Aiovā, relatīvi nelielajā štatā ASV Vidējos Rietumos, kur mīt tikai trīs miljoni iedzīvotāju, pirmdien saskaņā ar tradīciju notiek pirmās Demokrātu partijas priekšvēlēšanas pirms rudenī gaidāmās cīņas par Balto namu ar tā pašreizējo saimnieku Donaldu Trampu.
Pēc gadu ilgas intensīvas kampaņas un līdzekļu vākšanas pretendenti uz izvirzīšanu no Demokrātu partijas dalībai ASV prezidenta vēlēšanās beidzot iegūs skaitļos mērāmu priekšstatu par savām izredzēm.
Priekšvēlēšanas Aiovā, kas tiek organizētas kā vēlētāju sapulces, nevis kā tradicionālas vēlēšanas pie balsošanas urnām, ir svarīgas tāpēc, ka tās atstās ietekmi uz pretendentu tālāko kampaņu pirms priekšvēlēšanām vairāk apdzīvotajos štatos, kur norisināsies cīņa par ievērojami lielāku Demokrātu partijas nacionālā kongresa delegātu skaitu, kuriem jūlijā būs oficiāli jāizvirza savs kandidāts.
Visas četras pavalstis, kurās priekšvēlēšanas notiek februārī, tiek uzskatītas par sagatavošanos tā dēvētajai Lielajai otrdienai, 3.martam, kad priekšvēlēšanas paredzētas uzreiz 14 štatos, tostarp tādās delegātiem bagātās pavalstīs kā Ņujorka un Kalifornija.
Ņemot vērā to, ka sacensībā par demokrātu nomināciju joprojām piedalās ducis pretendentu, aptauju rezultātus ir grūti viennozīmīgi interpretēt, un Aiovā tie demonstrējuši milzu svārstības.
Neskatoties uz to, cīņā ir nepārprotami favorīti, kas pārstāv gan partijas galēji kreiso, gan mēreni centrisko spārnu.
Visas valsts mērogā šobrīd vadībā ir bijušais viceprezidents Džo Baidens, taču Aiovā viņu nedaudz apsteidz viens no galēji kreisajiem pretendentiem - senators Bērnijs Sanderss. Trešajā vietā ir mēreni noskaņotais bijušais Sautbendas mērs Pīts Būtidžičs.
Vadošo pretendentu kohortu noslēdz radikāli kreisā senatore Elizabete Vorena, kas ir tā dēvēto progresīvo mīlule, un mērenā senatore Eimija Klobušāra.
Tikmēr multimiljardieris un bijušais Ņujorkas mērs Maiks Blūmbergs izlēmis nemaz nepiedalīties Aiovas priekšvēlēšanās, visas pūles un simtiem miljoniem dolāru ieguldot Lielās otrdienas štatos.
Tomēr līdztekus ideoloģiskajai izvēlei demokrātiem jāspēj izraudzīties kandidāts, kam būtu izredzes cīņā ar Trampu gūt arī uzvaru.
Tikmēr Trampam par savu startu vēlēšanās faktiski nav jāraizējas, jo neviena cita vērā ņemama pretendenta no republikāņu nometnes nav.
Lai gan šobrīd vairums aptauju liecina, ka Trampu uzveic ikviens no demokrātu vadošajiem pretendentiem, tas var mainīties, kad sāksies nacionālā mēroga priekšvēlēšanu kampaņa.
Tāpēc gan mediji, gan vēlētāji lielu daļu debašu velta tieši pretendentu ievēlamībai.
