Levits uzsver Satversmes tiesas ieguldījumu tiesiskās sistēmas attīstībā

Prezidents norādīja, ka ST atskats uz aizgājušo gadu ļauj saskatīt gada aktualitātes un ST jaunākās atziņas. Kā uzskata Valsts prezidents, ļoti svarīgs ir fakts, ka ST sava darba aktualitātes skaidro gan citiem konstitucionālajiem orgāniem, gan sabiedrībai. Viņš akcentēja, ka ST atziņas nevar palikt tikai uz papīra, bet tās ir nepieciešams īstenot praksē.

Levits ieskatā, ST darbībā pērn iezīmējās divi virzieni - tikuši pieņemti spriedumi, kas vērsti uz solidaritātes veicināšanu, un spriedumi, kas saistīti ar labu likumdošanas praksi.

Kā piemēru pirmajam virzienam Levits minēja spriedumus, kas saistīti ar pārēju uz izglītību valsts valodā. Viņš minēja, ka no ST spriedumiem izriet, ka šī reforma ir vērsta uz solidaritātes veicināšanu valstī. Savukārt otrajā virzienā Levits izcēla, ka ST ir konstatējusi daudzas nepilnības un tieši to novēršana ir valdības un Saeimas uzdevums. "ST ir devusi būtisku ieguldījumu tiesiskās sistēmas uzlabošanā," uzsvēra Valsts prezidents. 

Levita skatījumā, četri tiesiskuma ienaidnieki ir tiesiskais nihilisms, tiesību formāla piemērošana, tiesību apiešana un tiesību ļaunprātīga izmantošana.

Savukārt ST priekšsēdētāja Ineta Ziemele norādīja, ka tehnoloģiju laikmetā ST vajag strādāt pie tā, lai uzrunātu sabiedrību un sargātu valsts tiesības un brīvības, kā arī stiprinātu valsts imunitāti no apdraudējumiem, kas saistīti ar tehnoloģiju attīstību.

Viņa savā uzrunā apskatīja vairākas individuālās ST pērn skatītās lietas, kā arī atzīmēja, ka pērn konkretizējusi jautājumus, kas saistīti ar cilvēka cieņu Latvijā. Viņa atzīmēja, ka tieši cilvēka cieņa ir jāaizsargā gan attiecībās starp cilvēku un valsti, gan cilvēku savstarpējās attiecībās.

Jau ziņots, ka ST saņemts mazākais pieteikumu skaits pēdējo desmit gadu laikā - 182, savukārt ierosinātas 32 lietas, bet izskatītas 20 lietas, lasāms ST pārskatā par 2019.gada darbu. Salīdzinoši 2018.gadā tiesā tika saņemti 183 pieteikumi, bet ierosinātas tika 23 lietas.

Pēc konstitucionālās sūdzības pērn ierosinātas 22 lietas, pēc tiesas pieteikuma - četras, pēc tiesībsarga pieteikuma - trīs, pēc 20 Saeimas deputātu pieteikuma - divas, bet viena lieta ierosināta pēc pašvaldības domes pieteikuma.

ST pērn izskatīja 20 lietas. Spriedumi pieņemti 17 lietās, bet trīs lietās izbeigta tiesvedība. Vienā lietā tiesvedība apturēta sakarā ar jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Spriedumos izvērtēta 38 tiesību normu satversmība, 23 tiesību normas atzītas par atbilstošām, savukārt 15 - par neatbilstošām Satversmei. Deviņiem spriedumiem tiesneši pievienojuši atsevišķās domas.

Visvairāk lietu ierosinātas par normu atbilstību Satversmes 92.pantam, kas paredz, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.

Tāpat bieži tiesā vērtēta normu atbilstība Satversmes 1.pantam, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.