Zolitūdes traģēdijas krimināllietā pēdējo vārdu apsūdzētie varēs sacīt februāra sākumā
Noslēgtas tiesu debates

Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņas pasākums.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Laika posmā no 2019.gada 26.novembra līdz 2019.gada 10.decembrim Zolitūdes traģēdijas krimināllietā turpinājās tiesas debates. Pēc tiesas debatēm procesa dalībieki informēja tiesu par savu vēlmi īstenot tiesības uz repliku. Otrdien tika noslēgtas tiesu debates un tika pasludināts pārtraukums.

Pēdējo vārdu teikt apsūdzētajiem būs iespējams 4.februārī.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.

Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.

Laika posmā no 2019.gada 26.novembra līdz 2019.gada 10.decembrim turpinājās tiesas debates, kurās savas aizstāvības runas teica vēl 7 (septiņi) apsūdzēto personu aizstāvji un 5 (pieci) juridisko personu aizstāvji.

Pēc tiesas debatēm procesa dalībieki informēja tiesu par savu vēlmi īstenot tiesības uz repliku, kuras procesuālā būtība izpaužas tiesas debašu dalībnieka iespējā īsā izteikumā paust reakciju uz pārējo tiesas debašu dalībnieku runām, par kurām vēl nav bijis iespējas izteikties.

Valsts apsūdzības uzturētāji norādīja iemeslus, kas viņiem liedza teikt repliku konkrētajā brīdī - 2019.gada 10.decembra tiesas sēdē, un nepieciešamo laiku, lai sagatavotos replikām. Tādējādi tiesa, nodrošinot tiesas debašu dalībnieku procesuālo tiesību īstenošanas iespēju, izvērtēja valsts apsūdzības uzturētāju norādītos iemeslus tam, kādēļ viņiem nav iespējams īstenot tiesības uz repliku konkrētajā brīdī, un atzina tos par pamatotiem.

Pēc aizstāvības runu uzklausīšanas, prokurori savā replikā norādīja, ka paustie pārmetumi par apsūdzību, ekspertīzēm, ekspertiem, ekspertīzes laikā piesaistītajiem pierādījumiem ir atspēkoti.

Prokurori norādīja, ka joprojām apsūdzība ir pamatota. Tāpat, pretēji apsūdzētu pušu paustajam, eksperti bija kompetenti.

No cietušo pārstāvjiem bija ieradusies Baiba Mūrniece, kura norādīja, ka pilnībā pievienojas prokuru replikai.

Dmitrijs Skačkovs, Gulbja aizstāvis, teica, ka galvenais ir nepieļaut nevainīga cilvēka notiesāšanu.

Viņš norādīja, ka apsūdzības runā, replikā netika analizēto nodarījuma sastāvs, netika pateikts, kāpēc tieši Gulbim vajadzēja dot negatīvu atzinumu par kontrukcijām. Juridiski pamatotu argumentu neesot, norādīja Skačkovs.

Pret Gulbi neesot nekādu pierādījumi, argumenti, kas ļautu viņu apsūdzēt par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.

Skačkovs pauda uzskatu, ka Gulbim nebija pienākuma dot negatīvu atzinumu, kas viņam tiek pārmests, viņš arī pats savās liecībās esot norādījis, ka pilnu projekta ekspertīzi nav uzņēmies.

Skačkovs arī norādīja, ka tās liecības, kuras Gulbis sniedzis kā liecinieks, nedrīkst ņemt vērā.

Savā replikas noslēgumā Skačkovs lūdz pilnībā attaisnot Gulbi.

Arī Kalinkas aizstāvis norādīja, ka Kalinka ir pilnībā attaisnojams, jo neesot pierādīta viņa vaina. Savukārt Kumpiņa aizstāvis teica, ka apsūdzības uzturētāju replikā netika atspēkots neviens aizstāvības arguments. Apsūdzības uzturētāji cenšoties manipulēt ar faktiem, norādīja aizstāvis.

Raugoties optimistiski, tiesa pieļauj, ka lietu pirmās instances tiesā varētu pabeigt iztiesāt 2020.gada pirmajā pusē.

Pērn novembrī apritēja seši gadi kopš Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Policija un prokuratūra pirmstiesas izmeklēšanu veica aptuveni divus gadus, savukārt tiesas process patlaban ilgst trīs gadus un septiņus mēnešus.

Jūnijā prokuratūra pabeidza savu debašu runu, izsakot arī viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru. Tiesas debates ir viens no noslēdzošajiem posmiem lietas izskatīšanas procesā.

Tikmēr Zolitūdes traģēdijā cietušo biedrība "Zolitūde 21.11." uzskata, ka ir vērojama tiesas procesa vilcināšana, tāpēc, protestējot pret ilgo iztiesāšanas procesu, biedrība pērn nerīkoja Zolitūdes traģēdijas piemiņas pasākumus.

2013.gada 21.novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, prokuratūra apsūdzības izvirzījusi piecām personām.

Uz augšu