Klāt jau atkal piektdiena un raidījuma «Pasaule kabatā» jaunā sērija. Šoreiz kopā ar Ņujorkas universitātes absolventu un ASV ārpolitikas pētnieku Mārtiņu Hiršu, kā arī LTV ārzemju ziņu žurnālisti Paulu Markusu apspriedām aktualitātes ASV iekšpolitikā – Trampa impīčmenta procesu un lēni tuvojošās 2020. gada prezidenta vēlēšanas.

03:15: Vai Tramps ir «sasmērējies»?

04:20: Vai Trampa administrācija zināja par viņa un Zelenska telefona zvanu?

07:45: Vai impīčmenta izmeklēšana varētu sašūpot Trampa politiskās pozīcijas?

15:00: 2020. gada vēlēšanas un Trampa izredzes uzvarēt;

20:38: Kas būs demokrātu pārstāvis 2020. gada vēlēšanās?

24:35: Iespējamie ASV prezidenta demokrātu kandidāti un Latvija;

31:01 ASV pēc Trampa;

36:20: Trampa ārpolitikas stratēģija.

Pagājušajā nedēļā pasaules uzmanība bija pievērsta ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta izmeklēšanas atklātajām sēdēm. Tajās ar interesantām liecībām klajā nāca ASV vēstnieks Eiropas Savienībā Gordons Sondlends, bijusī Baltā nama Nacionālās Drošības padomes amatpersona Fiona Hila un daudzi citi.

Impīčmenta izmeklēšana norisinās laikā, kad Amerikas Savienotajās Valstīs lēnām tuvojas 2020. gada prezidenta vēlēšanas. Šajā nedēļā par gatavību kandidēt no demokrātu vidus paziņoja arī miljardieris Maikls Blūmbergs. Viņš par demokrātu nomināciju sacentīsies ar Džo Baidenu, Elizabeti Vorenu, Bērniju Sandersu un citiem.

Raidījumā mēģinājām rast atbildes uz vairākiem jautājumiem - 1) Kā Trampa impīčmenta izmeklēšana varētu ietekmēt viņa izredzes 2020. gada vēlēšanās, 2) Vai Trampu varētu savlaicīgi atstādināt? 3) Kādas ir Maikla Blūmberga izredzes un 4) Kāda varētu būt ASV pēc Trampa? Vienlaikus apspriedām arī daudzas citas tēmas.

Gūt ieskatu dažos no diskusijas domu graudiem iespējams raksta turpinājumā. Diskusijas pilno (un detalizēto) ierakstu iespējams vērot raksta sākumā.

Vai Tramps ir «sasmērējies»?

Paula Markusa uzskata, ka no liecībām, kuras ir tikušas paustas impīčmenta izmeklēšanas atklātajās sēdēs ir skaidrs, ka prezidents «sasmērējies» ir. Ja pirms tam mēs varējām diskutēt par to, cik apsūdzību detaļas ir patiesas (vai tur ir kaut kas piepušķots?), tad šīs liecības pierāda, ka viss ir tieši tik slikti kā ir ziņots, norāda Markusa. Viņasprāt interesanti ir arī tas, ka izmeklēšanas sēdēs atklājās, ka Tramps ir pieprasījis Zelenskim paziņot par izmeklēšanu pret Baidenu, taču šī izmeklēšana nav bijusi jāveic obligāti. Tas ir tiešā pretrunā ar viņa sludināto par atbalstu reformām un pārmaiņām Ukrainā.

«Patiesībā ir skaidrs, ka viņu interesē tikai nomelnošanas kampaņa, nevis reālas pārmaiņas,»

saka žurnāliste.

FOTO: JIM YOUNG / REUTERS

Vai Trampa administrācija zināja par viņa un Zelenska telefona zvanu?

Diskusijas laikā abiem ekspertiem tika uzdots arī jautājums par Trampam pietuvināto cilvēku līdzdalību mēģinājumā nomelnot Džo Baidenu. Markusa atbildēja, ka administrācija tika piespiesta strādāt ar Džuljāni un savā veidā veidot paralēlu diplomātisko dienestu. «Viņi paši varbūt to neuzskatīja par pareizāko ceļu,» saka Markusa.

Hiršs vēl arī piebilst, ka Tramps augstos amatos ir salicis savus lojālistus. Ja no sākuma viņam pietuvinātajā lokā bija arī cilvēki, kuri prezidentam daudzos jautājumos nepiekrita (piemēram, bijušais aizsardzības ministrs Džeimss Matiss), tad tagad tur ir cilvēki, kuri ir gatavi izpildīt viņa pavēles.

Hiršs uzsver, ka no liecībām izriet, ka gan Boltons, gan Pompeo par šādu telefona zvanu zināja, bet neviens no viņiem prezidentam neiebilda.

Izņēmums bija vēstniece Ukrainā, kuru pēc tam atsauca. «Tas nav tikai Tramps. Tur ir iesaistītas diezgan augstas amatpersonas, kuras izpilda prezidenta rīkojumus, kuri varbūt nav īpaši likumīgi,» saka Hiršs.

