Neskatoties uz neapmierinātību, Venecuēlu ievēlē ANO Cilvēktiesību padomē (1)

ANO Ģenerālās asamblejas zālē aplausi bija skopi, kad asamblejas prezidents paziņoja rezultātus balsojumam par divām vietām, kas piešķiramas Latīņamerikas valstīm. Brazīlija balsojumā ieguvusi 153 balsis, bet Venecuēla - 105. Kostariku atbalstīja 96 delegāti.

Venecuēlas ārlietu ministrs Horhe Arreasa balsojumu raksturoja kā uzvaru, kas sekojusi "sīvai un brutālai" ASV un "tām pakļauto valstu" kampaņai.

ASV prezidenta Donalda Trampa valdība par Venecuēlas pagaidu prezidentu ir atzinusi opozīcijas līderi Huanu Gvaido, un ASV vēstniece ANO Kellija Krafta paziņoja, ka Maduro valdības ievēlēšana ANO Cilvēktiesību padomē ir "apkaunojums Apvienoto Nāciju Organizācijai un traģēdija Venecuēlas tautai".

"Galēju satraukumu rada tas, ka viens no pasaulē lielākajiem cilvēktiesību pārkāpējiem iegūs vietu institūcijā, kurai vajadzētu aizstāvēt cilvēktiesības," viņa norādīja paziņojumā pēc balsojuma.

Venecuēlas amatpersonas regulāri noraida kritiku par cilvēktiesību pārkāpumiem valstī, bet nevalstiskā organizācija "Human Rights Watch" kritizēja balsojumu, kā "pliķi sejā" visiem tiem, kurus spīdzinājuši un nogalinājuši Venecuēlas valdības spēki.

Pirms balsojuma organizācija kritizēja arī Brazīlijas prezidentu Žairu Bolsonaru par "cilvēktiesību normām naidīgu retoriku".

Brazīlijas Ārlietu ministrijas savas valsts pārvēlēšanu padomē raksturoja kā "nozīmīgu uzvaru", bet kritizēja Venecuēlas ievēlēšanu, kas "parāda, ka vēl daudz ir jādara, lai informētu starptautisko sabiedrību par katastrofālo cilvēktiesību stāvokli šajā valstī".

193 ANO dalībvalstis ievēlēja 14 no 47 ANO Cilvēktiesību padomes dalībvalstīm. To trīs gadu pilnvaru termiņš sāksies 1.janvārī. Dalībvalstis izraudzītas, ņemot vērā ģeogrāfisko pārstāvniecību.

No Āzijas mandātus ieguva Japāna, Dienvidkoreja, Indonēzija un Māršalu salas, no Austrumeiropas - Armēnija un Polija, no Āfrikas - Namībija, Lībija, Maurīcija un Sudāna, savukārt no Rietumvalstīm tika ievēlēta Vācija un Nīderlande.