Puse zemeslodes iedzīvotāju nav redzējuši pa īstam tumšas debesis, jo dzīvo pilsētās un to tuvumā. Nav redzējuši daudz zvaigžņu. Gaismas piesārņojums aizvien vairāk uztrauc ne vien dabas zinātniekus un astronomus, bet arī vides veselības speciālistus. Pētījumi pasaulē apliecina, ka nenodziestošajam nakts apgaismojumam ir būtiski negatīva ietekme uz pilsētnieku veselību – imunitāti, bioķīmiskajiem procesiem, miegu, psihisko veselību, emocionālo labsajūtu. Būtiski - arī uz satiksmes drošību. Latvijā mākslīgā apgaismojuma ietekme tikpat kā nav analizēta.

Vai esat pamanījuši, ka vēlu vakarā, attālinoties no pilsētas, zvaigžņu kļūst aizvien vairāk? Izrādās, ka vēlos rudeņos pilnīgi tumšās, skaidrās debesīs var saskatīt tūkstošiem zvaigžņu.

Un rudens tumšie vakari ārpus Rīgas bez debilizējošajiem reklāmu zibšņiem nebūt nav depresīvi vai garlaicīgi, gluži otrādi – rāmi, pārdomu pilni, spēcinoši.

Skaidrs, ka Rīgas gaismas nevar salīdzināt ar Pekinas, Šanhajas, Ņujorkas vai Maskavas mākslīgajām ugunīm, kur digitālo reklāmas ekrānu uzplaiksnījumi pilnībā pakļauj savā varā. Tomēr arī Rīgā uz ēku fasādēm izvietoti 25 digitālie LED reklāmas ekrāni, un ir maz cerību, ka to skaits turpmākajos gados nepieaugs. Gaismas piesārņojums, kas kļūst aizvien intensīvāks, pēc speciālistu atzinuma, ir tēma, par kuru nopietni jārunā. Turklāt Latvijā likumdošana joprojām nekādi neregulē apgaismojuma intensitāti, kas faktiski ir uz reklāmas stendu izvietotāju un pašvaldību, kas saskaņo vides objektus, sirdsapziņas.

Lai gan mākslīgā gaisma ietekmē cilvēku veselību un satiksmes drošību, tomēr, piemēram, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” šai tēmai nav pievērsusi uzmanību, paļaujoties uz ceļu uzturētāju un iestāžu, kas izsniedz atļaujas reklāmu izvietošanai, kompetenci.

Arī Latvijas Acu ārstu asociācija digitālo objektu gaismās problēmu nesaskata, atšķirībā no Veselības inspekcijas, kuras speciālisti uzskata, ka jautājums par mākslīgās gaismas ietekmi uz iedzīvotāju veselību un komfortu jārisina.

Negatīvi ietekmē visu dzīvo

Pasaulē ir samērā plaši pētīta digitālo ekrānu izstarotās mākslīgās gaismas ietekme uz iedzīvotāju veselību, īpaši diennakts tumšajā laikā, un ir rasti tieši zinātniski pierādījumi un dati par savstarpējo sakarību starp mākslīgās gaismas iedarbību naktī (gaismas piesārņojumu) un fizioloģiskiem veselības traucējumiem, stāsta Veselības inspekcijā. “Mākslīgais apgaismojums naktī, īpaši zilajā diapazonā, iedarbojas stimulējoši un rada izmaiņas bioloģiskajos ritmos, ietekmējot melatonīna sekrēciju, līdz ar to miega kvalitāti, cilvēka imunitāti un izraisa organisma dažādas nevēlamas bioķīmiskas reakcijas,” skaidro Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vecākā speciāliste vides veselības jautājumos Daina Sudraba-Livčāne.

FOTO: Pixabay

Jāteic, ka gaismas piesārņojums nelabvēlīgi ietekmē visu dzīvo radību – it īpaši putnus un kukaiņus.

Pakļauti gaismas piesārņojuma ietekmei, putni zaudē dabiskās orientēšanās spējas un apmaldās, nespējot migrēt.

Tas tāpēc, ka daudzas putnu sugas mēro vairākus tūkstošus kilometru garu ceļu, orientējoties pēc zvaigznēm un Saules, respektīvi, tajā pusē, kur Saule noriet, gaisma saglabājas ilgāk. Ieraugot spožo gaismu virs pilsētām, putni apjūk, maina maršrutu un ilgi riņķo virs pilsētas. Ņemot vērā garo ceļu, ko mēro gājputni, lieki iztērētā enerģija ir būtisks zaudējums un rezultātā ietekmē putnu iespēju nonākt galamērķī. Ornitologi saka, ka visvairāk putnus traumē gaismas stari, kas spīd no apakšas uz augšu, piemēram, gaismas objekti, kas no zemes izgaismo ēku fasādes un debesis.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Arī dažām iedzīvotāju grupām veselības traucējumi var izrādīties būtiskāki par noskaņojuma svārstībām un samazinātām miega stundām. “Tāpat ir veikti pētījumi par digitālo ekrānu saistību ar fotojutīgo epilepsiju, turpina Daina Sudraba-Livčāne.

Ir pamats uzskatīt, ka atsevišķai vājredzīgo cilvēku grupai digitālo ekrānu mirgojošas gaismas var provocēt gaismjutīgas epilepsijas lēkmes ar krampjiem, ja netiek ievēroti atbilstoši skata attālumi un ekrāna spilgtuma līmeņi.

Spilgts un vēl spilgtāks!

