Šo virsrakstu varētu būt sacerējis robots

FOTO: Depositphotos

Klusi, klusi sākusies tehnoloģiju revolūcija medijos. Pasaules lielāko mediju organizāciju rīcībā ir mākslīgā intelekta rīki, kuri jau tagad saražo daļu no satura. Nezinātājs nepateiks, vai ziņu rakstījis dzīvs cilvēks vai virtuāls "robožurnālists". 

"Uzņēmuma iekšējai lietošanai esam uzbūvējuši rīku "Heliograf"," intervijā portālam TVNET stāsta Džeremijs Gilberts, kurš atbildīgs par stratēģisko iniciatīvu vadību "The Washington Post" - vienā no šī brīža inovatīvākajiem medijiem pasaulē. "Domāju, ka no visiem projektiem, kuros esmu darbojies, tieši šim ir vislielākais attīstības potenciāls."

"Heliograf" jau aptuveni divus gadus automātiski ģenerē ziņas par vidusskolas futbola komandu spēļu rezultātiem.

Žurnālistiem ir ierobežoti laika resursi un uzņēmumiem jādomā par finansēm, tāpēc kādreiz "The Washington Post" varēja izveidot ziņas tikai par pašām svarīgākajām spēlēm. Taču "robožurnālistam" pietiek ar to, ka treneri ievada spēļu rezultātus virtuālajā vidē - tas uzreiz saģenerē specifiskas, vietējas nozīmes ziņas pēc iepriekš izstrādāta trafareta.

Ziņu robotu saime ir diezgan kupla. Raidorganizācija "Bloomberg News" virtuālo žurnālistu sauc "Cyborg", un tas saražo apmēram trešdaļu no visa satura - tūkstošiem rakstu par uzņēmumu finanšu rādītājiem. Tikko kā uzņēmums publicē finanšu pārskatu, "Cyborg" automātiski izveido rakstu par svarīgāko informāciju.

Ziņu aģentūra AP ik ceturksni ar mākslīgā intelekta palīdzību saražo ap 3700 ziņu no uzņēmumu finanšu pārskatiem, kā arī par koledžas un zemākās līgas beisbola spēļu rezultātiem.

Šogad "The Guardian" robots "ReporterMate" publicēja savu pirmo veikumu - ziņu par ziedojumiem Austrālijas politiskajām partijām. Kā norāda sistēmas izveidotājs Niks Everšeds, mūsdienās mediji algo mazāku skaitu žurnālistu, bet tiem vienalga jāaptver plašs tēmu loks. Dažas ziņu grupas ir ārkārtīgi vienveidīgas (piemēram, laika ziņas), kamēr citām nepieciešami matemātiski aprēķini. Šāda veida ziņas ātri un efektīvi iespējams ģenerēt ar mākslīgā intelekta palīdzību. Tas iepriekš izveidotā sagatavē ievieto attiecīgos datus un veic aprēķinus. 

Mākslīgais intelekts jau tagad spēj veikt vēl vienu svarīgu uzdevumu - nepārtraukti analizēt milzīgu daudzumu datu un norādīt uz anomālijām, ko būtu vērts papētīt sīkāk.

""Heliograf" jau šobrīd dara interesantas lietas - pēta tendences datos un palīdz žurnālistiem atrast neparastas lietas, par ko varētu veidot rakstus," stāsta Gilberts, piebilstot, kā nākotnē šo tehnoloģiju varēs pielietot vēl vairākos citos veidos.

Tomēr žurnālistiem nav jābaidās, ka mākslīgais intelekts viņus izkonkurēs darba tirgū.

"Uzskatu, ka vislabākās, efektīvākās un noderīgākās sistēmas būs savstarpēji papildinošas," prognozē Gilberts. "Tās palīdzēs žurnālistiem atcerēties svarīgus faktus, identificēt informāciju, atrast rakstu tēmas. Bet intervēšana, analizēšana un interpretēšana ir lietas, ar ko vislabāk tiek galā žurnālisti."

Pilnu interviju ar Džeremiju Gilbertu lasi portālā TVNET jau rīt, 13.novembrī! Tajā viņš stāsta par "The Washington Post" eksperimentiem ar tehnoloģijām un to, kā mediji varētu izskatīties pēc 100 gadiem.

Uz augšu