Fotostāsts: Ķīnas kaķu detektīva ikdiena (1)

Ķīnas mediji Suņu dēvē par valsts pirmo privātizmeklētāju, kurš specializējas pazudušo mājdzīvnieku meklēšanā. Viņš talkā ņem modernu aprīkojumu, kura vērtībā mērāma tūkstošos dolāru.

Suņs savu uzņēmumu dibināja pirms septiņiem gadiem. Līdz šim viņš atradis apmēram 1000 pazudušus mājas mīluļus. 

Nolīgstot Suņu, klientiem jāšķiras no 8000 juaņu (1030 eiro).

Nevar teikt, ka lēti, taču daudzi saimnieki savu četrkājaino draugu dēļ gatavi uz visu.

Suņs bieži vien nakts vidū saņem zvanus no satrauktiem klientiem, kuri nespēj atrast pazudušos mājdzīvniekus. Privātdetektīvs gatavs uzreiz traukties uz pilsētām un ciematiem visā Ķīnā.

Bieži vien uztraukumam ir nopietns pamats. Mao Dzeduna laikos suņu turēšana tika aizliegta kā "buržuāziska ārišķība", taču mūsdienās Ķīnā ir 91,5 miljoni kaķu un suņu, kas turēti kā mājdzīvnieki.

Tomēr dažkārt mājdzīvnieki nevis pazūd, bet gan tiek nolaupīti - īpaši suņi nereti tiek pārdoti to gaļas dēļ, skaidro Suņs.

"Vairums saimnieku ļoti satraucas," viņš saka. "Viņiem nav pat kabatas baterijas. Viņi iet meklēt savu kaķi, spīdinot vārgo telefona gaismiņu. Bet mums ir speciāls aprīkojums un gadu gaitā uzkrāta pieredze, lai varētu analizēt situāciju. Mēs izdomājam 10 dažādas lietas, ko varētu izdarīt, kamēr saimniekam nāk prātā tikai viena vai divas."

Pēdējo divu gadu laikā Suņa birojam pievienojušies apmēram desmit citi privātdetektīvi-mājdzīvnieku meklētāji.

Suņs lepojas, ka pazudušo mājdzīvnieku atrodot 60-70% gadījumu.

Lietai pa pēdām

Britu īsspalvainais Duoduo pēdējoreiz tika redzēts pazemes garāžā divas dienas pirms Suņa ierašanās, līdz ar to izredzes viņu atrast nešķiet pārāk augstas.

"Viņš ir mana ģimene," par pazudušo junkuru saka saimnieks Li Huntao. 

Suņs ķeras pie darba - izpako 50 kilogramus smagu somu, kurā atrodas trīs termālās kameras, vēl vienu miniatūru kameru, ar ko var izpētīt tādas šauras vietas kā caurules un notekas, kā arī aparātu, ar kuru pēc zemestrīcēm gruvešos meklē izdzīvojušos.

Viņš staigā pa garāžu ar termālo kameru. Uz telpas grīdas viņš atrod ekskrementus, taču drīz vien saprot, ka tie pieder nevis kaķim, bet gan kādam citam dzīvniekam.

Tad viņš atrod nozīmīgu pavedienu: kaķa ķepu nospiedumus uz noputējušām caurulēm. Izmeklētājs secina, ka Duoduo aizskrēja uz zālēm aizaugušu laukumu garāžas ārpusē.

Cenšoties pievilināt kaķi, Suņs atskaņo saimnieka balss ierakstu. Viņš kopā ar asistentu ieliek metāla būrītī Duoduo mīļāko barību - būrīša durvis varēs aizcirst, tikko tajā kāds būs ierāpies.

Pagaidām no kaķa nav ne miņas. Suņs tuvējam kokam piestiprina kameru ar sensoru un gaida, kad satumsīs. Ap pusnakti Suņs monitorā ierauga kādu figūru pašaujamies garām kamerai. 

Privātdetektīvs ar termālo kameru skenē apkaimi. Bingo! Duoduo slēpjas krūmos.

Suņs nolemj neizmantot šautriņu, bet tā vietā sazvanās ar Li. Saimnieks sauc savu mīluli, taču Duoduo ir pārbijies un nekustas ne no vietas. Pēc apmēram desmit minūtēm Li tomēr izdodas pieiet kaķim gana tuvu, lai to sagrābtu rokās.

"Iesim mājās!" viņš saka, glaudot bēgli.

Suņam patīk to dzirdēt. "Mūsu lietas beidzas ar atkaltikšanos," viņš stāsta. "Tas ir laimīgs brīdis."