Padomju pils

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Foto: Wikimedia Commons

Ja viss būtu noritējis gludi, mūsdienās, blakus Kremlim atrastos iespaidīga, teju 500 metrus augsta celtne, kuru dēvētu par Padomju pili un tā slavinātu visvareno padomju varu. Iespaidīgās struktūras ierosinātājs ir neviens cits kā Josifs Staļins.

Pēc revolucionāra Vladimira Ļeņina nāves 1924. gada 21. janvārī, viņa pēcgājējs Staļins izvēlējās prominentu vietu sava līdera atdusas vietai un ieteica nojaukt Kristus Glābēja katedrāli, kuras vietā uzbūvēt, iespējams, ambiciozāko pieminekli pasaulē - sociālisma monumentu - Padomju pili. Katedrāle tika nojaukta, Ļeņinu noguldīja pagaidu mauzolejā un izsludināja starptautisku arhitektūras konkursu. Tajā piedalījās neskaitāmi pasaules ģēniji, piemēram, franču mākslinieks Le Kombusjē un Fišera ēkas autors Alberts Kāns, taču uzvaru guva ebreju izcelsmes arhitekts Boriss Jofans. Jāpiebilst, ka arhitektiem bija rūpīgi jāseko līdzi konkurasa noteikumiem - pils galvenajam tornim ir jāizskatās pēc kolonnas; tai ir jābūt augstākai par Eifeļa torni; paša torņa augšpusē ir jābūt spilgti izgaismotam sirpim un āmuram; pils priekšpusi jārotā skaisti Vladimira Ļeņina, Karla Marksa un Frīdriha Engelsa monumenti.     

Tā nu sanāca, ka 1937. gadā sākās celtniecības darbi, bet jau 1941. gadā sākās vācu "Barbarosa" plāns, kura dēļ vareno Padomju pili nojauca, bet pēcāk tā metāla rāmi izmantoja tiltu būvniecībai. Vēlāk konstrukciju vairs neturpināja celt, bet 1958. gadā šeit atvēra gigantisku peldbaseinu, bet jau 1995. gadā šajā vietā atgriezās pirmīt nojauktā Kristus Glābēja katedrāle. 

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu