Daugavpils Universitātes studenti piketēs pret universitātes statusa atņemšanu

FOTO: Ivars Soikāns/LETA

Mēneša beigās, 29.janvārī, Daugavpils Universitātes (DU) studenti organizēs piketu pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņojumu par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu, kas neparedz DU universitātes statusu.

Kā liecina Daugavpils mēra Andreja Elksniņa (S) "Facebook" kontā publicētā informācija, arī mērs ir ticies ar universitātes studentiem un uzskata, ka "nav nekāda pamata pilsētai atņemt universitāti".

"Izglītības ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) pozīcija ir destruktīva un neatbilst vesela reģiona interesēm," norāda mērs.

Pikets notiks 29.janvārī plkst.12 pie vecā DU korpusa.

Kā ziņots, janvāra sākumā DU Studentu padome aicināja studējošos izteikt viedokli par IZM konceptuālo ziņojumu, saskaņā ar kuru DU nekvalificējas universitātes statusam.

IZM ziņojumā prezentēta augstākās izglītības iestāžu tipoloģija pēc noteiktiem kritērijiem. Saskaņā ar ziņojumu DU nekvalificējas universitātes statusam neatbilstoša studējošo skaita dēļ, kas nozīmē universitātes reorganizāciju par augstskolu. 

DU izplatītajā aptaujā studenti tika aicināti atbildēt uz jautājumu, vai atbalsta IZM paredzēto augstākās izglītības iestāžu tipoloģiju un iespējamo DU statusa maiņu no universitātes uz augstskolu. Tāpat studējošajiem bija jāatbild, vai statusa maiņa varētu ietekmēt viņu karjeras attīstību, universitātes turpmāko attīstību, Austrumlatvijas reģiona konkurētspēju vai arī neietekmēs neko.

Arī studējošie kritizē IZM 

Arī studējošie kritizē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto ziņojumu par augstskolu pārvaldības maiņu, tajā saskatot pārāk daudz nepilnību.

Kā informēja Latvijas Studentu apvienībā (LSA), sestdien norisinājās LSA domes sēde, kurā ilgās diskusijās studējošie vienojās, ka neatbalsta ministrijas sagatavoto konceptuālā ziņojuma "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu" projektu, kurā izteikti priekšlikumi ne vien augstskolu pārvaldības modeļa izmaiņām, bet arī augstskolu tipoloģijas izmaiņām.

Apvienības prezidente Justīne Širina atklāja, ka kopumā studenti nav pret pārmaiņām augstskolu pārvaldībā kā tādām, tomēr ziņojuma projektā saskata pārāk daudz nepilnību.

Domes sēdē piedalījās arī IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs un direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone. Studenti esot ilgi diskutējuši ar ministrijas pārstāvjiem, kā arī kritizējuši ministrijas sagatavotā ziņojuma kvalitāti. 

"Tajā ietvertie piedāvājumi nav pietiekami analizēti un pamatoti, un nav skaidra iespējamā pārmaiņu ietekme," norādīja apvienībā.

LSA arī kritizēja pašu ziņojuma izveides procesu, kurā neesot ņemts vērā visu iesaistīto pušu, piemēram, reģionālo augstskolu vai mākslas augstskolu, viedoklis un specifika. 

Studenti arī uzstāja, ka nedrīkst pieļaut Latvijas studējošo Eiropas mērogā "gandrīz unikālās tiesības" visās augstskolu lēmējinstitūcijās tikt pārstāvētiem vismaz 20% sastāvā no lemttiesīgajiem un izmantot atliekošo veto jautājumos, kuri skar studējošo intereses. 

Suspensīvais jeb atliekošais veto nozīmē, ka likums tiek nosūtīts likumdevējam atkārtotai izskatīšanai.

Pēc Širinas paustā, domes sēdē klātesošie uzsvēra arī pozitīvos aspektus, kas varētu sekot pēc izmaiņām augstskolu pārvaldībā, tomēr neskaidrības un neatbildētie jautājumi rada bažas par ziņojuma projektā minēto reformu iespējamo ietekmi uz studējošajiem un augstākās izglītības sistēmu kopumā.

Iepriekš vēstīts, ka arī citi IZM sociālie partneri ir pauduši bažas par ministrijas ziņojumu. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka jaunais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgā procesā un augstākās izglītības politikas veidotāju darbs pie augstskolu pārvaldības modeļa pilnveides līdz šim nav nodrošinājis pietiekošu procesa caurspīdīgumu, kas, savukārt, nav atbilstoši labas pārvaldības prakses pamatprincipiem.

Arodbiedrības ieskatā, minētais radījis augstākajā izglītībā un zinātnē strādājošo satraukumu un neizpratni.

Savukārt Rektoru padome norādīja, ka konceptuālā ziņojuma projekts par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu ir normatīvajiem aktiem neatbilstošs un saturiski mazvērtīgs, tādēļ nav izmantojams par pamatu tālākai saskaņošanai un priekšlikumu izskatīšanai.

Padomes atzinumā par ministrijas ziņojumu uzsvērts, ka tajā netiek atklāta politisko iniciatīvu ietekme uz valsts un pašvaldību, kā arī uz augstskolu budžetiem. "Atbilstoša publiskā finansējuma nodrošinājums ir būtiskākais priekšnoteikums augstākās izglītības un pētniecības attīstībai," uzsver padome.

Savukārt, kas attiecas uz augstskolu tipoloģiju, Rektoru padome skaidroja, ka nav pieļaujama kvantitatīvu kritēriju, kas neliecina par studiju un zinātnes kvalitāti, piemēram, minimālais studentu skaits, ārvalstu studentu skaits, lietošana universitātes un augstskolas statusa noteikšanai, jo īpaši, ja šādu "formālu un nepamatoti diskriminējošu kritēriju" pielietošanas rezultātā augstskolas esošais statuss var tikt pazemināts.

"Starptautiskā akadēmiskā vide nevarēs izprast teorētisku Latvijas universitāšu un augstskolu skaita fluktuāciju atkarībā no demogrāfiskā stāvokļa valstī vai īslaicīgiem politiskiem uzstādījumiem," pausts atzinumā.

Uz augšu