/nginx/o/2019/09/13/12554881t1hb41f.jpg)
Pēc Valsts meža dienesta (VMD) aplēsēm Latvijā pašlaik mitinās ap 1200 vilku un 1400 lūšu. Šajā medību sezonā drīkst nomedīt kopskaitā 280 vilkus – tāpat kā iepriekš. Lūšu nomedīšanas apjoms samazināts līdz 100, lai gan jau daudzus gadus sezonā drīkstēja nomedīt 150 lūšus. Pēc zinātnieku aplēsēm, lūšu populācijai Latvijā pašlaik ir vislabākais stāvoklis pēdējo simts gadu laikā. Toties aļņiem, staltbriežiem un stirnām nomedīšanas apjoms palielināts, jo pieaudzis šo dzīvnieku skaits.
Vilku nomedīšanas apjoms nemainās jau trešo sezonu – 280 dzīvnieki. Tieši tik vilku ik gadu arī tiek nomedīti. Nedaudz vairāk – 300 vilku drīkstēja medīt 2016/2017. gadā. No 150 atļautajiem lūšiem pērn tika nomedīti 145, aizpērn -140, iepriekš – 125. Plēsēju - vilku un lūšu populācijas tiek vērtētas kā stabilas.
Tātad plēsēji atšķirībā no citiem meža dzīvniekiem tiek nomedīti izsniegto atļauju apjomā.
Mednieku vidū lūsis tiek uzskatīts par ekskluzīvu medījumu, jo kaķveidīgo dzīvnieku nav viegli nomedīt. Īpašas iemaņas prasa arī vilku medības, jo šie plēsēji mežā lieliski maskējas.
2019./2020. gada medību sezonā drīkst vairāk medīt aļņus, staltbriežus un stirnas, toties mežacūku nomedīšanas apjoms samazināts. Salīdzinot ar iepriekšējo medību sezonu, palielinājies staltbriežu un stirnu skaits, bet aļņu un mežacūku skaits saglabājies līdzšinējā līmenī, norāda VMD.
Dzīvnieku skaita palielināšanās pārsvarā saistīta ar pieaugušo lauksaimniecības un mežsaimniecības intensitāti Latvijā, kā rezultātā dzīvniekiem pieejams vairāk barības lauksaimniecības kultūrās un meža jaunaudzēs.
Par labu dzīvnieku skaitam nākušas arī pēdējo gadu maigās ziemas.
Rezultātā pieaudzis arī dzīvnieku nodarīto postījumu apjoms lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Izņēmums ir mežacūkas, kuru skaitu pēdējos gados krasi samazinājis Āfrikas cūku mēris.
Vilku un lūšu populācijas pēdējos gados tiek vērtētas kā stabilas, skaidro Valsts meža dienesta Medību daļas speciālists Ilgvars Zihmanis. Vērtējot lielo plēsēju skaitu, Valsts meža dienests vadās pēc Zemkopības ministrijas apstiprinātas medījamo dzīvnieku populāciju stāvokļa novērtēšanas un pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanas metodikas. Saskaņā ar Valsts meža dienesta vērtējumu, kas tiek veikts pavasarī, Latvijā pašlaik mitinās ap 1200 vilku un 1400 lūšu.
Precīzu plēsēju skaitu noteikt ir grūti, jo precīza indivīdu uzskaite ir ļoti dārga un darbietilpīga procedūra, kuru atmaksājas veikt vienīgi noteiktās teritorijās zinātniskiem mērķiem.
Kopš 2018. gada februāra Valsts meža dienests ievāc datus par lielo plēsēju klātbūtnes pazīmēm piemēram, pēdu nospiedumiem vai tiešiem novērojumiem, kuros fiksēts laiks un pazīmes atrašanās vieta.
Šie “pēdu dati” gan raksturo nevis plēsēju skaitu, bet plēsēju izplatību.
Tomēr savienojumā ar citiem datiem “pēdu dati” padara precīzāku arī dzīvnieku skaita vērtējumu un palīdz labāk novērtēt populāciju attīstības tendences.
Latvijā kompensācijas par lielo plēsēju nodarītajiem postījumiem netiek maksātas, atšķirībā no Igaunijas, kur šādu kompensāciju maksāšana noteikta ar likumu,stāsta Ilgvars Zihmanis. Līdz ar to lopkopjiem trūkst motivācijas ziņot VMD par lielo plēsēju uzbrukumiem, jo daļa no viņiem uzskata šo procedūru par pārāk birokrātisku un laikietilpīgu. Neraugoties uz to, dienests tomēr aicina ziņot par lielo plēsēju uzbrukumiem lauksaimniecības dzīvniekiem, jo uzbrukums, par kuru Valsts meža dienests sastādījis aktu, tiek oficiāli atzīts par notikušu.
Pēdējo gadu laikā lopkopji par lielo plēsēju uzbrukumiem gan sākuši ziņot aktīvāk.
