Novadu reforma: ārvalstu eksperti aicinās valsti vairāk ieklausīties pašvaldībās

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Tiekoties ar Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem, viņi tiks aicināti vairāk uzklausīt pašvaldības administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, pēc sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) atklāja Eiropas Padomes (EP) Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa monitoringa eksperts, Iklas pašvaldības deputāts Marks Kolss.

Viņš atzina, ka, pirms notikusi tikšanās ar visām iesaistītajām pusēm, ir grūti izdarīt secinājumus, tāpēc plānota tikšanās arī VARAM.

Vienlaikus Kolss klāstīja, ka valdības pārstāvji tiks aicināti konsultēties ar pašvaldībām, pirms pieņem lēmumu. Jo tikai tā reforma, kas izrunāta ar iedzīvotājiem, ar vietvarām, uzskatāma par veiksmīgu.

"Konsultācijas nenozīmē tikai prezentāciju, tās nozīmē arī mācīšanos, pretējās puses argumentu uzklausīšanu," piebilda Kolss.

EK pārstāvis komentēja, ka pašvaldību skaita noteikšana ir katras valsts politiskais jautājums un izšķiršanās, un EK šajā jautājumā neiejaucas.

"Mēs centāmies maksimāli atbildēt uz visiem jautājumiem, noraksturot situāciju. Runājām par demokrātijas pamatprincipiem, nevis kādām emocionālām lietām," pēc tikšanās aģentūrai LETA pauda LPS priekšsēdis Gints Kaminskis (LZS).

Viņš norāda, ka februārī varētu būt gatavs monitoringa ekspertu ziņojuma melnraksts "ar konstatējumiem, vai Latvijā tiek vai netiek pārkāpti Eiropas vietējo pašvaldību hartas pamatprincipi".

"Katra neatkarīga valsts vēlas dzīvot demokrātiskā sabiedrībā ne tikai šodien, bet arī nākotnē. Un šie ieteikumi būs jāņem vērā jebkuram. Iepriekš uz Latviju norādīja kā uz paraugvalsti hartas principu ievērošanā, taču izrādās, ka iekšienē kādam nepatīk, ka pašvaldības ir stipras, lai gan stipras pašvaldības ir viens no demokrātijas pamatiem," uzskata LPS vadītājs.

Viņš uzvēra, ka pašvaldības nav pret administratīvi teritoriālo reformu, taču, vēlas, lai "reformas procesi virzītos uz priekšu saprātīgi un kvalitatīvi".

Jau ziņots, ka Latvijā šodien ieradušies EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa monitoringa eksperti, lai izvērtētu iespējamos pārkāpumus administratīvi teritoriālās reformas procesā. Eksperti pārbaudīts iespējamos Eiropas vietējo pašvaldību hartas pārkāpumus Latvijā, uz kuriem norādījusi LPS.

Senžerānlepijas pašvaldības priekšsēdētājs Ksavjē Kadorē, Kolss un Eiropas vietējo pašvaldību hartas neatkarīgo ekspertu grupas priekšsēdētājs Anhels Manuels Moreno-Molina jau tikušies ar LPS priekšsēdi, padomniekiem, Latvijas delegāciju EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā un jomas ekspertiem, lai analizētu notikumus, kas varētu liecināt par hartas pārkāpumiem.

Plānots, ka dienas laikā eksperti tikties arī ar Rīgas domes priekšsēdētāju Oļegu Burovu (GKR), vides un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (AP) un Finanšu ministrijas pārstāvjiem, lai uzklausītu paskaidrojumus par pašvaldību paustajām bažām.

Kā norāda Kaminskis, Eiropas vietējo pašvaldības harta, ko ir ratificējusi arī Latvija, nosaka, ka jāievēro vietējo kopienu, proti, sabiedrības tiesības lemt arī pašiem par savas teritorijas robežām. Viņš vērsa uzmanību, ka iedzīvotājiem novados un valstī kopumā ir tiesības izteikt viedokli un šis viedoklis ir jāņem vērā.

"Saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu Latvijā šobrīd tiek iets pavisam pretējs ceļš: konsultācijas ir formālas, tā arī nesniedzot konkrētas atbildes uz jautājumiem. Virzot jautājumus steidzamības kārtā, iedzīvotāju intereses bieži ir aizmirstas. Ar šādu attieksmi tiek pārkāpti demokrātijas pamatprincipi, par ko informēsim ekspertus," uzsvēra Kaminskis.

Oktobra sākumā LPS nosūtīja EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa prezidentam Andešam Knapem vēstuli "Par draudiem vietējai un reģionālajai demokrātijai Latvijā", kurā astoņās lapās izklāstīti iespējamie hartas pārkāpumi gan attiecībā uz administratīvi teritoriālo reformu, gan citiem jautājumiem.

Oktobra izskaņā kongresa 37.plenārsesijā Strasbūrā notika Monitoringa komitejas sēde, kurā Kaminskis, pamatojoties uz LPS Domes lēmumu, informēja par situāciju Latvijā saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu un iespējamiem hartas pārkāpumiem. Tā kā kongresa uzraudzības ziņojums par situāciju ar vietējo un reģionālo demokrātiju Latvijā 2018.gada martā bija pozitīvs, tad nolemts uz šībrīža situāciju reaģēt nekavējoties.

Uz augšu