Miega bads kā nāvējošs ierocis uz ceļa (20)

Tālbraucējs jau pirms negadījuma, kurā viņa vadītais DAF frontāli saskrējās ar apvidus automašīnu Volvo, bija piesaistījis citu satiksmes dalībnieku uzmanību ar nedrošo braukšanas manieri un nepamatotiem manevriem uz Siguldas šosejas, vēsta TV3 raidījums Degpunktā.

"Sākumā likās, ka smagā mašīna apdzen kādu lēni braucošu transportu, jo tajā brīdī braucām ar apmēram 80 kilometriem stundā. Pēc brīža pamanīju, ka nav neviena cita uz ceļa, ko apbraukt. Tālāk jau smagā mašīna iebrauca vairākas reizes pretējā joslā, gandrīz izraisot avāriju," stāsta kāds dīvainās braukšanas aculiecinieks. Viņš arī raidījumam atklājis, ka piemērotā brīdī piesardzīgi apdzinis kravas automobili un samazinājis braukšanas ātrumu. Taču tad pamanījis, ka pretī braucošie ar gaismām signalizē par policijas ekipāžas atrašanos tālāk uz ceļa.

Tad nu vieglā auto vadītājs palielinājis ātrumu, lai ātrāk nokļūtu līdz likuma sargiem un pabrīdinātu par tālbraucēju. Pēc mirkļa kravas auto ticis apstādināts. Pārbaudē konstatēts, ka smagās mašīnas vadītājs nebija pie stūres sēdies reibumā, un viņam ļauts ceļu turpināt. Kā parādīja vēlākie notikumi, ko dokumentējis kādas citas automašīnas video reģistrators, tā bija kļūda, jo vadītājs, visticamāk, sirga ar daudziem tālbraucējiem raksturīgo kaiti - miega badu.

"Miegainība ļoti bieži ir avārijas cēlonis. Statistika tā liecina. Miegainība bieži vien rodas, ja cilvēki neievēro režīmu. Ja viņš par maz ir gulējis, viņš par daudz ilgi ir atradies pie stūres. Bet situācija, par ko mēs runājam, ir slimības sekas. To diagnosticēt ir vienkārši, tas nav nekas sarežģīts. Pie mums Ministru kabineta noteikumi paredz, ka šādi šoferīši nevar iegūt tiesības, nedrīkst braukt. Ja viņi ārstējas, tad drīkst. Bet tas nestrādā. Pie mums tas nestrādā. Viņi visi joprojām brauc," skaidro RSU Miega laboratorijas vadītājs Juris Svaža.

Galvenais iemesls, kādēļ tas nedarbojas, ir pašu šoferīšu nevēlēšanās medicīniskajās pārbaudēs atklāt savas problēmas, jo baidās pazaudēt tiesības un līdz ar to arī darbu. Piedevām medicīniskās komisijas pārbaudēs nemaz nepiedalās ārsts, kas būtu saistīts ar miega medicīnu, piebilst Degpunktā. Tai pašā laikā Rietumeiropā ir valstis, kurās automātiski pārbauda, vai šoferis necieš no miega apnojas.

CSDD tikmēr norāda, ka pārāk liela noguruma un miegainības noteikšanai nepieciešama speciāla iekārta, kas spēj izmērīt acu zīlīšu spontānās kustības, kā arī attiecīgās jomas speciālists. Latvijā tas nozīmē, ka šobrīd noguruma pārbaudes ikdienas ceļu satiksmē nav iespējams veikt. Tādēļ labākais, ko šobrīd var veikt, ir lieku reizi vadītājiem atgādināt, ka noguris nedrīkst sēsties pie stūres, ka tas ir bīstami un "labākais, ko var veikt, ir tās 15 - 20 minūtes pagulēt un tad turpināt ceļu".