Apstiprināts jaunais LU Satversmes sapulces nolikums (2)

LU Redakcijas komisijas priekšsēdētājs Edvīns Danovskis Satversmes sapulces ārkārtas sēdē iepazīstināja klātesošos ar redakcionālām pārmaiņām un uzsvēra, ka Satversmes sapulces nolikuma projektā novērsta Augstskolu likuma un LU Satversmes tiesību normu dublēšana.

LU Satversmes sapulces nolikuma projektā apvienoti vairāki LU normatīvie akti - LU Satversmes sapulces dalībnieku vēlēšanu nolikums, LU Rektora vēlēšanu nolikums, LU balsošanas procedūra rektora vēlēšanās un LU Rektora vēlēšanu komisijas nolikums.

Tāpat rediģēts faktors, ka Satversmes sapulces organizācijas komisija darbojas pastāvīgi un tai nav jāveido katrai sēdei atsevišķa organizācijas komisija. Apstiprinātā komisija darbosies uz visu Satversmes sapulces pilnvaru laiku, norādīja Danovskis.

Viņš stāstīja, ka izstrādāta jauna LU Satversmes sapulces dalībnieku pārstāvības kvotu aprēķināšanas formula ar jaunu aprēķināšanas principu - akadēmiskajam personālam aprēķinu veic, par pamatu ņemot ievēlēšanas faktu un darba līgumu, savukārt vispārējam personālam - par pamatu ņemot vien darba līgumu.

Nolikumā paredzēts plašāks regulējums par LU Satversmes sapulces komisijām un jaunā nolikuma pielikumā tiks pievienoti Balsu skaitīšanas protokolu un aizklāto balsojumu vēlēšanu zīmju paraugi.

Projekts arī paredz, ka vēlēšanu zīmē balsotājs attieksmi "par" attiecīgā amata pretendenta ievēlēšanu pauž atzīmējot ar "+", tādējādi mainot esošo kārtību, kas paredzēja svītrot nevēlamo pretendentu.

Jau vēstīts, ka maijā LU Satversmes sapulces sēdē augstskolas rektora amatā tika ievēlēts līdzšinējais rektors Indriķis Muižnieks, kurš balsojumā pārspēja LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānu un profesoru Gundaru Bērziņu, tomēr balsojumu pavadīja skandāli un pretrunīgi vērtējumi.

Vēlēšanu neviennozīmīgais rezultāts oponentos raisīja neapmierinātību, līdz tika sasaukta LU Satversmes sapulces ārkārtas sēde jūnija sākumā, lai sarīkotu rektora vēlēšanu otro kārtu, kurā delegāti balsoja vairs tikai par vienu kandidātu - vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguvušo Muižnieku.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) pēc LU rektora vēlēšanām nesteidza valdībā virzīt rīkojuma projektu par Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā, tā vietā Izglītības kvalitātes valsts dienests sāka pārbaudi par rektora vēlēšanu kārtības atbilstību normatīvo aktu prasībām. Pēc vairāku pārkāpumu konstatēšanas ministre aicināja valdību neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā un valdība augusta beigās pēc ilgām diskusijām to atbalstīja, jo Izglītības un zinātnes ministrijas skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.

Prasot atcelt valdības izdoto administratīvo aktu, Muižnieks vērsās Administratīvajā rajona tiesā. Viņš arī lūdza noteikt pagaidu liegumu jauna rektora ievēlēšanai, kas nozīmētu, ka līdz strīda izšķiršanai pēc būtības LU nevarētu tikt pie jauna rektora.

Administratīvā rajona tiesa lēma apturēt Muižniekam nelabvēlīgo Ministru kabineta lēmumu. Pašlaik vēl nav zināms, kad tiesa lietu skatīs pēc būtības. Apturot Ministru kabineta rīkojuma darbību, tiek apturētas visas ar to radītās tiesiskās sekas. Tādējādi par rektora pienākumu izpildītāju ir atzīstams Muižnieks.