Eiropas Parlaments aicina Krieviju atcelt likumu par "ārvalstu aģentiem" (2)

Šodien pieņemtajā rezolūcijā, EP prasa Krievijai atcelt tiesību aktu, kas no 2012.gada pieprasa nevalstiskajām organizācijām, kas saņem ārvalstu finansējumu vai nodarbojas ar "politiskām darbībām", reģistrēties Krievijas Tieslietu ministrijā kā "organizācijām, kas pilda ārvalstu aģentu funkcijas".

Tāpat EP deputāti pauž bažas par nesen veiktajiem grozījumiem šajā likumā, kas paplašina tā darbības jomu un ļauj varas iestādēm "stigmatizēt" un vajāt arī blogerus, aktīvistus, ārštata žurnālistus un citus.

EP deputāti uzsver, ka likumu izmanto arvien biežāk, lai sodītu un vajātu Krievijas nevalstiskās organizācijas (NVO) un pilsoniskās sabiedrības aktīvistus.

Krievijas 2012.gada "ārvalstu aģentu likums" un 2015.gada "nevēlamu organizāciju likums" Krievijas ģenerālprokuroram sniedz pilnvaras bez tiesas procesa aizliegt starptautiskās organizācijas, kuras tiek uzskatītas par "nevēlamām".

Saskaņā ar šo likumu aptuveni 80 NVO, tostarp gandrīz visas vadošās cilvēktiesību NVO Krievijā, tiek uzskatītas par "ārvalstu aģentiem". Par "ārvalstu aģentiem" pasludināti arī desmit plašsaziņas līdzekļi, kas saistīti ar radio "Brīvā Eiropa" vai "Amerikas balss".

Kopš 2014.gada "ārvalstu aģentu" sarakstā ir iekļautas arī desmitiem organizāciju, kas nodarbojas ar vides aizsardzības jautājumiem, un daudzas no tām nācies slēgt, lai izvairītos no tā, ka tās tiek klasificētas kā "ārvalstu aģenti", vai tādēļ, ka tās nespēja samaksāt naudas sodus.

2019.gada 21.novembrī Krievijas Parlaments apstiprināja jaunākos grozījumus likumā par "ārvalstu aģentiem", ar kuriem "ārvalstu aģentu" statuss tiek paplašināts, iekļaujot tajā privātpersonas, tostarp blogerus un neatkarīgos žurnālistus.

Likums nosaka arī īpašas prasības publikāciju reģistrēšanai un uzskaitei, kā arī minēto noteikumu neievērošanu pasludina par noziedzīgu nodarījumu, ieskaitot sankciju iespēju ar lieliem administratīviem naudas sodiem vai brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.