Vai impīčmenta izmeklēšana varētu sašūpot Trampa politiskās pozīcijas?

Hiršs norāda, ka Tramps pēdējos 3 gadus ir bijis nepopulārs, taču stabili nepopulārs. «Ja skatāmies uz aptauju apkopojumiem, tad vidēji 41% ASV iedzīvotāju visu laiku atbalsta Trampu (lai kas arī notiktu). Lielākā daļa no tiem ir republikāņi,» saka Hiršs. No otras puses pēdējos mēnešos ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri vēlas, lai Tramps savu amatu zaudētu. Ja pirms tam par impīčmenta nepieciešamību iestājās ap 40% ASV iedzīvotāju, tad tagad tie jau ir ap 50%. Tas ir nozīmīgs kāpums un var novērot, ka tiek mobilizēta opozīcija, pauž Hiršs. Viņš arī norāda, ka pēdējos 2-3 gados demokrātu vēlētaji arvien vairāk piedalās vēlēšanās, jo Tramps ar saviem izteikumiem un iekšpolitikas/ārpolitikas veidošanu ir ļoti polarizējošs.

Savukārt, Markusa norāda, ka Trampam pagaidām notiekošais impīčmenta process varētu arī palīdzēt.

Tādā gadījumā senātam par to nebūtu jānobalso. Viņa norāda uz Bila Klintona piemēru, jo viņa reitingi esot cēlušies pēc tam, kad tāda paša veida balsojums izgāzās. «Īstenībā tas pat varētu pirms gaidāmajām vēlēšanām mobilizēt Trampa vēlētāju bāzi. Tas parādītu to, ka demokrāti ir atkal kļūdījušies un, ka tās tomēr bija raganu medības un nebija pamats uzsākt impīčmenta izmeklēšanu,» saka Markusa.

Hiršs šo teikto papildina un saka, ka impīčmentu panākt grūti būtu tāpēc, ka par to ir jānobalso gan 51% no apakšpalātā esošajiem politiķiem, gan 2/3 no augšpalātā esošajiem. Savukārt, republikāņiem mainīt savu pozīciju pret Trampu (3 gadus ir ticis atbalstīts viss, ko Tramps dara un saka) tagad būtu ārkārtīgi grūti. Papildus tam, Trampu vēl arvien atbalsta lielākā daļa republikāņu vēlētāju. Šajā kontekstā lielu lomu spēlē republikāņiem draudzīgais Fox News, kurš parāda visus ar Trampu saistītos stāstus pozitīvā gaismā.

FOTO: JONATHAN ERNST/Reuters

2020. gada vēlēšanas un Trampa izredzes uzvarēt

Hiršs norāda, ka Trampa izredzes tikt pārvēlētam nav nebūt tik lielas. Pētnieks saka, ka republikāņu uzvara 2016. gadā bija ļoti grūta un demokrāti tik un tā uzvarēja ar kopējo balsu (tautas) pārsvaru. Lielu lomu Trampa uzvarā toreiz spēlēja arī izmeklēšana pret Hilariju Klintoni, kura tika atkal aktualizēta neilgi pirms vēlēšanām. Ja vēlēšanas būtu notikušas citā laikā, tad iespējams, ka rezultāti būtu pavisam citi. «Grūti pateikt, ka Tramps ir spēcīgs kandidāts. Lai gan viņu atbalsta republikāņu velētāju bāze, demokrāti ir izteikti pret un arī neizlēmušie vēlētaji uz Trampu skatās samērā negatīvi,» saka Hiršs.

Vienlaikus eksperts piekrīt ASV pētnieka Deivida Šulca idejai, ka 2020. gada vēlēšanu iznākumu izšķirs samērā mazs valsts iedzīvotāju skaits. «Ir štati, kuros balsis ir ļoti svarīgas. Tajos prezidenta amata kandidāti veic savas kampaņas un tērē daudz vairāk naudas,» apgalvo Hiršs. Pētnieks arī pieļauj, ka 2020. gada vēlēšanās demokrāti būs daudz labāk sagatavoti un pievērsīs vairāk uzmanību tā saucamajiem «drošajiem štatiem», kuros it kā ir demokrātu atbalstītāju vairākums. Kā piemēru Hiršs min Viskonsīnu, kurš it kā ir demokrātu štats, bet 2016. gadā tajā uzvarēja Tramps. Visbeidzot,

Trampam tagad ir zudis arī viņa pārsteiguma faktors. Iepriekšējās vēlēšanās viņš bija kas negaidīts un neviens nezināja kā īsti uz viņa fenomenu reaģēt.

Tagad psihologi un vēlēšanu pētnieki ir diezgan daudz domājuši par pretstratēģiju Trampam, saka Hiršs.

