Šī zeme viņai tautai ir Dieva apsolīta kopš laika gala, saka komiksu mākslinieks. Viņa kaimiņš - zemnieks - norāda, ka zeme piederēja viņa ģimenei un tagad ir nozagta, raksta aģentūra "Reuters". Viens no viņiem ir ebrejs, kurš dzīvo apmetnē Izraēlas 1967.gadā okupētajās teritorijās. Otrs ir palestīnietis, kurš dzīvo otrpus ceļam.

Izraēlas apmetnes (ko palestīnieši drīzāk dēvētu par kolonijām) ir starp visvairāk apspriestajiem tematiem saistībā ar izraēliešu-palestīniešu konfliktu. 

Palestīnieši vēlas atgūt 1967.gada karā okupēto zemi, lai tur būvētu savu nākotnes valsti. Izraēla tur uzbūvējusi vairāk nekā 120 apmetnes. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu īsi pirms šomēnes gaidāmajām vēlēšanām no jauna apsolījis šīs teritorijas anektēt. Palestīniešus šis solis satrauc, un asu nopēlumu paudušas arī tādas arābu valstis kā Jordānija un Saūda Arābija, ziņo BBC.

Lielākā daļa starptautiskās sabiedrības uzskata apmetnes par nelikumīgām un šķērsli, kas neļauj atrisināt izraēliešu-palestīniešu konfliktu. Izraēla tam nepiekrīt.

ASV dzimušais Maikls Necers uz Ofru pārcēlās 1985.gadā - apmēram desmit gadus pēc apmetnes izveidošanas. Ofra bija viena pirmajām izraēliešu apmetnēm Rietumkrastā.

Maiks Necers

FOTO: Reuters/ScanPix

"Absurdi teikt, ka ebreji šeit nedrīkst dzīvot," saka Necers. "Bībele ir daļa no tā. Jebkuram varētu pajautāt, vai ir viegli zaudēt saikni ar saviem senčiem un zemi? Protams, ka nav. Ebrejus vēsture izveidojusi par to, kas viņi ir."

Ofras māju sarkanos jumtus var labi saskatīt no Einjabrudas, palestīniešu ciemata otrpus ceļam. 

53 gadus vecais zemnieks Azmi Muslehs saka, ka Ofrā atrodas zeme, kuru kopa un loloja viņa ģimene. 

Azmi Muslehs

FOTO: Reuters/ScanPix

"Tā zeme ir mana sirds un dvēsele. Tā ir manas ģimenes sirds un dvēsele. Mēs tur audzējām sezamu, vīģes, olīvas. To darīja mans tēvs, mana tēva tēvs, mana tēva tēva tēvs," uzskaita Muslehs.

Izraēlas apmetne Ofrā 1997.gadā

FOTO: Reuters/ScanPix

Izraēlas apmetne Ofrā 2019.gadā

FOTO: Reuters/ScanPix

Starp ticību un ekonomisko izdevīgumu

Izraēlas apmetņu iedzīvotāji ir dažādi. Daļu vada ideoloģiski apsvērumi, bet pārējie meklē lētu dzīvesvietu.

Daudzi izraēlieši valstij tuvākās apmetnes uzskata par parastiem ciematiem, ko nevarētu teikt par izolētākajām apmetnēm Rietumkrastā.

"Es nejūtos tā, it kā dzīvotu apmetnē," norāda Mišele Kovena-Volgele. 60 gadus vecā juriste dzīvo lielajā Māleadumimas apmetnē, kas atrodas tikai 15 minūšu brauciena attālumā no Jeruzalemes. 

"Vai mūs vajadzētu anektēt? Jā, mēs esam 41 000 cilvēku liela pilsēta, mums ir savs lielveikals," viņa uzskata.

Māleadumimas iedzīvotāji bauda visas ērtības - komfortablas mājas, labu izglītību, ērtu nokļūšanu Jeruzalemē.

74 gadus vecais palestīnietis Ali Faruns, kurš dzīvo apmēram pusotra kilometra attālumā no apmetnes, necer uz teritorijas atgriešanos palestīniešu īpašumā. "Nav starpības, vai viņi to pievieno Jeruzalemei, vai arī tā paliek kā Rietumkrasts - viņi to tāpat kontrolē," saka sirmgalvis.

Dažas apmetnes ir tik vien kā dzīvojamo vagoniņu rindas tuksnešainos kalnos. Citas ir straujos tempos augošas pilsētas. Ultraortodoksālajiem ebrejiem paredzētā Beitarillitas apmetnē notika visvērienīgākie būvdarbi no visām Izraēlas apmetnēm 2018.gadā, norāda pret tām noskaņotā nevalstiskā organizācija "Peace Now".

Tajā viens pie otra izbūvētas dzīvojamās mājas un krāmu veikaliņi. Jautāti par pārcelšanās iemesliem, turienes iedzīvotāji min finansiālos apsvērumus.

"Mēs neesam šeit ideoloģisku iemeslu dēļ," norāda 36 gadus vecais Dāvids Hamburgers, kuram Beitarillitā pieder veikals. "Mēs nevaram atļauties māju nekur citur, kā vien apmetnēs."

Ultraortodoksālo ebreju ģimenēs vidējais bērnu skaits ir septiņi, un šajās kopienās ir augsts bezdarbs un trūkums. Lētas dzīvojamās mājas ļauj iztikt un saglabāt kopības sajūtu ar citiem kopienas locekļiem.

Taču 64 gadus vecajam zemniekam Mohammadam Avadam, kurš dzīvo palestīniešu ciematā blakus Beitarillitā, pārcelšanās iemesli neko neizšķir. 

"Nav iespējams panākt mieru, jo galvenais konflikts ir par zemi, kuru viņi paņēma ar varu," viņš saka. "Vai man vajadzētu ļaut citam cilvēkam nozagt manu zemi, dzīvot uz tās un priecāties? Kā man dzīvot ar viņu mierā?"

Apmetņu jautājums starptautiskajā apziņā

Izraēliešu-palestīniešu konflikts ir viens no garākajiem pasaulē un turklāt arī starp vispretrunīgāk vērtētajiem. 

Izraēla okupēja Austrumjeruzalemi un Rietumkrastu 1967.gadā, bet starptautiskā sabiedrība šo soli nav atzinusi un uzskata ebreju apmetnes okupētajās palestīniešu teritorijās par nelikumīgām.

Lai arī starptautiskā sabiedrība šajā jautājumā lielākoties ir palestīniešu pusē, Izraēlai ir ļoti nozīmīgs sabiedrotais - ASV. Donalda Trampa administrācijas laikā ASV attiecības ar Izraēlu kļuvušas vēl ciešākas nekā pirms tam. Īpaši spilgti tas izpaudās 2017.gada nogalē, kad Tramps pasludināja Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu.

Apmetņu jautājums ir svarīgs, jo Netanjahu aneksijas plānu īstenošanās gadījumā tiktu "iznīcināta jebkāda miera iespējamība", norādīja galvenais palestīniešu sarunvedējs Saebs Erekats.

Netanjahu solījis, ka, uzvarot parlamenta vēlēšanās, anektēs Jordānas ieleju un Nāves jūras reģiona ziemeļdaļu - aptuveni trešo daļu okupēto Rietumkrasta teritoriju.

Iespējams gan, ka Netanjahu izteikumi ir tikai priekšvēlēšanu stratēģija, jo konkrētus soļus šādas ieceres īstenošanai nav veicis amatā aizvadīto desmit gadu laikā.