OECD: Medmāsu Latvijā ir par pusi mazāk nekā vidēji ES valstīs

Doctors visit a patient at the intensive care unit of the Queen Fabiola Children's Hospital in Brussels, Monday, Nov. 25, 2013. Two committees of the Belgian Senate say the countryÕs euthanasia law should also apply to children in certain cases. A joint meeting of the chamberÕs committees of social affairs and justice on Wednesday approved the proposal. (AP Photo/Yves Logghe) / TT / kod 436

FOTO: Yves Logghe/AP

Lai gan ārstu trūkuma ziņā Latvija tikai nedaudz atpaliek no Eiropas Savienības (ES) vidējā, medmāsu daudzums Latvijā ir uz pusi mazāks nekā vidēji ES valstīs, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) "State of Health in the EU" pētījums.

Pētījuma dati norāda, ka medicīnas darbinieku skaita samazināšanos visvairāk stimulējusi 2008.gada finansiālā krīze. Tās rezultātā novērojams vislielākais kritums, jo īpaši medicīnas māsu ziņā, kuru skaits vēl joprojām sarūk. Jau 2011.gada vidū medmāsu skaits Latvijā nokritās zem 10 000 robežas, kas ir par aptuveni 500 medmāsām mazāk nekā salīdzinājumā ar 2001.gadu.

Izšķirot ārstu trūkumu pa reģioniem,  vislielākais ārstu trūkums ir tieši Pierīgā, proti, uz 1000 iedzīvotājiem tur ir tikai 1,6 ārsti.

Savukārt Zemgalē un Kurzemē šis rādītājs ir tikai nedaudz augstāks, abos reģionos uz 1000 iedzīvotājiem ir vidēji 1,9 ārsti. Tikmēr Rīgā šis rādītājs ir 6,1 ārsts uz 1000 iedzīvotājiem.

Pētījuma autori norāda, ka minētās ārstu skaita disbalanss noved pie veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas šķēršļiem reģionu iedzīvotājiem, kā rezultātā reģionu iedzīvotāju, it īpaši Kurzemē un Zemgalē, tiek stimulēti pārvākties uz Rīgu.

Autori arī atzīst valdības centienus apkarot šo problēmu, tajā skaitā, finansiālo līdzekļu novirzīšanu uz reģionālajām veselības aprūpes iestādēm un vispārējo medicīnas darbinieku atalgojumu celšanu. Tomēr arī tiek mudināts meklēt jaunus un inovatīvākus risinājumus problēmas seku mazināšanai.

Tāpat arī tiek izcelts apmaksāto medicīnas pakalpojumu trūkums, kas, pēc autoru ieskata, ir izteiktāks nekā vairumā ES valstu. Autori uzsver, ka valsts apmaksāto pakalpojumu trūkums ir it īpaši novērojams rehabilitācijas un fizioterapijas jomās, kā arī ar redzes problēmām saistītos medicīniskajos pakalpojumos.

Autori arī kritizē kvotu modeli, kas, viņuprāt, noved pie konkrētu pakalpojumu nepieejamības un garām rindām pēc noteiktiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Tomēr viņi norāda uz 2018.gada 194 miljonu papildus finansējumu, kas tika novirzīts medicīnas pakalpojumu plašākas pieejamības nodrošināšanai kā uz veiksmīgu iniciatīvu.

Tomēr autori mudina ņemt vērā medicīnas pakalpojumu pieprasījumu, ko paaugstina neveselīgs dzīvesveids. Pētījumā tiek uzsvērts, ka vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju mirst no veselības problēmām, ko izraisa tieši slikti balansēts uzturs, smēķēšana, augsts alkohola patēriņš vai neaktīvs dzīvesveids. Savukārt, izšķirot tādus faktorus kā dzimumu, parādās, ka, relatīvi pret pārējo ES, tieši vīrieši daudz biežāk kļūst par smēķētājiem, akcentē autori.

OECD "State of Health in the EU" ir šī gada 28.novembrī publicēts pētījums, kas sniedz individuālu analīzi par katras ES dalībvalsts aktuālākajām veselības nozares problēmām. Pētījums tika izveidots sadarbībā ar Eiropas Komisiju un apkopo pēdējo gadu statistikas datus.

Uz augšu