Pirmais digitālais LED reklāmas ekrāns Rīgā tika uzstādīts 2010. gadā. Tagad pilsētā ir 25 ekrāni, bet šis risinājums joprojām uzskatāms par sava veida inovāciju pilsētvidē. Sūdzības par spilgtuma intensitāti bijušas gan no apkārtējo namu iedzīvotājiem, gan autovadītājiem, tomēr ne visai daudz, stāsta Rīgas pilsētas būvvaldē. Ņemot vērā, ka Latvijas likumdošanā nav noteikts apgaismojuma spilgtuma ierobežojums, Būvvalde uzņēmējiem atsevišķi pieprasa regulējamu ekrānu spilgtuma intensitāti, lai nepieciešamības gadījumā spilgtumu varētu samazināt.

Spilgtuma samazināšanas opcija izmantota gandrīz visiem uzstādītajiem ekrāniem Rīgā.

Būvvaldē norāda, ka patlaban notiek darbs pie saistošo noteikumu grozījumiem, kuros paredzēts detalizētāk atrunāt digitālo ekrānu izvietošanas nianses, tajā skaitā ekrānu maksimāli pieļaujamo spilgtuma intensitāti. Nākotnē paredzēts mainīt nosacījumus digitālo ekrānu izvietojumam gar ceļiem, nosakot, ka tie ir jāsaskaņo ar VAS “Latvijas Valsts ceļi”.

FOTO: Pixabay

Pēdējo desmit gadu laikā aizvien plašāk tiek pētīta digitālo ekrānu ietekme uz ceļu satiksmes drošību. Kopumā vērtējot, jāatzīst, ka nekas pārliecinoši nenorāda uz to, ka digitālie ekrāni būtu saistāmi ar būtisku satiksmes drošības risku, skaidro Veselības inspekcijā.

Tomēr atsevišķi pētījumu rezultāti norāda uz to, ka digitālie ekrāni piesaista lielāku satiksmes dalībnieku uzmanību nekā parastie plakāti un ceļa zīmes, novēršot uzmanību no ceļa, un var veicināt satiksmes negadījumus.

Var traucēt darbu un naktsmieru

Veselības inspekcija līdz šim ir saņēmusi tikai vienu konkrētu sūdzību par reklāmas mākslīgo apgaismojumu diennakts tumšajās stundās Rīgā. Uzskatot, ka jānodrošina saprātīgs līdzsvars starp iedzīvotāju un uzņēmēju interesēm, Inspekcijas speciālisti iesaistījās situācijas risināšanā. Uzņēmums drīz vien atrada risinājumu - ieviesa tehnoloģijas, kas diennakts tumšajā laikā ievērojami samazināja reklāmas apgaismojumu.

“Digitālo ekrānu ietekme uz apkārtējo veselību un drošību ir atkarīga no vairākiem tehniskajiem parametriem, ne tikai no displeja spilgtuma līmeņa, bet arī, piemēram, no skatīšanās leņķa, barošanas avota, attēla kvalitātes un attiecības pret saturu, izmēra, formas, izšķirtspējas, integrācijas ar plašākām apgaismojuma sistēmām, skata attāluma un tamlīdzīgiem parametriem,” turpina skaidrot Veselības inspekcijas speciāliste.

Ja ekrānu izstarotā gaisma traucē darba vietā, ilgstoši iespīdot biroja logos, atbilstoši Darba aizsardzības likumam, darba devējam ir pienākums rūpēties par nodarbināto drošību un veselību darbā. Līdz ar to, attiecīgi darba devējam ir jānodrošina darba vides riska novērtēšana un jāveic darba aizsardzības pasākumi, nodrošinot nodarbinātajiem pēc iespējas drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi.

No likumdošanas viedokļa, ir Rīgas domes saistošie noteikumi „Par reklāmu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā”, kas paredz: ja reklāma apdraud trešo personu veselību, reklāmas devējam, ir pienākums nekavējoties veikt reklāmas sakārtošanu vai demontāžu.

Tāpat ir jāņem vērā Satversmē noteiktais, ka ikvienam ir tiesības uz labvēlīgu dzīves vidi.

Tomēr speciālisti uzskata, ka likumdošanā vajadzētu iestrādāt vadlīnijas pilsētvides apgaismojumam. Veselības inspekcijā uzskata, ka, integrējot digitālos ekrānus pilsētas ainavā un arhitektūrā, jāpievērš uzmanība, gan gaismas intensitātes rādītājiem, kas rada gaismas piesārņojumu, gan veselīgai sociālajai mijiedarbībai, izvairoties no nevēlamas emocionālās un vizuālās uztveres piesārņošanas ar uzbāzīgu komercinformāciju. Informatīvā infrastruktūra, kas veicina vizuālo un uztveres piesārņošanu, jāmazina.

Veselības inspekcija iesaka:

  • Reklāmas objektu izvietošanas atļaujas būtu jāizsniedz uz ierobežotu laiku, ne ilgāku par 2 - 3 gadiem, lai varētu regulāri pārskatīt digitālo ekrānu ietekmi uz apkārtējo vidi, ņemot vērā arī iedzīvotāju, tostarp, autovadītāju viedokli;
  • Lai pārliecinātos, kā digitālie ekrāni ietekmē drošību uz ceļa, būtu jāveic auditus konkrētos ceļa (ielas) posmos, lai novērtētu reklāmu ietekmi uz autovadītāju drošību;
  • Reklāmu traucējošā gaisma naktī būtu jāsamazina, pašvaldību saistošajos noteikumos nosakot konkrētas prasības pieļaujamiem reklāmu gaismas rādītājiem, tajā skaitā spilgtuma līmeņiem, vai pat nosakot prasību reklāmas apgaismojumu atslēgt, ja tas traucē apkārtējo māju iedzīvotājiem.