija ir ne tikai kritiska, tā ir viena no sliktākajām visā pasaulē, un traģiska Latvijas valstij,” tā Latvijas pašreizējo demogrāfisko stāvokli sarunā ar portālu TVNET raksturoja demogrāfs Ilmārs Mežs. Pat pašas optimistiskākās prognozes paredz lielu Latvijas iedzīvotāju sarukumu - saskaņā ar Eurostat aplēsēm 2100. gadā valstī būs aptuveni 1,3 miljoni iedzīvotāju. 

“Neskaitot Latviju un Lietuvu, mums būtu grūti atrast piemērus pasaules kontekstā, kas tik strauji zaudē savus iedzīvotājus,” saka Mežs, kā galvenos iemeslus minot augsto mirstību, zemo dzimstību un lielo emigrāciju. “Mēs pļaujam to ražu, kas netika iesēta deviņdesmitajos gados un netiek iesēta arī šodien,” rezumē eksperts.

Demogrāfs norāda, ka Bērnu un ģimenes lietu ministrijas slēgšana un reorganizēšana, kas notika 2008. gadā, ir viena no lielākajām kļūdām, ko Latvijas valsts pieļāvusi, un šī kļūda ilgtermiņā izmaksājusi ļoti dārgi. 

“Varētu likties, ka pie cita veida valdības uzbūves var panākt veiksmīgus ģimenes politikas uzlabojumus bez atsevišķa ministrijas aparāta. Taču visās valstīs, kurās ir attiecīga [Bērnu un Ģimenes lietu] ministrija, nav runa par lielu, birokrātisku institūciju (..). Bet, kas ir svarīgi Latvijas gadījumā, mums valdībā pat nav ģimeņu interešu pārstāvju. Tas spilgti redzams arī pārrunās par pašreizējo budžetu - ne no vienas ministrijas neieskanas jautājums, ka vajadzētu uzlabot ģimeņu politiku,” saka Mežs, norādot uz politiskās gribas trūkumu šīs problēmas risināšanā un nevēlēšanos veikt ilgtermiņa ieguldījumus. 

“Nav viena atbildīga cilvēka - ministra vai ministres - kas šos jautājumus rosinātu, un, līdz ar to, šie jautājumi pat netiek izskatīti,” norāda eksperts, piemetinot, ka Igaunijā šāda veida ministrija arī tikusi slēgta, bet pēc laika atjaunota, un demogrāfs pauž pārliecību, ka Latvijas kaimiņvalsts sabiedrība ilgtermiņā šādu lēmumu novērtēs pozitīvi.

Vaicāts, vai premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos nepilda ģimenes jautājumu aizstāvja funkciju politiskā līmenī, Mežs norāda, ka šāda padomnieka pozīcijas izveide ir “politisks gājiens, lai nolaistu tvaiku”, taču būtībā šis padomnieks tiekot ignorēts, un Ministru kabineta sēdēs neviens pat negrasoties izskatīt ne padomnieka, ne Demogrāfijas centra sagatavotos priekšlikumus. 

Runājot par nākotnes aplēsēm, Mežs norāda, ka, visuzticamākās ir Eurostat prognozes, saskaņā ar kurām līdz gadsimta beigām Latvijā iedzīvotāju skaits saruks līdz 1.3 miljonam. “Tiesa, šī prognoze ir diezgan optimistiska,” saka eksperts. 

Vaicāts, vai Latviju nākotnē varētu skart imigrācijas vilnis, demogrāfs uzsver, ka, ja jau šobrīd netiks veikti nopietni ieguldījumi ģimenes politikā, tad imigrācijas veicināšana ir vienīgais instruments, kas atliks. 

“Zināmā mērā šī brīža traģiskums izpaužas arī politiķu bezatbildībā, turpinot izlikties, ka nekādas problēmas nav vai, ka tā atrisināsies pati no sevis. Citās valstīs, kur problēma ir līdzīga, politiķi tai pievērš daudz lielāku vērību. Interesants ir Polijas piemērs, kur strādājošiem jauniešiem vecumā līdz 26 gadiem atcelts ienākumu nodoklis. Tas ir labs veids, kā noturēt jauniešus valstī, bet Latvijā daži politiķi Polijas piemēru nosaukuši par populistisku.

Ja populisms ir centieni noturēt savus jauniešus dzimtenē, tad es esmu par šādu populismu,” norāda demogrāfs, piemetinot, ka kritiski sliktos demogrāfiskos apstākļos valstij jāizmanto visi instrumenti.

Kā vēl vienu būtisku aspektu Mežs min to, ka kopš krīzes gadiem tās māmiņas, kas dodas bērnu kopšanas atvaļinājumā, tiek “sodītas” ar mazāku pensiju, respektīvi, no māmiņalgām netiek maksāts pilns sociālais nodoklis, kā tas, piemēram, tiek darīts bezdarbnieku pabalstu gadījumā. “Ir ārkārtīgi būtiski izbeigt šo diskrimināciju no valsts puses,” uzsver Mežs, piebilstot, ka, iespējams, tikai prezidenta iejaukšanās varētu pārcirst pašreizējo kūtrumu demogrāfijas problēmu risināšanā.

Uz augšu