Pabriks: Latvija un NATO strādā pie alianses klātbūtnes paaugstināšanas Baltijas reģionā (4)

Viņš ceturtdien Briselē pirmo reizi divpusējā formātā tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, kurš uzteicis Latvijas ieguldījumu savas valsts aizsardzības budžetā. Tāpat ģenerālsekretārs pateicās par Latvijas labi veikto ieguldījumu NATO kaujas grupas uzņemšanā.

Amatpersonas arī pārrunāja nepieciešamību Baltijas reģionā paaugstināt NATO reaģēšanas spēku gatavību gaisa telpā, uz sauszemes un jūrā. Tas nozīmē, ka Latvija kopā ar NATO strādā pie alianses spēku palielināšanas Baltijā, proti, lai sabiedroto klātbūtne būtu pastāvīga un uz ilgāku laiku, skaidroja ministrs.

Pabriks gan detaļas patlaban nevēlējās izpaust, taču norādīja, ka šajā jautājumā no ģenerālsekretāra ir saņemts atbalsts. "Uzskatu, ka tuvākajos gados Baltijā būs vēl lielāka drošība, cik to saista ar NATO klātbūtni un attīstību," uzsvēra ministrs.

Pabriks arī informēja, ka amatpersonas pārrunājušas globālos drošības izaicinājumus, tostarp, vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu līgumu un Turcijas operāciju Sīrijā.

Pabrikam šovakar Briselē jāpiedalās NATO aizsardzības ministru sanāksmē, un viņš prognozēja, ka Turcijas operācijas jautājums būs diskusiju krustpunktā.

Jau ziņots, ka NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido aptuveni 1400 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot tās solidaritāti un apņēmību aizstāvēties pret jebkāda veida agresijas izpausmēm. NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija notika 2017.gada 19.jūnijā Ādažu bāzē.