Kāpēc austeres pilnmēnesī aizveras un citi savādi fakti par Mēness ietekmi uz dzīvniekiem

Jaunākie pētījumi pierāda, ka daudziem dzīvnieku tipiem to bioloģiskais pulkstenis ir pielāgots mēness cikliem. Tas rezultātā šajos dzīvniekos izraisa visai dīvainu uzvedību pilnmēness laikā, vēsta "National Geographic".

Līdz ar jūras dzīvnieku dzīves apslēpto aspektu atklāšanu zinātnieki arī labāk noskaidroja, kā darbojas diennakts iekšējais pulkstenis cilvēkos un dzīvniekos.

Pirmie šāda veida iekšējie pulksteņi evolucionēja okeānos, tāpēc to pētīšana jūras dzīvniekos var zinātniekiem atklāt daudz jauna par to, kā šie pulksteņi evolucionēja, kā tie darbojas un kā mijiedarbojas viens ar otru.

Zooplanktons

Šie sīkie dzīvnieki piedalās pasaules lielākajos migrācijas procesos, kas norisinās katru nakti, zooplanktonam uzpeldot ūdens virspusē, kur tas barojas ar aļģēm. Miniatūrie dzīvnieki ir barības avots daudziem lielākiem dzīvniekiem, kas medī, izmantojot redzi, tāpēc zooplanktons saullēktā dodas atpakaļ dzelmē.

Plēsēji tiem seko līdz brīdim, kad pazūd gaisma. Tam nepieciešams sarežģīts diennakts ritms, ko parasti regulē saule. Tiesa, Arktikā, kur ziemas saule nav redzama mēnešiem ilgi, atsevišķs zooplanktons savu diennakts ritmu ir noregulējis pēc mēness.

Kad virs Arktikas ir ziemas pilnmēness, tas virs horizonta paliek vairākas dienas, kuru laikā zooplanktons nonirst dzelmē, lai nebūtu sasniedzams plēsējiem. Savukārt, kad mēness ir norietējis, zooplanktons iznirst virspusē, ievērojot mēness lēkta un rieta ciklu.

Austeres

Austerēm, kuras atveras, lai barotos un nārstotu, arī piemīt mēness ritms, noskaidrots jaunā pētījumā.

Nesenā eksperimentā franču pētnieki uzmanīgi novēroja, cik plati ducis austeru atvērās 3,5 mēnešus ilgā laika periodā. Pētnieku komanda izmantoja īpašu ierīci, kas katras divas sekundes izmērīja austeres atvērumu, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Biology Letters”.

Viņi atklāja, ka divi austeru tipi Francijas dienvidrietumu piekrastē bija ievērojami platāk atvērušies jauna mēness laikā, bet ciešāk pilnmēness laikā. Turklāt austeres arī prata noteikt mēness fāzes, pēc kurām vadoties, atvērās platāk vai aizvērās ciešāk.

Nav zināms, kāpēc austeres tā uzvedas, lai gan tas varētu būt tādēļ, ka jauna mēness laikā apkārtnē var būt vairāk aļģu.

Palola tārpi

Austeres, koraļļi un citi okeāna dzīvnieku tipi vairojas nārstojot, tomēr palola tārpi, kas dzīvo siltākos okeāna ūdeņos, rāda nedaudz ekstrēmāku vairošanās piemēru. Proti, lielāko daļu savas dzīves tie barojas ar organiskām vielām, kas atrodas okeāna gultnē vai uz koraļļiem, bet Austrālijas pavasarī septembra sākumā to ķermeņa aizmugure pārvēršas par oliņu vai spermas maisu. Divu dienu laikā oktobrī šis maiss nokrīt no tārpa un, izmantojot “aci”, uzpeld ūdens virspusē – pretī mēness gaismai. Tieši pēc mēneša tas tiek atkārtots.

Raibā jūras uts

Arī raibā jūras uts (Eurydice pulchra) ietekmējas no mēness. Šīs sīkās radības aprok sevi plūdmaiņu zonā, kas ir pārklāta ar ūdeni paisuma laikā, bet sausa bēguma laikā. Tām ir iekšējais mēness pulkstenis, pēc kura tās vadās un aktivizējas 12,4 stundu intervālos.

Jūras utis arī ir aktīvākas pilnmēness un jauna mēness laikā, tomēr tām ir arī ar sauli saistīts ikdienas cikls: dienas laikā tās kļūst tumšākas, lai aizsargātos no saules stariem, bet naktī tās ir bālākas.

Liedaga lēcējvēzis

Vēl viens nepietiekami novērtēts radījums, kas mīt Lielbritānijas pludmalēs, ir liedaga lēcējvēzis (Talitrus saltator).

“Ja tu to iztraucē dienas laikā, tas migrē atpakaļ krastā un aprok sevi smiltīs, bet, ja tu to iztraucē naktī, tad tas dodas barības meklējumos, kas izskalota krastā,” skaidroja jūras biologs Deivids Vilkoksons.

Zinātnieki iepriekš domāja, ka vēžveidīgie izmanto savas antenas, lai orientētos pēc saules, tomēr, kad Vilkoksons ar kolēģiem šīs antenas vēžveidīgajiem noņēma, to orientēšanās spējas dienā nezuda. Iespējams, orientēšanās nolūkos tie izmantoja smadzenes un gaismu. Tomēr naktī, kad gaismas nebija, bez antenām radījumi bija pilnīgi nevarīgi.