Apejot ES normas, "Google" nemaksās medijiem par to satura izmantojumu meklētājā

"Google" informēja, ka savos tiešsaistes meklētāju rezultātos un ziņu platformā "Google News" atspoguļos saturu tikai medijiem, kuri būs piekrituši ļaut izmantot saturu bez maksas. Līdz ar to bezmaksas saturs būs vieglāk pamanāms.  

Francija jūlijā kļuva par pirmo valsti, kas ieviesa ES autortiesību reformas normas. 

To mērķis ir garantēt, lai mediju kompānijas saņem maksu par oriģinālo saturu, kas atspoguļots "Google", "Facebook" un citu tehnoloģiju kompāniju platformās, kas dominē tiešsaistes reklāmas tirgū. 

Jaunie noteikumi paredz autortiesību aizsardzību un samaksu par saturu mediju kompānijām, kad to saturs tiek izmantots citās vietnēs, piemēram, tiešsaistes meklētājos. 

"Google" viceprezidents ziņu jomā Ričards Gingrass žurnālistiem Parīzē skaidroja, ka ES bāzētiem ziņu izdevējiem būs jālemj, vai atļaut "Google" līdzās meklējumu rezultātiem Francijā izmantot satura fragmentus vai sīktēlus. 

Ja izdevēji piekritīs, tie nesaņems par to no "Google" nekādu atlīdzību, viņš piebilda. 

Savukārt, ja izdevēji atteiksies no tādas iespējas, meklējumu rezultātos būs redzams tikai materiāla virsraksts un saite uz to, un tad izdevējs nebūs tik pamanāms tiešsaistes vidē. 

Lēmums ir trieciens mediju organizācijām, kuru reklāmas ieņēmumi ir sarukuši saistībā ar "Google", "Facebook" un citu ASV interneta kompāniju darbību. 

Atteikums ļaut "Google" izmantot savu saturu krasi samazinātu mediju tiešsaistes auditoriju, jo interneta lietotāji biežāk izvēlas rezultātus, kuriem tiek piedāvāti teksta fragmenti un attēli.  

ES jaunā direktīva tika pieņemta martā, lai gan pret to asi iebilda tehnoloģiju kompānijas, kas gūst lielu peļņu no reklāmām, kas redzamas līdzās meklējumu rezultātiem un citam atspoguļotajam saturam. 

Pēc Eiropas Parlamenta balsojuma "Google" brīdināja, ka pārmaiņas "radīs juridiskas neskaidrības un kaitēs Eiropas radošajām un digitālajām ekonomikām". 

Kritiķi arī norāda, ka reforma praktiski nozīmē "saites nodokļa" ieviešanu, kas ierobežo interneta komunikāciju un nerada labāko līdzsvaru starp brīvu informācijas apriti un autortiesību aizsardzību. 

Savukārt ziņu izdevēji uzstāj, ka izmaiņas ir krasi nepieciešamas, lai palīdzētu pārvarēt ieņēmumu kritumu, jo lasītāji arvien aktīvāk izvēlas tiešsaistes saturu nevis tradicionālos mediju veidus.