Savukārt, Markusa tam īsti nepiekrīt. Viņa apgalvo, ka varētu noticēt Trampa pārvēlēšanai, jo savulaik pārvēlēts tika arī Džordžs Bušs jaunākais. Viņa domā, ka arī Buša pārvēlēšanas laikā pretī bija vājš demokrātu kandidāts – situācija, kura valda pašlaik. Žurnālistes prāt, Džo Baidens (reālākais demokrātu pretendents uz prezidenta krēslu) ir zināms, taču tautā valda šaubas par viņa dēla iesaisti korupcijas shēmās. Turklāt viņš nebūt nav tik skaļš, kā Tramps.

Kas būs demokrātu pārstāvis 2020. gada vēlēšanās?

Markusa apgalvo, ka Džo Baidens būs demokrātu pārstāvis tāpēc, ka viņa atbalsta reitings ir visaugstākais. Par savu kandidatūru ir paziņojis arī miljardieris Maikls Blumbergs, taču demokātiem nepatīk viņa gatavība savai priekšvēlēšanu kampaņai tērēt daudz vairāk līdzekļus, nekā jebkurš cits kandidāts jebkad iepriekš. «Viņi to redz kā sava veida mēģinājumu uzvaru nopirkt. Es domāju, ka tas arī negatīvi izskatās demokrātu vēlētājiem,» saka Markusa.

Savukārt Hiršs saka, ka Blumbergs atgādinot demokrātu Trampu. Viņš cenšas sevi attēlot kā progresīvu un liberālu, taču nebūt tāds nav. Viņš jau ir paspējis pateikt ļoti interesantas lietas - piemēram, par 11. septembra terora aktiem atbildīgs ir bijis Sadams Huseins. Tieši tāpēc ir bijis nepieciešams karš Irākā. «Tas ir tāds normāls republikāņu paziņojums,» saka Hiršs. Pētnieks arī vērš uzmanību uz to, ka Blumbergs agrāk bija daļa no republikāņu partijas un viņš ir klusējis gan par uiguru tiesībām Ķīnā, gan arī uzturējis labas attiecības ar Saūda Arābijas karaļnamu. Principā, demokrātu vērtības, kuras ir svešas Trampam ir problēmātiskas arī Blūmbergam, norāda pētnieks.

Vienlaikus, Hiršs aicina pievērst uzmanību šī gada beigās/nākamā gada sākumā gaidāmajām demokrātu debatēm. Tajās var parādīties jauni kandidāti. Tikai tad tiem ir nepieciešams sevi spēcīgi parādīt. Var arī gadīties pretējais scenārijs – spēcīgie kandidāti sevi parāda vāji. Līdzīga situācija arī notika republikāņu debašu laikā pirms 2016. gada vēlēšanām. Donalds Tramps sākumā reitingos bija salīdzinoši zemā vietā, bet beigās uzvarēja atlasē.

FOTO: Pexels

ASV pēc Trampa

Abi eksperti piekrīt, ka ASV sabiedrība ir mainījusies un tai vairs nav tādas apetītes atbalstīt pasaules policista lomas spēlēšanu. Vēlētaji vairāk vēlas, lai tiktu pievērsta lielāka uzmanība iekšējām problēmām un tiktu veltīts mazāk resursu globālo izaicinājumu risināšanai.

Sabiedrības skatījumā valsts ir iesaistījusies divos nevajadzīgos karos – Irākā un Afganistānā, kuri ir prasījuši milzīgu daudzumu resursu.

Tramps šādā kontekstā vienkārši atbild uz sabiedrības pieprasījumu. Hiršs gan norāda, ka galvenie demokrātu kandidāti – Vorena un Baidens atbalsta ASV aktīvāku iesaisti pasaules vadīšanā. Tomēr viņi tāpat uzsver, ka ir jāsadarbojas ar partneriem.

Hiršs arī piekrīt tam, ka Trampa politiskais mantojums varētu būt ASV ietekmes samazināšanās pasaulē, kura izriet no viņa haotiskās ārpolitikas (neorganizēti centieni panākt Vašingtonas spēku atvilkšanu). Turklāt Tramps pats par sevi nekur nepazudīs. «Jau pagājušajās vēlēšanās viņš teica, ka neatzīs to rezultātu, turpinās tvītot, paust savu viedokli un censties ietekmēt republikāņu partiju,» pauž eksperts.

Pētnieks arī piekrīt tam, ka demokrātiem nāksies labot Trampa kļūdas.

Viņaprāt, ASV tēls jau tagad ir ievērojami pabojāts un ir samazinājies uz šo valsti ceļojošo tūristu skaits (baiļu no rasisma un citu iemeslu dēļ).

Prezidenta pēctecim šo tēlu būs atkal jāspodrina un jāsaka, ka ASV tagad ir kļuvusi citādāka. Vienlaikus liels kaitējums ir nodarīts arī ASV diplomātu kredibilitātei, jo Tramps jebkurā brīdī ar saviem izteikumiem var nojaukt jebkuru uzsākto sarunu procesu. Visbeidzot, Markusa apgalvo, ka Trampa haotiskie centieni atkāpties no dažādiem pasaules karstajiem punktiem ir sūtījuši signālu atsevišķām pasaules valstīm, ka krīzes gadījumā Vašingtona neko nedarīs.

FOTO: Reuters/LETA