Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2019/07/24/12399183t1hed1b.jpg)
Valsts prezidents Egils Levits pēc ievēlēšanas pārsteidzis ar savām uzrunām un tajās izmantotajiem, nedzirdētajiem vārdiem. Piemēram, vienvērtīgs, likteņkopība, turpinātība - tā esot viņa radošā izpausme. LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” skaidroja, ko par to saka valodnieki.
“Valodas jaunrade ir katra cilvēka uzdevums, un es arī labprāt to daru, es saskaitīju kopā, esmu kādus 12 jaunvārdus radījis, kas ir iegājušies latviešu valodā. Domai attīstoties, ir jāatrod jauni vārdi, kas apraksta šo domu. Un vienvērtīgs ir viens no tiem. Tas ir - visi ir vienlīdz vērtīgi. Tātad vienvērtīgi,” tā intervijā LTV stāstīja prezidents.
Literatūrzinātniece, valodniece, publiciste, Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule atzina, ka šādi jaunvārdi “bagātina valodu un, redz, - ir par ko padomāt [..] tiem, kas klausās runu. Tātad tā runa nav bijusi būvēta uz vārdiskiem štampiem, stereotipiem, uz klišejām.”
Arī Latviešu valodas un literatūras skolotāja, dzejniece, RD deputāte Iveta Ratinīka arī piekrīt, ka Levita uzrunas ir valodas ziņā bagātas.
“Turpinātība ir labs veids, kā rakstīt ilgtspēju un raksturot ilgtspēju un šādus jēdzienus,” sprieda Ratinīka.
“Vispār ārzemju latvieši daudz vairāk domā, kā aizstāt svešvārdus ar latviskiem vārdiem - visu cieņu,” sacīja Janīna Kursīte-Pakule.
“Atjaunotne ir jau [iepriekšējā] gadsimta sākumā tekstos lietots vārds, un sākotne arī. Tad es neredzu tur nekādu problēmu. Likteņkopība vispār izklausās pēc 19. gadsimta vārda,” atzina Ratinīka.
“Likteņkopības vietā var teikt kopīgs liktenis, bet kāpēc ne?” jautāja Kursīte-Pakule.
“''Atjaunotne'' ir retāks vārds, un tas nāk no Raiņa. ''Sākotne'' vispār nav rets vārds, tas tiek lietots ļoti spilgti, lai iekļautu divas vārda nozīmes “sākums” un “izcelsme”, un tāpēc filoloģiskajos pētījumos tas ir diezgan normāls, norādīja Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, pēc izglītības valodniece, filoloģijas doktore.
“Tad gan man bija jāpadomā, un tas laikam ienācis, burtiski tulkojot no vācu valodas. Līdzvērtīgs - salīdzināms, bet vienvērtīgs… Es tā saprastu, ka vienvērtīgs ir viens pret vienu,” skaidroja Kursīte-Pakule.
Bet Šuplinska atzina, ka tieši šo vārdu “līdz galam, godīgi sakot, nemaz neuztvēra”. “Vienvērtība”, varbūt - unikāla vērtība, varbūt vienāda vērtība? Kas tur īsti domāts? Pārbaudīju vārdnīcā - izrādās, nekas jauns - vienvērtīgs, līdzvērtīgs - ir latviešu literārajā valodā jau sen ir iekļauts, norādīja ministre.
“Īstenībā tiešām salīdzināju, un vārdnīcā pašlaik nav tikai viena vārda, un tas ir “valstsgriba”,” pastāstīja Šuplinska
“Kas ir “valstsgriba”? Valstsgriba ir katra indivīda apņemšanās, pirmkārt, būt valstī, saprast, ka tā ir neatkarīga valsts, un treškārt - būt atbildīgam par to,” skaidroja ministre.