Senioru aprūpes kvalitāte sociālās aprūpes centros liek uzdot jautājumus. To aptuveni pusgadu ilgā žurnālistiskas eksperimentā vētīja “Aizliegtā paņēmiena” žurnāliste, kura strādāja trijos sociālās aprūpes centros - "Gaiļezers", "Sloka" un "Ezerkrasti" - par aprūpētāju.
Sabiedrība Latvijā noveco
1999. gadā Latvijā cilvēki vecumā virs 65 gadiem bija 14,6% no visiem iedzīvotājiem, bet 2018. gadā – 20,3%. Līdz ar to aktuālāki kļūst sociālās aprūpes nami cilvēkiem, kuriem nepieciešama pilna laika aprūpe. Pašlaik Latvijā to ir vairāk nekā 170 ar kopumā 8000 senioru tajos. Daļa no aprūpes namiem ir valsts, kuri domāti cilvēkiem ar nopietnākām veselības problēmām, daļa ir privātie, bet lielākā daļa no tiem pieder pašvaldībām.
Alga un bonusi
Ar nelielām atšķirībām aprūpes centru darbinieku alga par slodzi ir aptuveni 500 eiro “uz papīra” mēnesī. Tas ir aptuveni divas reizes mazāk nekā vidējā alga valstī.
“Gaiļezerā” kā Rīgas pilsētai piederošā aprūpes centrā papildus algai ir bonuss – būtiskas atlaides “Rīgas satiksmē”. Pēc pārbaudes laika ir arī veselības apdrošināšana. Slokā pēc sešiem mēnešiem arī tiek solīta veselības apdrošināšana. Bet “Ezekrastos” kā bonuss tiek izcelts saīsinātais darba laiks – nevis 40, bet 35 stundas nedēļā. Vēl – 10% piemaksa par darba bīstamību. Tā kā algas nav lielas, daudzas aprūpētājas strādā arī citur vai arī līdzās darbam saņem vecuma pensiju.
"Aizliegtā paņēmiena" secinājumi
"Aizliegtā paņēmiena" apmeklētie sociālās aprūpes centri tiek galā ar pamata aprūpi: cilvēki ir paēduši, jumts virs galvas, samainītas autiņbiksītes un iedotas zāles.
Problēma ir parūpēties, lai šo cilvēku pasaule nav tikai četras sienas. Seniori dažkārt ir kā dārzeņi, pat pastaigas ir ekstra. Demences slimnieki mēdz vieni doties, kur acis rāda.
Tikko pieņemts darbinieks teju pa taisno no ielas tiek norīkots uz nakts dežūru pat bez drošības instruktāžas.
Viena no darbiniecēm, uzzinot, ka ir nofilmēta raidījumā, uzrakstījusi atlūgumu, tā ziņo LTV.
Ko «Aizliegtais paņēmiens» atklāja aprūpes centrā «Gaiļezers»?
Pat bez pieredzes aprūpē darbinieci pieņem ļoti labprāt, pat nesteidzas ar obligātās veselības pārbaudes prasīšanu.
Darbu demences nodaļā ar 20 klientiem sāk bez instrukcijām un iepazīstināšanas.
Sarunā ar potenciālā klienta tuviniekiem atzīst – ar izcilu aprūpi nevar lepoties, bet ir nodarbības klientiem.
Aprūpes darbinieku maiņa 12 stundas, dienā nodaļā strādā divi cilvēki, naktī – viens.
Klientu ēdināšana ir precīza, bet rodas jautājumi par higiēnu, caurejas parādīšanos un specifiskāku vajadzību nodrošināšanu.
Demences nodaļas klienti mēdz doties smēķēt vieni, dažreiz arī aizklīst, piemēram, uz citu Rīgas galu.
Neizdodas novērot, ka kāds aprūpētājs būtu aizvedis klientus uz nodarbībām.
Pastaigās svaigā gaisā klienti dodas ar tuviniekiem, kad tie atnāk.
Pietrūkst personīgas attieksmes un pieejas klientiem.
Centra vadība: iemītnieku vajadzības un intereses ir apzinātas, pastaigāties paši negrib.
Centra vadība: Domes vadlīnijas paredz sociālajam darbiniekam pieiet pie klienta divreiz mēnesī.
Ko «Aizliegtais paņēmiens» atklāja aprūpes centrā «Sloka»?
Darbā pieņem uzreiz, bet prasa obligāto veselības pārbaudi.
Jau otrajā darba maiņā jaunā darbiniece norīkota strādāt pa nakti viena pati.
Darbs ar gulošajiem klientiem fiziski smags vienam cilvēkam. Arī atbildība liela.
Pienākumus uztic bez detalizētas instruktāžas un iepazīstināšanas ar klientiem.
Kopumā attieksme pret klientiem – toleranta.
Taču ar klientiem ne runā, ne piedāvā nodarbes. Došanās svaigā gaisā ļoti retas.
Kad speciālists atvaļinājumā, fizioterapijas nodarbības vispār nenotiek.
Centra vadība: Fizioterapeitu un cita personāla trūkst.
Ko «Aizliegtais paņēmiens» atklāja aprūpes centrā «Ezerkrasti»?
Jaunu darbinieci pieņem ļoti labprāt, jo darbinieku trūkst.
Instruktāža par darbu - nepietiekama, un ar klientiem neiepazīstina.
Iemītniekiem gara diena bezdarbībā.
Novēro vairākus gadījumus, kuros aprūpētāja ar liegumiem soda iemītniekus.
Centra vadība: Cenšamies aizpildīt brīvo laiku, arī ar izbraukumiem.