Alga 1050 eiro, bet nav, kas strādā: darbaspēks Latvijā izsmelts

Diskusijā piedalījās Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), uzņēmuma SIA "Karavela" vadītājs Andris Bite, partijas "NS Taisnīgums" vadītājs Viktors Birze. 

Pilns raidījuma ieraksts pieejams šeit:

Galvenais

Uzņēmējiem nav citas izejas

10. decembrī valdība atbalstīja vairāku Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas atvieglos birokrātiskos šķēršļus viesstrādnieku nodarbināšanai Latvijā. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens uzsvēra, ka šie grozījumi bija nepieciešami, jo šobrīd daudzi Latvijas uzņēmēji faktiski esot bezizejas situācijā.

“Ko darīt uzņēmējam, ja viņam nav iespējams nodarbināt vietējo darbaspēku?” retoriski vaicāja Ģirģens.

Viņa teikto papildināja uzņēmējs, zivju pārstrādes uzņēmuma “Karavela” vadītājs Andris Bite. Viņaprāt, “darbaspēka resurss Latvijā ir izsmelts”. Uzņēmējs skaidroja, ka darbaroku piesaiste no ārzemēm viņam bijis piespiedu solis.

“Mēs sākām piesaistīt ārzemju darbaspēku tikai tāpēc, ka pusgada laikā pie mums atnāca 3-4 cilvēki. Pie noteikuma, ka mums cehā vienkāršā darba darītājam maksā Latvijas vidējo darba algu – 1050 eiro mēnesī bruto.

Kad es konstatēju, ka mēs atkal pieņemam darbā un tolerējam dzērājus un sliņķus (un mēs viņus nelaižam vaļā, jo nav ko viņu vietā paņemt), tikai tad mēs sākām piespiedu kārtā ievest to darbaspēku,” stāstīja Bite.

Otrkārt, minētie MK noteikumu grozījumi risināšot situāciju, kurā darbaspēks no trešajām valstīm Latvijā nonāk, piemēram, caur Lietuvas vai Polijas personāla atlases uzņēmumiem. Rezultātā nodokļi netiek maksāti Latvijā.

“Tikai tāpēc, ka mums ir šie birokrātiskie šķēršļi, ir jāizmanto sistēma, kurā nodokļi par viņiem [viesstrādniekiem] aiziet uz Poliju vai Lietuvu,” sūdzējās Andris Bite.

Bites uzņēmumā šobrīd nodarbināti vairāk nekā 60 Ukrainas pilsoņi. Saskaņā ar viņa teikto, šogad par šiem strādniekiem uzņēmējs samaksājis apmēram 500 000 eiro tiešos nodokļos, kas aiziet uz citām valstīm.

Bažas par latvisko identitāti un drošības riskiem

Viktors Birze bija tas cilvēks, kas 10. decembrī, dienā, kad valdība mazināja birokrātiskos šķēršļus viesstrādnieku piesaistei, pie Ministru kabineta ēkas organizēja protesta akciju pret šiem priekšlikumiem. Pirms šīs akcijas, 6.decembrī, savā sociālā tīkla Facebook profilā Birze publicēja aicinājumu uz protesta akciju ar komentāru:

“Ja salīdzinu tagadējo Rīgu, kaut vai ar desmit gadus nesenu pagātni. Toreiz eksotiska paskata ārzemnieki bija liels retums, tagad, nepārspīlējot, jāsaka - pastaigājoties pa centru, teju katrs desmitais ir musulmanis, aziāts vai nēģeris.”

Vaicāts, vai protesta iemesls drīzāk nav iecietības trūkums pret konkrētu tautību pārstāvjiem un vai minētais ieraksts viņam nešķiet aizvainojošs, Birze atbildēja, ka “sauc lietas tā, kā viņas redz”.

Politiķis uzskata, ka Latvija, tāpat kā jebkura cita nacionāla valsts, vislabāk attīstās, kad “etniskais sastāvs ir iespējami viendabīgs”.

