Austrālijas ugunsgrēki skāruši miljardu dzīvnieku; vairākām sugām draud izmiršana (4)

TVNET/The Washington Post
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: EPA/Scanpix

Sidnejas Universitāte aplēsusi, ka Austrālijas ugunsgrēkos līdz šim cietis vai gājis bojā vairāk nekā miljards zīdītāju, putnu un rāpuļu, turklāt dažas retas sugas varētu būt iznīcinātas pilnībā, vēsta "The Washington Post".

"Runa nav tikai par koalām, bet par zīdītājiem, putniem, augiem, sēnītēm, citiem bezmugurkaulniekiem, abiniekiem, baktērijām un mikroorganismiem, kas šīm ekosistēmām ir ārkārtīgi nozīmīgi," norāda Jaunanglijas ekologs Manu Saunderss. 

Pat ja atsevišķi sugas īpatņi izdzīvo, dabīgās vides nopostīšana tik un tā apdraud sugas pastāvēšanu. 

Par Austrālijas ugunsgrēku skumjākajiem simboliem kļuvuši apdeguši ķenguri un koalas, taču šīm sugām izmiršana nedraud. No bioloģiskās daudzveidības viedokļa lielāks pamats bažām ir mazāk zināmās dzīvnieku sugas, kas ugunsgrēkos varētu būt zudušas uz visiem laikiem.

Foto: Reuters/ScanPix

Viena no tām ir Austrālijas somainās peles (Sminthopsis) - suga, kas bija apdraudēta jau pirms ugunsgrēkiem. Ugunsnelaime aptver visu somaino peļu apdzīvoto areālu.

Apdraudētas arī tādas sugas kā garkājainais potorū (Potorous longipes), kas apdzīvo mitros meža reģionus, kuri varētu tā arī nekad neatkopties pēc postošajiem ugunsgrēkiem, un spīdīgais melnais kakadū (Calyptorhynchus lathami), kas pārtiek tikai un vienīgi no ugunsnelaimē nodeguša koka sēklām.

Domājams, ka bojā gājuši arī desmitiem miljoni insektu. Zinātnieki klasificējuši tikai apmēram 20 līdz 30% no visām kontinentā sastopamajām kukaiņu sugām, tāpēc daudzas varētu izmirt neatklātas.

Sidnejas Universitātes ekoloģijas profesors Kristofers Dikmans sākotnēji lēsa, ka ugunsgrēki skāruši ap 500 000 dzīvnieku, taču tagad divkāršojis savas aplēses.

Cieš ne tikai savvaļas dzīvnieki, bet arī mājlopi. Lauksaimniecības amatpersonas norāda, ka līdz ugunsgrēku apdzišanai bojā ies vismaz 100 000 lopu. Lauksaimnieki ziņo, ka viņu mājlopi apdeguši un govis nebaro teļus, jo tām ir apdegumi uz tesmeņiem.

Nodegušajās teritorijās dzīvniekiem nav barības, ūdens un iespējas paslēpties. Tie kļūst par plēsīgo sugu upuriem.

Kad ugunsgrēki beigsies, jāpalīdz palikušajām dzīvnieku sugām, norāda pētnieki. Tas nozīmē plēsēju izskaušanu, ekosistēmas atjaunošanu un apdraudēto sugu īpatņu kontroli, lai tie atkal varētu savairoties. Zinātnieki norāda, ka nepieciešama arī izlēmīgāka rīcība pret klimata pārmaiņām.

Komentāri (4)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu