Purvīša balvai nominēti Kristas un Reiņa Dzudzilo, kā arī Vikas Ekstas darbi

Vikas Ekstas video "Cilvēki kā mākoņi"

FOTO: publicitātes

Šī gada trešajā ceturksnī Purvīša balvai nominēts Kristas un Reiņa Dzudzilo darbs "ZRwhdZ" un Vikas Ekstas video "Cilvēki kā mākoņi" no instalācijas "Nataša", informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Dagne Dāboliņa.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Izstāžu zāles "Arsenāls" izstāžu kuratore, radošās darbnīcas vadītāja Līna Birzaka - Priekule skaidroja, ka Dzudzilo nomināciju pamato mākslinieku spēja ar lakoniskiem vizuālās mākslas izteiksmes līdzekļiem pietuvoties tam, ko Rihards Vāgners reiz attiecināja uz "Gesumtkunstwerk" - ideju par pilnīgu eksistences pieredzi, kas realizēta ar mākslas starpniecību.

"Dzudzilo darbs ļauj nonākt kabatas formāta mūzikas kastītē, kur, stāvot, sēžot vai guļot uz rotējošās grīdas, laiks un telpa kļūst relatīvi, tāpat kā "Exit" var pārtapt par ieejas durvīm uz jaunu pieredzi," norādīja izstāžu kuratore.

Kristas un Reiņa Dzudzilo darbs "ZRwhdZ"

FOTO: publicitātes

Savukārt Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesors un prorektors studiju un zinātniskajā darbā Andris Teikmanis pauda, ka Dzudzilo darbs ir viens no unikālākajiem Latvijas mūsdienu mākslas veikumiem. "Pirmkārt, pats mākslas darbs ir mākslas mašīna. Turklāt nevis pārnestā, bet tiešā, nepārprotamā nozīmē. Otrkārt, tā iecere, kombinējot skatuves mākslas, vides dizaina, telpas objektu un mūzikas instrumentu funkcionalitāti un kvalitātes, ir radījusi priekšnoteikumu īstam "Gesamtkunstwerk"," uzsvēra prorektors.

Par Ekstas darbu mākslas zinātniece un kuratore Ieva Kalniņa sacīja, ka Ekstas radītais video ir aizkustinošs un nepiespiests, kurā fiksēta mākslinieces performance Imantas mikrorajonā deviņdesmito gadu krievu popmūzikas dziesmas pavadībā, vēršot skatītāju uzmanību uz popkultūras tiražētajiem stereotipiem par sievišķību.

"Tas iedrošina prātu, raisa pozitīvas emocijas un vienlaikus rosina pārskatīt mūsu klišejas un aizspriedumus,"

vērtēja Kalniņa.

Savukārt Birzaka-Priekule uzsvēra, ka Ekstas nomināciju pamato mākslinieces spēja caur "Natašas" tēlu aicināt uz plašāku diskusiju par sievietes identitātes jautājumiem, runāt par sociāli noteiktas uzvedības un izskata jautājumiem, kā arī masu kultūras ietekmi uz cilvēku dzīvēm.

Purvīša balvas pasniegšanas ceremonija plānota 2021. gada aprīlī.

Līdz 2020.gada beigām katru ceturksni darbus vērtēs ekspertu darba grupa, kurā strādā strādā LNMM izstāžu zāles "Arsenāls" kuratore un radošās darbnīcas vadītāja Līna Birzaka-Priekule, mākslas zinātniece un izdevniecības "Neputns" galvenā redaktore Laima Slava, mākslas zinātniece un kuratore Ieva Kalniņa, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un prorektors studiju un zinātniskajā darbā Andris Teikmanis, kurators un mākslas teorētiķis Kaspars Vanags, filozofs Kārlis Vērpe, kā arī galerijas "Careva" dibinātāja un vadītāja Alise Careva.

Jau ziņots, pirmajā šī gada ceturksnī balvai nominēta tika Amanda Ziemele par personālizstādi "Kvantu matu implanti", kas līdz 7.aprīlim tika eksponēta laikmetīgās mākslas centrā "kim?", savukārt otrajā ceturksni balvai nominēti divi darbi - Ingas Melderes darbs "Braunijs no Bruņinieku ielas" un Daces Lielās darbs "Palu ūdeņi".

Purvīša balva

Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi", ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi "Netaisnība", bet piekto Purvīša balvu 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu "Dziesma". Sesto Purvīša balvu šogad saņēma Ieva Epnere par darbu "Dzīvo atmiņu jūra".

Uz augšu