Uz jautājumu, kāpēc, viņaprāt, globalizācijas procesi (tajā skaitā viesstrādnieku piesaiste no trešajām valstīm) ir slikta lieta, Birze norādīja, ka tie esot draudi latviskajai identitātei. Uz jautājumu, kādā veidā, piemēram, Latvijā mītošie indiešu studenti apdraud viņa identitāti, Birze sākumā vairījās atbildēt konkrēti, bet pēc tam atsaucās uz citu Eiropas valstu piemēriem.

“Tas, kas jau notiek Rietumeiropā, [tā saucamās] “no go” zonas. Tas ir sākums tam, kas jau notiek Lielbritānijā un Francijā. Cilvēki vairs nevar mierīgi apmeklēt Ziemassvētku tirdziņus, viņus ir jāsargā bruņuvestēs tērptiem militāristiem no teroristu uzbrukumiem,” skaidroja Birze.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens uzsvēra, ka Latvijas drošības iestādes pārbauda ieceļotājus. Viņš stāstīja, ka, izstrādājot likumprojektus Iekšlietu ministrijā, Valsts drošības dienests (VDD) pēc nepieciešamības gatavo atzinumus. Savukārt, izskatot vīzu un uzturēšanās atļauju pieteikumus, cilvēkus pārbauda vismaz divas reizes. Ministrs piebilda, ka esot atsevišķs “riskanto valstu” saraksts. Cilvēkus, kas ieceļo no šīm valstīm Latvijā, pastiprināti pārbauda. Reizi trijos gados VDD pārskata šo valstu sarakstu.

Turklāt iekšlietu ministrs aicināja nejaukt viesstrādniekus ar patvēruma meklētājiem vai ekonomiskajiem migrantiem.

“Nevienu mēs šeit nevedam uz pastāvīgu dzīvi."

"Ja nav vietējā darbaspēka, man nepieciešamais speciālists izdara darbu, samaksā nodokļus, brauc projām. Un šeit nevajag jaukt visu vienā katlā, ko brīžiem dara ar patvēruma meklētājiem plašākā izpratnē. Tas ir pavisam cits imigrācijas veids,” atzīmēja Ģirģens.

Arī uzņēmējs Andris Bite aicināja nebaidīties no viesstrādniekiem.

“Tiem, kas atbrauc no Polijas vai no Lietuvas, ja nemaldos, pēc 3 mēnešiem ir jāaizbrauc vismaz uz 3 mēnešiem mājās. Un tas strādā perfekti,” pārliecināts uzņēmējs.

“Kad jāpienes māsiņai ēdamais slimnīcā vai sanitārei jāsavāc aiz pacienta, tad gan šis stāsts par ādas krāsu vai ticību parasti beidzas,” secināja Bite.

Mobilitātes problēmas un ilgstošais bezdarbs

Komentējot situāciju ar darbaspēka pieejamību Latvijā, Viktors Birze norādīja uz problēmām, kas saistītas ar mobilitāti. Piemēram, ja vietējais iedzīvotājs grib pārcelties no reģiona un strādāt Rīgā, tad naudas dzīvošanai bieži vien nepietiek, jo dzīves izmaksas ir augstas, salīdzinot ar atalgojumu. Savukārt ārzemnieki, viņaprāt, gatavi samierināties ar daudz sliktākiem sadzīves apstākļiem.

Runājot par mobilitāti, Andris Bite stāstīja, ka viņa uzņēmums esot pat nodrošinājis savus darbiniekus ar kopmītnēm. Darbinieki esot vesti strādāt uz Rīgu arī no liela attāluma. Tomēr šis resurss, kā saka uzņēmējs, esot izsmelts.

Uz to Birze atbildēja, ka tādā gadījumā ir jāaizdomājas par šādas uzņēmējdarbības dzīvotspēju.

Neskatoties uz daudzām domstarpībām, raidījuma beigās visi diskusijas dalībnieki piekrita, ka ir jārisina darbaspēka mobilitātes problēma valsts iekšienē. Tāpat ir jāizdomā risinājumi, kā efektīvāk pārkvalificēt ilgstošos bezdarbniekus, kas arī ir nopietna Latvijas tautsaimniecības problēma.